Lasīšanas laiks: 3 min
Administratīvi teritoriālajā reformā ir jāmaina pašvaldību finansēšanas principus, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomē pēc tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP).
LTRK minēja, ka administratīvi teritoriālās reformas viens no galvenajiem uzdevumiem ir būtiski mazināt Pašvaldību izlīdzināšanas fonda ietekmi, mainot gan pašreizējos pašvaldību finansēšanas principus, gan radot citus instrumentus ienākumu piesaistei, gan arī ceļot izdevumu un funkciju efektivitāti.
Tāpat kamerā atzīmēja, ka LTRK mērķis ir panākt, ka pašvaldības ir motivētas noturēt esošos uzņēmumus un piesaistīt jaunu biznesu, radot motivācijas sistēmu, kurā uzņēmējdarbības nodokļu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksa tiktu sasaistīta ar pašvaldības budžeta ienākumiem pēc citiem kritērijiem, nekā tas ir pašreiz, lai tie novadi, kas sadarbojas un atbalsta biznesu, būtu ieguvēji.
Pirmdien, 18.martā, LTRK padomes locekļi tikās ar Pūci un pārrunāja administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas gaitu un uzklausīja uzņēmēju ierosinājumus. Kopumā viedokļi par administratīvi teritoriālās reformas ministram un uzņēmējiem sakrita, vienojoties par turpmāku sadarbību jautājumu risināšanā, atzīmēja LTRK.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais likumprojekts “Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums” paredz turpināt 1998.gadā iesākto reformu, lai līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 2021.gadā, izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas vietējās pašvaldības, kas nodrošina likumos tām noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot iedzīvotājiem labus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.
Pūce uzsvēra, ka bez spēcīgiem attīstības centriem nav līdzsvarotas reģionālās attīstības, savukārt bez infrastruktūras nav privāto investīciju un konkurētspējīga atalgojuma. Pašreiz nevienlīdzība pašvaldību starpā ir būtiska, piemēram, administratīvās izmaksas pašvaldībās ir no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju, kamēr vien 28 pašvaldībās tās ir mazāk nekā 7% no pašvaldības budžeta.
Tāpat viņš minēja, ka no pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām. Vienlaikus 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% tās darbspējas vecuma iedzīvotāju, 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas viena miljona eiro apmērā, savukārt 62 pašvaldībās notiek biznesa ideju konkursi vai tās spēj piedāvāt grantus uzņēmējdarbībai.
Pūce norādīja, ka šie ir tikai daži skaitļi, kas apliecina lielo nevienlīdzību, bet pašvaldību reforma ir līdzeklis, kā šo netaisnību izbeigt, lai gan vietējie iedzīvotāji, gan uzņēmēji saņemtu līdzvērtīgus pakalpojumus un iespējas.
LTRK padomes locekļi norādīja, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros nepieciešams realizēt arī citas reformas, kur radušās problēmas saistībā ar līdzšinējo reģionālo dalījumu – imigrāciju, ceļu tīklu un transporta sistēmu, vispārējās un profesionālās izglītības tīklu – tādēļ būtiski būs arī nākamie reformas etapi pēc tam, kad tiks izveidotas jaunās teritorijas, iesaistot diskusijās citas atbildīgās ministrijas.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka pēdējo mēnešu laikā LTRK organizēja vairākas diskusijas reģionos, tostarp Bauskā, Saldū, Jēkabpilī, Valmierā un Rēzeknē, lai kopā ar pašvaldībām un uzņēmējiem runātu par administratīvi teritoriālās reformas mērķiem un ietekmi. Savukārt 5.aprīlī Jelgavā notiks forums, kurā aicināti piedalīties gan pašvaldību vadītāji, gan biznesa pārstāvji un politikas veidotāji, lai vienotos par turpmākajiem soļiem un darbiem administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.
LTRK ir uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita, LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk nekā 2500 individuāli biedri un vairāk nekā 60 uzņēmēju biedrības. LTRK individuālo biedru – uzņēmumu – apgrozījums 2017.gadā pārsniedza 14,8 miljardus eiro.
