Lasīšanas laiks: 4 min
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) sev izvirzījis konkrētus uzdevumus jaunajā “Pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības stratēģijā 2020.-2026.gadam”, portālu “Valmiera Ziņas” informēja NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.
Uzdevumi, kas noteikti jaunajā stratēģijā, ir plaši, un tie ietver sevī vienu mērķi – pēc iespējas operatīvāk palīdzēt cietušajam. Tajos ietilpst:
- ātrāka nokļūšana adresē uz augstākās prioritātes izsaukumiem;
- vairāk brigāžu un jauni dežūrposteņi tādas vietās, kur tie līdz šim nav bijuši;
- kvalitatīva un pacientiem droša sniegtā palīdzība;
- efektīvāka resursu izmantošana;
- zinoši, motivēti un apmierināti darbinieki.
Kā uzsver NMPD direktore Liene Cipule, stratēģija ir plāns nākamajiem sešiem gadiem, kas skaidri iezīmē – ko un kā dienestam darīt, lai Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu Eiropas standartiem atbilstošu pirmsslimnīcas neatliekamo palīdzību.
“Šis dokuments pasaka, ka dienestam ir jāattīstās un jāmainās, lai izpildītu savu galveno uzdevumu – glābt cilvēku dzīvības, turklāt spējot to darīt vēl operatīvāk un kvalitatīvāk ierobežotu resursu apstākļos.”
Viens no svarīgiem uzdevumiem ir operativitātes uzlabošana. Ja šobrīd Ministru kabineta noteiktie normatīvi paredz 75% gadījumu NMPD brigādēm kritiskos izsaukumos notikuma vietā ierasties 12 minūšu laikā republikas pilsētās, novadu pilsētās – 15, bet lauku teritorijās 25 minūšu laikā, tad sešu gadu laikā paredzēts mediķu ierašanos paātrināt. Attiecīgi līdz 10, 13 un 20 minūtēm.
Lai uzlabotu operativitāti, turpmākajos gados dienestā plānots pakāpeniski palielināt tādu brigāžu īpatsvaru, kur izsaukumos dodas divi cilvēki – divi mediķi vai mediķis ar īpaši apmācītu operatīvā transportlīdzekļa vadītāju. Pateicoties jaunā tipa brigādēm, dienests var ne tikai saglabāt esošo brigāžu skaitu, bet pat palielināt to – līdz 2026.gadam paredzēts izveidot papildus 12 jaunas brigādes.
Tāpat, lai palielinātu reaģētspēju uz augstākās prioritātes izsaukumiem, šādi dienests var veidot jaunus brigāžu punktus tādās Latvijas vietās, kur to līdz šim nav bijis. Ja pērn Latvijā bija 103 brigāžu lokalizācijas vietas, tad sešu gadu laikā iecerēts to skaitu palielināt līdz 114. Tas dos iespēju daudz ātrāk nokļūt pie pacientiem tajās teritorijās, kur līdz šim operativitāte nesasniedza normatīvos noteikto.
Brigādes, kur mediķi paši vada arī operatīvo transportlīdzekli, un brigādes, kur izsaukumos dodas viens mediķis kopā ar autovadītāju, NMPD sāka veidot jau pērn. Sākumā pilotprojekta ietvaros, bet nu tās ir kļuvušas par ikdienu.
NMPD dati liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā aptuveni 10% no visiem izsaukumiem veica divu cilvēku brigādes – tie ir 20 tūkstoši izsaukumu. To darba izvērtējums dod pārliecību par šādu brigāžu attīstību arī turpmāk.
Būtiska pārmaiņu daļa ir rūpes par darbiniekiem, mazinot viņu noslodzi, stiprinot viņu zināšanas un motivāciju strādāt dienestā. Jaunu, mazāku brigāžu veidošana padara dienestu efektīvāku un ļaus ietaupīt finanšu resursus, ko plānots novirzīt atalgojuma palielināšanai brigāžu personālam – īpaši tiem, kuri strādā augstas intensitātes apstākļos, veic papildu pienākumus, apmācot jaunos darbiniekus vai strādā jaunā tipa brigādes.
Svarīgs uzdevums ir personāla noslodzes izlīdzināšana. Stratēģijā par optimālu noslodzi brigādei noteikti 3-12 izsaukumi diennaktī. Tas tāpēc, ka lielāka izsaukumu intensitāte rada darbinieku pārslodzi un izdegšanu, savukārt zemāka intensitāte – nepietiekamu praksi dažādās klīniskās situācijās. Atbilstoši stratēģijā izvirzītajiem mērķiem, NMPD plānos iekšējus darba organizācijas pasākumus, lai šo noslodzi izlīdzinātu. Savukārt, lai stiprinātu jauno kolēģu zināšanas un motivāciju strādāt dienestā, ieviesta mentorprogramma, kur pieredzējuši mediķi dalās pieredzē ar jaunajiem darbiniekiem, ievadot viņus darbā.
Tāpat stratēģija paredz, ka līdz ar darba organizācijas pārmaiņām dienesta mērķis ir kvalitatīva un pacientiem droša sniegtā palīdzība. Tas nozīmē, ka, līdzdarbojoties brigāžu mediķiem, daudz lielāka vērība tiks pievērsta gadījumu analīzei, lai mazinātu kļūdu rašanos, savlaicīgi veicot sistēmiskus uzlabojumus darba procesos. Izvirzīti arī jauni kvalitātes kritēriji atsevišķu diagnožu grupās, tostarp paredzot vēl operatīvāku cietušo nogādāšanu atbilstošā ārstniecības iestādē tādās veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās kā akūts insults, infarkts un politrauma.
Dienestā izstrādātā pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības stratēģija tapa vairāk nekā pusgada garumā, organizējot vairākas darbinieku ideju darbnīcas un darba grupas, apkopojot dienesta darbinieku priekšlikumus, kā arī organizējot nozares ekspertu starpdisciplinārās diskusijas. “Pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības stratēģija 2020.-2026.gadam” dienestā apstiprināta šā gada jūnijā.
