Izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) ideja sporta būvēm paredzēto finansējumu novirzīt pedagogu algu palielināšanai būtu pretrunā iecerēm Latvijā attīstīt sporta jomu, turklāt pedagogu algu jautājumu neatrisinās, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK).
LOK norāda, ka šāds Šuplinskas rosinājums nav pārrunāts ne ar atbildīgajām sporta organizācijām, ne pašvaldību pārstāvjiem, tāpat par to nav diskutēts Nacionālajā sporta padomē. LOK akcentē, ka pedagogu atalgojuma celšana ir viena no svarīgākajām IZM prioritātēm, taču šo problēmu nevar risināt uz sporta nozares attīstības rēķina.
LOK prezidents Aldons Vrubļevskis akcentēja, ka 8,5 miljoni eiro ir sadalīti starp vairākām pašvaldībām to sporta infrastruktūru modernizēšanai, un šī summa ir paredzēta tikai šajā, 2019.gadā.
“Nākamajos gados šāda summa budžetā nav paredzēta, līdz ar to tas būtu īstermiņa pedagogu algu celšanas risinājums. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā, lai atkal nodrošinātu pedagogu atalgojuma saglabāšanu attiecīgajā līmenī, nauda būtu jāmeklē citās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta sadaļās. Nevar risināt vienu problēmu, radot citas jaunas,”
pauda Vrubļevskis.
LOK ir veikusi Olimpisko centru Valmierā, Liepājā un Ventspilī aptauju un noskaidrojusi, ka valsts līdzfinansējums šo centru attīstībā dažos gadījumos sasniedz pusi no nepieciešamās summas, citos gadījumos tas esot pat mazāks par 25%, skaidroja LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers.
Piemēram, izmaksas BMX trases būvniecībai Valmierā 2019.gadā tiks pilnībā segtas no pašvaldības budžeta līdzekļiem aizņēmuma veidā. No kopējā 2019.gadā paredzētā finansējuma Jāņa Daliņa stadiona pārbūves projektam 2,8 miljoni eiro tiks segti no valsts budžeta līdzekļiem, kas piešķirti ar 2019.gada 25.janvārī noslēgto sadarbības līgumu starp IZM un pašvaldību un, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojumu. Atlikusī summa 9 049 696 eiro apmērā tiks segta no pašvaldības līdzekļiem aizņēmuma veidā.
LOK ir pārliecināta, ka sporta infrastruktūras attīstībai un sporta pasākumiem ir vairāki ieguvumi, ko var dalīt trijās lielās grupās: sociālā ietekme – mudina iedzīvotājus sadarboties, iesaistīties, stiprinās sociālās saites, vēlme apvienoties un pierādīt sevi kā stipru sabiedrību; politiskā ietekme – starptautiski sporta pasākumi un sporta infrastruktūra uzlabo valsts starptautisko tēlu, pievērš uzmanību dažādās mērķauditorijās, t.sk. investoru vidē, valstij; ekonomiskā ietekme – sporta pasākumu, nometņu, sacensību apmeklētāji rada papildu plūsmu valstī un pilsētās. Līdzjutēji un sportisti tērē naudu Latvijā, izmantojot vietējos pakalpojumus, veikalu piedāvājumus un tiek pagarināta tūrisma sezona.
Radušos situāciju, kā arī citas sporta politikas aktualitātes LOK vadība kopā ar citām vadošajām sporta organizācijām ar Šuplinsku pārrunās 25.februārī.
Kā ziņots, Šuplinska ir rosinājusi apturēt finansējuma piešķiršanu sporta būvēm, līdzekļus novirzot pedagogu algām. Šuplinska aģentūrai LETA stāstīja, ka, vērtējot 2019.gada budžeta projektu, viņas uzmanību piesaistījuši 8,5 miljoni eiro, kas paredzēti vairākiem sporta objektiem.
“Nesaprotu, kā situācijā, kad nav pieauguma skolotāju algām, mēs vienkārši liekam papildu finansējumu sporta būvēm,” vērtēja politiķe. Šupinska pastāstīja, ka šāds rosinājums pārrunāts Sadarbības padomes sēdē, kur vairums par to bijis skeptisks, uzsverot, ka potenciālās tiesvedības var izmaksāt vēl lielākus līdzekļus.
“Patlaban esam izšķiršanās priekšā. Esmu piedāvājusi finanšu ministram iet uz kardinālu soli – pabeigt noteiktu būvniecības kārtu un tad to apstādināt līdz brīdim, kad sakārtosies budžeta lietas. Nenotiek taču tā, ka dzīvs skolotājs var visu laiku ievilkt savus vēderus un pagaidīt, bet būve nevar pagaidīt,”
rosināja ministre.
