Lasīšanas laiks: 5 min
Toms Jānis Eglītis ir sporta ārsts, aktīva dzīvesveida piekritējs un arī Latvijas U18 hokeja izlases sporta ārsts, un RSU sporta zinātnes centra pētnieks. Sporta ārsta darbu viņš veic Sporta Veselības centrā, kas Valmieras Olimpiskā centra paspārnē darbojas jau kopš 2018. gada.
Februārī Valmieras Olimpiskajā centrā norisinās SPORTA FESTIVĀLS, kura ietvaros mēneša garumā ir iespēja bezmaksas nodarbībās iedvesmoties aktīvam dzīvesveidam, izmēģināt un uzzināt tik daudz ko jaunu.
Kas ir lielākais pluss dzīvošanai Valmierā?
Valmierā es atgriežos pēc desmit gadu prombūtnes, šeit mācījos vidusskolā. Jau tajā laikā man šī likās ļoti aktīva un kustīga pilsēta, arī iedzīvotāji šeit var sevi pilnveidot. Pilsēta attīstās daudz un dažādos virzienos. Desmit mācību un rezidentūras gadus aizvadīju Rīgā, kur nokļūšana no vienas vietas uz otru bieži aizņēma stundas, savukārt Valmierā jebkur ar auto var nokļūt desmit minūšu laikā. Ar sievu Valmierā esam izveidojuši arī ģimeni. Mūsu bērns piedzima Vidzemes slimnīcā un arī par šo vietu varu teikt tikai labu. Jāuzsver arī Valmieras bagātīgās kultūras iespējas, tāpat dažādi restorāni, aktīvās laika pavadīšanas iespējas. Valmiera varbūt ir salīdzinoši maza, bet šeit ir pilnīgi viss nepieciešamais dzīvošanai.
Kas būtu nepieciešams, kā Valmierai būtu jāattīstās, lai šī vieta kļūtu vēl pievilcīgāka?
Grūti pat īsti nosaukt kādu trūkumu un nepilnību dzīvošanai Valmierā. Protams, varu minēt dzīvojamā fonda trūkumu, bet redzu, ka arī šajā jautājumā pašvaldība aktīvi strādā un notiek attīstība.
Kā noteikt reālistiskus fizisko aktivitāšu mērķus, lai izvairītos no traumām un progresētu efektīvi un kā pārbaudīt ķermeņa gatavību slodzei?
Tuvojoties pavasarim liela daļa cilvēku atsāk vai no jauna sāk skriet, mēģina atgūt fizisko formu vasarai un uzlabot savu pašsajūtu. Pirmais ieteikums, kuru kā sporta ārsts varu dot ir – konkrēti saprast kādi ir tavi individuālie mērķi. Jebkuram, kurš sāk vai atsāk fiziskas aktivitātes pēc kādas pauzes ir vērtīgi aprunāties ar sport ārstu un saprast kāda slodze katra ķermenim ir pieņemama un ieteicama. Tas, ko varu ikvienam iedot ir izpratne par to, lai ekspektācijas sportā sakristu ar reālajām spējām.
Liela daļa cilvēku aktivitātes plāno uzsākt, piemēram, no 1. janvāra, no jaunās nedēļas vai no kāda konkrēta datuma un, tad viņi pievēršas skriešanai, trenažieru zālei vai kam citam, kas noteikti ir apsveicami. Tomēr konsultācija ar sporta ārstu var palīdzēt cilvēkiem sportot un kustēties efektīvāk, sasniegt ilgtermiņa rezultātu. Jebkura kustība ir vērtīga, bet īstermiņa plāni, piemēram, zaudēt 10kg no ķermeņa svara dažu mēnešu laikā parasti nav dzīvotspējīgi. Cilvēki sasniedz vēlamo un nezina ko darīt tālāk. Attiecīgi, profesionāla pieeja būtu atnākt pie sporta ārsta, izrunāt plānu, pārbaudīt veselību, iespējams, veikt kādas analīzes, saprast, kas ķermenim ir nepieciešams un tad mērķtiecīgi uzsākt fiziskās aktivitātes.
Kas ir laktometrija, un kā laktāta līmeņa mērīšana var palīdzēt uzlabot fizisko veiktspēju?
