Lasīšanas laiks: 4 min
No 1.marta Lietuvai būtiski paaugstinot akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, Latvijas dienvidu pierobežas novados radusies labvēlīga situācija attīstības projektu realizēšanai. Paraugoties uz ziemeļu novadu pieredzi pēc līdzīga Igaunijas lēmuma, var puslīdz droši prognozēt, ka pierobežu veikalos ieradīsies lētāka alkohola tīkotāji no kaimiņvalsts. Un šī ir situācija, kuru var un vajag izmantot.
Var jau nosodīt alkohola tūrismu un apsūdzēt valsti iedzīvotāju nodzirdīšanā. Un var arī uz šo situāciju paraudzīties no iespēju skatupunkta. Nav noslēpums, ka no galvaspilsētas attālākie, maz apdzīvotie rajoni, kuru vidū pavisam noteikti ir pierobeža, investoriem nav interesanti. Līdz brīdim, kamēr tajos rodas vērā ņemama tūristu plūsma. Mūsu novadā tā notika pēc Igaunijas lēmuma ievērojami paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam.
Palīdzēja realizēt ieceres
Valkas novada domē ieradās seši jauni investori, kuri vēlējās būvēt alkohola veikalus. Taču pašvaldībai ir jādomā ilgtermiņā. Tādēļ mēs viņiem skaidrojām, ka uzbūvēt vienu pašu veikalu ir pat riskanti. Valstij pamainot nodokļa apmēru, viņi varētu zaudēt investīcijas. Saprātīgākie tam piekrita, un ar diviem investoriem sākām attīstīt teritorijas. Vieniem piešķīrām teritoriju pilsētas centrā, kur viņi paralēli alkohola veikalam iekārtoja tirgus laukumu un publiskās tualetes. Tagad tur regulāri notiek tirdziņi, kur savu produkciju pārdod mājražotāji ne vien no Vidzemes, bet arī Daugavpils. Uz alkohola veikalu braucošie igauņi un somi iepērk arī Latvijas mājražotāju pagatavotos pārtikas produktus un rokdarbus, tādējādi nodrošinot noietu mazajiem uzņēmējiem.
Otrs investors uzņēmās attīstīt robežpunktu, kur blakus veikalam uzbūvēja arī hosteli ar 40 guļvietām, tālbraucēju un kemperu atpūtas laukumu, kā arī ēstuvi. Vasarā laukumā darbosies mājražotāju tirdziņš.
Mūsu mērķis ir panākt, lai tūristi ne vien atbrauc pēc alkohola, bet pavada Valkas novadā visu dienu, un pat paliek a nakti. Tādēļ šobrīd strādājam ar Somijas tūrisma kompānijām, un esam panākuši, ka 2018.gadā Valkas novads būs iekļauts to tūrisma ceļvežos.
Plānots, ka viesi no ziemeļiem apmeklēs ne vien pilsētu, bet arī dosies uz laukiem, iegriezīsies pie mājražotājiem, kur varēs nobaudīt sidru un lauku labumus. Šobrīd arī cenšamies piesaistīt investoru, kas uzbūvēs viesnīcu ar 50 numuriņiem, lai iebraucējiem būtu kur pārlaist nakti. Vēl vienā teritorijā veidojam izklaides infrastruktūru, kas pamudinās tūristus pie mums uzturēties ilgāk.
Iegūst viss reģions
Gribu vēlreiz uzsvērt, ka pašvaldības attīstības stratēģiju nedrīkst balstīt uz lēta alkohola veikaliem. Taču labvēlīgā situācija var palīdzēt ātrāk īstenot novada attīstības ieceres. Mēs aktīvi komunicējam ar daudzām pierobežas pilsētām pasaulē, un varu teikt, ka visur pierobežu pilsētas un novadi cenšas atrast kādu nišu, kā piesaistīt ārzemniekus. Parasti vienas pilsētas veiksme nāk par labu visam reģionam abās robežas pusēs, jo tūristi iegriežas paēst vai uzpildīt degvielu arī citās apdzīvotajās vietās.
Tādēļ ir būtiski labvēlīgās situācijas laikā radīt pēc iespējas pievilcīgāku tūrisma produktu. Ja cilvēkiem novada piedāvājums patiks, pozitīvas atsauksmes par to ceļos no mutes mutē un no Facebook konta Facebook kontā.
Neaizmirsīsim, ka tā pati Igaunija pēc neatkarības atgūšanas savu ekonomiku uzpumpēja ar somu tūristu naudu, kuri brauca uz Tallinu iepirkties. Arī mums kaimiņos Valgā daži cilvēki kļuva par miljonāriem, jo Latvijas iedzīvotāji izdevīgākas cenas dēļ tur brauca pirkt sadzīves tehniku. Un pat šodien igauņi lielā mērā turpina dzīvot no somu naudas.
Pavisam nesen pie mums domē viesojās Somijas tūrisma kompānijas pārstāvji, kuri ik gadu uz Igauniju atved 650 tūkstošus cilvēku. Un tā ir tikai viena kompānija. Pie mums no tiem nonāk tikai neliela saujiņa.
Latvijas nostāja atmaksājas
No pašreizējās alkohola nodokļu politikas vislielākā ieguvēja ir Latvijas valsts. Pieaugušo pārdošanas apjomu rezultātā akcīzes nodoklī esam iekasējuši vairāk naudas nekā plānots. Igaunijas Ekonomikas izpētes institūts aplēsis, ka pērn Latvijas valsts budžets ieguvis apmēram 8,5 miljonus eiro no Igaunijas iedzīvotāju veiktajiem alkohola pirkumiem Latvijā. Tie ir 3,4% no visiem Igaunijas alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Šie un citi no tūristiem gūtie ieņēmumi pierobežas novadiem ir ļoti nozīmīgs atspaids.
Turklāt ar cenas palīdzību ir lielākas izredzes iegrožot pelēko un melno alkohola tirgu. Lai gan nevar noliegt, ka austrumu pierobežā uz kāzu galda tāpat bieži vien var redzēt degvīna pudeles ar Krievijas un Baltkrievijas akcīzes uzlīmi.
Manuprāt, Latvijas valdība dara pareizi, kāpinot akcīzes nodokli pamazām. Paceļot to strauji, mēs riskējam ne vien apturēt pircēju straumi no ārzemēm, bet arī veicināt melno tirgu.
Kamēr saglabājas pašreizējā kārtība nodokļu jomā, Lietuvas pierobežā bez vilcināšanās jātver iespējas. Protams, Latvijas dienvidu novadiem situācija ir mazliet sarežģītāka nekā ziemeļniekiem, jo blakus Lietuvai ir Polija, kur alkohols ir vēl lētāks. Tomēr, izmantojot investoru interesi, var izveidot pievilcīgu infrastruktūru un attīstīt tūrisma objektus, kas būs noderīgi pat tad, ja kādu dienu «alkotūristu» plūsma apsīks.
