Lasīšanas laiks: 3 min
Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās, ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.
Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos – no 2020.gada līdz 2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.
Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.
Otrajā posmā paredzēts uzbūvēt 318,6 kilometrus ātrgaitas ceļu, kam nepieciešami 1,87 miljardi eiro. Savukārt trešajā posmā paredzēts uzbūvēt 523 kilometrus ātrgaitas ceļus, nepieciešamais finansējums ir 3,064 miljardi eiro.
Lazdovskis stāstīja, ka viens no plāna ambiciozajiem mērķiem paredz, ka no jebkura reģionālā attīstības centra Latvijā Rīga būtu sasniedzama ne vairāk kā divu stundu laikā. Lai to sasniegtu paredzēts pakāpeniski virzīties uz ātrgaitas ceļu būvniecību.
Šīs autoceļu maģistrāles savienotu Rīgu ar Ventspili, Liepāju, Jelgavu, Bausku, Jēkabpili un Daugavpili, Rēzekni, Cēsīm un Smilteni, kā arī Ainažiem. Uz ātrgaitas ceļiem būtu atdalītas divas brauktuves ar divām braukšanas joslām katrā virzienā, turklāt atļautais maksimālais braukšanas ātrums būtu 130 kilometri stundā. Maģistrāles būtu aprīkotas ar prettrokšņu sienām, kā arī uz tām nevarētu nokļūt dzīvnieki. Tām būtu daudz mazāks pieslēguma ceļu skaits, kas pārsvarā būtu divlīmeņu satiksmes viadukti, bet atsevišķos gadījumos labā iebrauktuve vai izbrauktuve.
Piedāvātais ceļu tīkla attīstības plāns izveidots, lai aptvertu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju apjomu, stāstīja Lazdovskis. Viņš arī teica, ka diskusijas bija par to, vai Vidzemes virzienā attīstīt virzienu Cēsis/Smiltene vai Valmiera/Valga, paskaidrojot, ka izvēlēts Smiltenes virziens, jo tam ar salīdzinoši īsākām distancēm var pieslēgt Gulbeni, Balvus un Alūksni.
Savukārt reģionālo ceļu tīklu primāri plānots attīstīt, savienojot attīstības centrus ar automaģistrālēm pa iespējami īsāko maršrutu.
Lazdovskis teica, ka īpaša uzmanība ir pievērsta Rīgas aglomerācijai. “Rīga ir Latvijas un Baltijas satiksmes centrālais mezgls, jo teju katrs galvenais ceļš atduras Rīgas apvedceļā, tomēr satiksmes intensitāte uz šī apvedceļa pašreiz būtiski pārsniedz kapacitāti, kādai tas ticis būvēts,” stāstīja Lazdovskis. Piemēram, posmā Salaspils-Baltezers diennaktī pārvietojas ap 20 000 automašīnas, kaut autoceļš ir projektēts 6000-8000 automašīnām diennaktī.
LVC valdes loceklis sacīja, ka ceļu attīstības plāna rezultātā no Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Ogres, Siguldas un Saulkrastiem Rīgai būtu jābūt sasniedzamai 30 minūšu laikā.
Galvenā tranzīta artērija Latvijā ir “Via Baltica”, un arī tajā atsevišķos posmos satiksmes intensitāte pārsniedz paredzēto, tāpēc papildu jau plānotajam Ķekavas apvedceļam, jādomā par apvedceļu veidošanu ap Iecavu, Bausku, Baltezeru un Salacgrīvu, stāstīja Lazdovskis.
Savukārt kā pierobežas savienojumus iecerēts uzlabot savienojumus no Medumiem un Pāterniekiem uz Daugavpili, kā arī no Terehovas un Grebņevas līdz Rēzeknei, tāpat arī savienojums no Vidzemes šosejas līdz Valkai/Valmierai un no Liepājas līdz Rucavai.
Kā pēdējo svarīgo aspektu ceļu attīstības plānā Lazdovskis minēja digitalizāciju, norādot, ka modernam ceļam jāatbilst moderno tehnoloģiju izmantošanas iespējām, tāpēc galvenās maģistrāles paredzēts aprīkot ar 5G tehnoloģijām.
Paredzēts, ka plāna ieviešanas rezultātā aptuveni 1020 kilometri autoceļu veidotu maģistrāles, kas savienotu Rīgas apvedceļu ar galvenajiem autoceļiem, 1100 kilometri būtu valsts galvenie autoceļu, kas savienotu maģistrāles ar attīstības centriem un valsts robežu. Savukārt ap 3600 kilometru būtu valsts reģionālie autoceļu, kas savienotu nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centrus un nodrošinātu piekļuvi augstākās kategorijas autoceļiem, bet 6400 kilometri būtu valsts vietējie autoceļu un 8000 kilometri – pievedceļi.