Šajā mēnesī Sporta Veselības centrā sāksim sniegt jaunu pakalpojumu – laktāta līmeņa noteikšanu asinīs. Vienkāršākā valodā aktīviem cilvēkiem tas pazīstams ar vārdu – pienskābes. Cilvēki parasti vaino pienskābes pie muskuļu sāpēm pēc treniņiem, kas īsti nav pareizi. Valmieras Olimpiskā centra Sporta festivāla ietvaros būs iespēja atnākt pie manis arī uz lekciju par to.
Ideja šim visam ir: ar laktāta līmeņa mērījumiem noteikt tās zonas, kurās jūsu sirds visefektīvāk var funkcionēt. Šis ir vēl viens virziens, kuru nosakot varam trenēties un sportot efektīvāk. Ar laktometriju varam uzlabot sportista rezultātus par vismaz 30%. Šis gan vairāk aktuāli profesionālā sportā, bet, noteikti ieteicams būtu arī tiem, kuri sporto vairāk par divām reizēm nedēļā.
Kādas ir visbiežākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj, atsākot fiziskās aktivitātes pēc pārtraukuma?
Biežākās kļūdas un traumas ar kurām saskaros profesionālajā darbā ir pārslodze. Ja skatāmies statistiku, tad liela daļa cilvēku ziemas sezonā ir mazkustīgāki un kustību vēlas atsākt līdz ar pavasari. Jāatceras, ka viss laiks, kas pavadīts mazkustīgākā dzīvesveidā atstāj ietekmi uz muskuļiem un ķermeni. Bieži saskaros ar situāciju, kad cilvēks līdz ziemai ir aktīvi skrējis, tad paņēmis pauzi un pavasarī atsākot skriet vēlas kustēties ar tādu pašu intensitāti kā tas darīts iepriekš un, tad var nākties iedzīvoties kādā traumā. Lielākā kļūda ir pārstāt kustēties, protams, varam kādā periodā samazināt intensitāti, bet brīdī, kad kustības tiek pārtrauktas pa visam – tās atsākot būtu ieteicams vispirms konsultēties ar kādu profesionāli.
Otra kļūda ar kuru sakaros ziemas sezonā ir traumas, kas iegūtas tīrot sniegu. Sniega tīrīšana dažas reizes gadā ir ļoti bīstama veselībai un var novest pie mugurkaula disku trūces. Sniegs ir slapjš, smags, tīrīšanas kustība ir neierasta, tāpēc veicot šo darbu ir jābūt īpaši piesardzīgiem.
Tāpat trenažieru zāles apmeklēšana – iesaku pirmos treniņus aizvadīt ar fizioterapeitu vai treneri. Tas saskan ar manu iepriekš teikto par trenēšanās efektivitāti. Tu vari būt fiziski spējīgs cilāt svarus, bet svarīgi ir to darīt pareizi un jebkurā darbībā, piesaistot profesionāli un konsultējoties par pareizu procesu veikšanu, nonākam pie labāka rezultāta.
Kā uzturs un atjaunošanās ietekmē spēju progresēt un izvairīties no pārslodzes traumām?
Fiziskas aktivitātes, protams, nav iedomājamas bez atpūtas, miega un atjaunošanās. Konsultācijas laikā ar sporta ārstu varam saprast kāds ir katra cilvēka individuālais darba, atpūtas un sporta cikls. Ķermeni nav ieteicams arī pārlieku noslogot, lai no treniņiem būtu jēga, ķermenim ir jābūt gatavam.
Sporta ārsts var palīdzēt sasniegt sportiskos mērķus arī pielāgojot klienta uzturu. Sporta ārsts var ieteikt optimālos brīžus, kad ieteicams lietot konkrētas pārtikas grupas. Nepieejam tam tik dziļi, kā to darītu dietologs, tomēr arī sporta ārsts var dot rekomendācijas, kas ilgtermiņā var strādāt un palīdzēt nostabilizēt cilvēka svaru. Pamats, protams, ir muskuļu masa, kas palīdz audiem “apēst” kalorijas.
Sporta ārsta galvenie ieroči ir kustība, vingrošana un veselīgs dzīvesveids!
