Lasīšanas laiks: 2 min
Lai nākotnē iegūtu informāciju par invazīvo svešzemju sugu izplatību Latvijā un to ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījuma Daugavpils Universitāte šogad un nākamgad izstrādās un aprobēs invazīvo svešzemju sugu monitoringa programmu, informē Inese Pabērza, Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja.
Invazīvo sugu definīcijas ir dažādas, tomēr galvenā iezīme ir tā, ka sugas ir attiecīgai teritorijai svešas un, tajā nonākušas, izveidojušas stabilas, dzīvotspējīgas populācijas, vienlaikus nodarot ekoloģisku vai ekonomisku kaitējumu. Nereti svešzemju dzīvnieki un augi, nonākuši ārpus sava dabiskā izplatības areāla, jūtas tik labi, ka savairojas lielā skaitā, šādi izspiežot no dzīvesvietām vietējās sugas, kā arī radot tām konkurenci par barības resursiem.
Šobrīd Latvijā likumiski atzīta ir tikai viena invazīvo augu suga – Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi Manden).
Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi regulu par invazīvu svešzemju sugu introdukciju (ieviešanu vietās, kur tie agrāk nav bijuši), izplatīšanās profilaksi un pārvaldību. Tā paredz, ka visām dalībvalstīm, t.sk. arī Latvijai, ir jāveic pasākumi, lai nepieļautu invazīvu svešzemju sugu izplatību. Saskaņā ar Regulu dalībvalstīm jāapzina, kā invazīvās sugas nokļūst jaunajās teritorijās un vairojas, kā arī jāveido uzraudzības sistēmas un jāparedz to apkarošanas pasākumi.
Dokumenta izstrādes gaitā tiks ņemtas vērā jau notiekošās monitoringa programmas, kuru ietvaros jau ievākti dati par invazīvo sugu izplatību Latvijā. Tiks noteiktas, kuras esošās vai potenciāli invazīvās sugas jāmonitorē, lai savlaicīgi varētu uzsākt šo sugu ierobežošanas pasākumus. Zināms, ka pētīti tiks tādi augi kā puķu sprigane, Kanādas zeltgalvīte, krokainā roze, kā arī ošlapu kļava. Savukārt no dzīvnieku pasaules – sarkanausu bruņurupucis, jenots, pelēkā vāvere u.c.
