Lasīšanas laiks: 3 min
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pieprasa vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) demisiju, tādējādi paužot neapmierinātību ar reģionālās reformas gaitu, šodien nolemts LPS ārkārtas sēdē.
Par šādu pieprasījumu balsojuši 90 sanāksmes dalībnieki, četri balsoja pret, bet divi atturējās.
Tāpat šādam pieprasījumam pievienots aicinājums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) veidot darba grupu viņa vadībā, kurā strādātu LPS un citas ministrijas.
Kā žurnālistiem skaidroja LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis (LZS), vietvaras ir vienisprātis, ka reformu nepieciešams īstenot, taču iebildumi ir par procesu, kā tas tiek darīts. LPS ieskatā, īstenojot reformu, tiek pieļauti pat likumpārkāpumi, tā tiek īstenota pretrunā ar Satversmi, Eiropas pašvaldību hartu, ar labas pārvaldības principiem un tamlīdzīgi.
Vietvaras piedāvā ne tikai izveidot darba grupu Kariņa vadībā, bet arī reformas konceptuālajā ziņojumā ietvert modeli, kas paredzētu apriņķu ieviešanu.
LPS vairākums nolēmis arī vērsties Valsts kontrolē, lūdzot tai izvērtēt, vai saistībā ar reformu veiktie VARAM pētījumu, kā arī informatīvās kampaņas izdevumi ir bijuši likumīgi, samērīgi un lietderīgi.
Tāpat LPS nolēmusi informēt Eiropas Padomes vietējo un reģionālo varu kongresu par, tās ieskatā, pieļautiem pašvaldību un vietējo kopienu tiesību pārkāpumiem reformas gaitā.
LPS priekšsēdētāja vietnieks un Jelgavas domes vadītājs Andris Rāviņš (LZS) sacīja, ka pašvaldības “nepiekrīt juridiskajam konsultāciju principam.” “Mēs esam Eiropas Savienībā un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, un šīs institūcijas ir devušas rekomendācijas, kā jārisina teritoriālie vai reformu jautājumi. Mēs no tā neesam redzējuši neko,” uzskata Rāviņš.
Viņaprāt VARAM arī sniegusi vispārīgas atbildes uz jautājumiem, ar kādiem instrumentiem tiks ekonomiski stiprinātas pašvaldības attālākos novados un kādā veidā uzņēmēji tiks aicināti šajos novados strādāt.
Vidzemes plānošanas reģiona vadītājs, Pārgaujas novada mērs Hardijs Vents (“Vienoti novadam”) norādīja, ka arī Ziemeļvidzemes pašvaldības konstatējušas, ka reformas neiet to ceļu, kāds bija paredzēts sākumā. “Izvērtējot, nonācām pie secinājuma, ka reforma nerisina pilnīgi nekādus jautājumus, kas saistās ar lauku teritorijām,” tādu pārliecību pauda Vents.
Savukārt Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājs, Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks (LRA) sacīja, ka pašvaldības no reformas sagaidīja atbildes uz būtiskākajiem jautājumiem, piemēram, skolu tīkla sakārtošanu, sabiedriskā transporta organizēšana un citiem. “Mēs sagaidījām, ka reforma sāksies ar apriņķu izveidi, lai stiprinātu dialogu starp valsti un pašvaldībām. Tā vietā tiek zīmēta karte un šie būtiskie jautājumi paliek “karājoties gaisā”,” pauda Sprindžuks.
Kopumā vietvaru vadītāji pauda viedokli, ka valdībai būtu pēdējais laiks ieklausīties pašvaldību paustajā satraukumā un reaģēt uz to, ka “reforma nenotiek tā, kā vajadzētu.”
LETA jau vēstīja, ka šodien Rīgas domē notika LPS ārkārtas sēde, kuru rosināja sasaukt 19 pašvaldību vadītāji. Galvenais jautājums sēdē bija plānotā pašvaldību reforma.
Pašvaldību vadītāji rosināja ārkārtas sēdē skatīt jautājumu par “nesagatavotas, nepārvaldītas” administratīvi teritoriālās reformas VARAM piedāvātajā redakcijā virzības apturēšanu.
Aicinājumu parakstīja Alojas, Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Cesvaines, Jaunpiebalgas, Kocēnu, Lubānas, Mazsalacas, Naukšēnu, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Rūjienas, Smiltenes, Salacgrīvas, Strenču, Vecpiebalgas pašvaldību domju vadītāji.
Augusta sākumā LPS valde rosināja valdībā izskatīt zinātnieku izstrādāto modeli par otrā līmeņa pašvaldību izveidi, tādējādi paredzot iepauzēt VARAM izstrādātās pašvaldību reformas ieviešanu.
Slēgtajā LPS valdes sēdē tās locekļi esot uzsvēruši, ka piedāvātais reformas modelis ir saprātīgs un balstīts datos un skaitļos, pretstatā VARAM piedāvātajam reformas modelim.
Tai pat laikā, piemēram, Reģionālo attīstības centru apvienības vadītājs, Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) aģentūrai LETA pauda, ka zinātnieku izvirzītajā modelī ir diezgan daudz labu lietu, taču šobrīd otrā līmeņa pašvaldību apriņķu veidošana būtu tikai lieki tēriņi un “politisko cīņu lauku” atvēršana.
Krauklis arī atklāja, ka jau LPS valdes sēdē pauda neapmierinātību par LPS vēlmi apturēt VARAM reformu un sākt diskusijas par pētnieku izstrādāto modeli. “Vairāk izskatās, ka nevis LPS grib veidot otru pašvaldību līmeni, bet gan atrast iemeslu VARAM reformas apturēšanai,” teica RACA vadītājs.
VARAM konceptuālajā ziņojumā iestrādātais jaunais teritoriālā piedāvājuma modelis paredz samazināt pašvaldību skaitu no 119 uz 36.
