Lasīšanas laiks: 3 min
Piektdien, 24. aprīlī, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā Latvijas Universitātes pasniedzējs Valts Kalniņš skolotājiem lasīja lekciju par korupciju.
Kamēr skolēni rakstīja Vidzemes reģiona atklātās politikas un tiesību olimpiādes pirmo daļu, klātesošie pasniedzēji varēja vairāk uzzināt par korupcijas pētniecību. Domnīcas “Providus” pētnieks, tīkla “Vietējie pētniecības korespondenti par korupciju” korespondents un Latvijas Universitātes pasniedzējs Valts Kalniņš stāstīja par iedzīvotāju aptauju rezultātā gūtajām atziņām.
Valts Kalniņš rosināja domāt par to, kam politisks lēmums ir izdevīgs, sniedzot atziņu par to, ka katrs no tiem sniedz labumu tikai daļai sabiedrības. Būdams viens no vadošajiem korupcijas pētniekiem Latvijā, viņš ir aplūkojis un analizējis sabiedrības izjūtas un izpratni par korupciju. Viena no būtiskām Latvijas Universitātes pasniedzēja atziņām ir tā, ka ar jēdzienu “korupcija” tiek saprastas ļoti dažādas lietas, un salīdzinoši liela sabiedrības daļa to, ko šajā jautājumā izglītotie cilvēki saprot kā korupciju, piemēram, sabiedrisko darbinieku uzpirkšanu, nemaz nesauktu šādā vārdā.
Ne vienmēr sabiedrības izpratne par korupcijas procesiem ir pilnīga. Aptuveni puse iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam par to, ka valsts mantas līdzekļu nelietderīga izmantošana arī ir korupcija, lai gan tā var nebūt personīgā labuma gūšanai, piemēram, nezināšanas, nolaidības vai personisko īpašību dēļ.
Valts Kalniņš ir nonācis pie atziņas – daudziem cilvēkiem ir nosliece par korupciju saukt negatīvi vērtējamas parādības. Ja cilvēks jūtas kā zaudētājs no kāda politiska lēmuma pieņemšanas, piemēram, nodokļu paaugstināšanas, viņš bieži šādā situācijā kļūdīgi lieto korupcijas jēdzienu. Korupcijas uztveres rādītāji vairāk atspoguļo cilvēku emocionālo attieksmi pret to, kas notiek politikā, sabiedrībā, kas korupcijas pētniecību padara sarežģītu.
Valtam Kalniņam kā pētniekam ir vairāk interesanti skatīties nevis uz to, ko cilvēki domā par to, cik daudz korupcija ir novērojama, bet kādas ir pašu cilvēku attieksmes pret šiem ļaunumiem. Latvijā cilvēku neuzticība politiskajai elitei ir ļoti liela, kas bieži vien izpaužas, domājot kategorijās ”labā sabiedrība” un “ļaunie politiķi”.
Interesanti, ka vairāk kā puse sabiedrības aptaujās ir piekrituši apgalvojumam, ka ikviens cilvēks, nokļūstot politiskajā amatā, pats to mēģinātu izmantot personiska labuma gūšanai. Ja izdzīvotājiem ir šādi uzskati par pārējiem, ir ļoti ticams, ka, nokļūstot līdzīgā situācijā, viņš pats nerīkosies sabiedrības interesēs, skaidroja pētnieks. Ņemot vērā, ka liela daļa sabiedrības piekrīt arī tam, ka var atbalstīt politiķi, kurš zog, bet rūpējas arī par pārējo sabiedrību, nebūtu jābrīnās, ka ir daudz politiķu, kuri zog.
Tomēr Valts Kalniņš lekcijā arī norādīja uz to, ka nosliece uz korupciju personiskajā līmenī iet mazumā. Pētot šo tēmu, var secināt, ka daudz kas ir atkarīgs no apstākļiem un vidusmēra Latvijas cilvēks pats nemaz nealkst korumpēties.
Latvijas Universitātes pasniedzējs ilgstoši ir apkopojis un pētījis tiesu spriedumus par korupciju. Pēdējos gados ir būtiski mazinājies to valsts amatpersonu skaits, kuras ir atzītas par vainīgām. 2014. gadā tādas ir bijušas tikai 20, 2015. gadā – 33, kas, salīdzinot, piemēram, ar 2005. gadu, kad notiesātas tikušas 96 amatpersonas, ir neliels skaits.
2015.gadā ir bijušas 155 krimināllietas par kukuļdošanu. 148 – Valsts policijai, no tām 141 gadījumos cilvēki saukti pie atbildības par naudas došanu saistībā ar ceļu satiksmes pārkāpumiem. Salīdzinot ar citiem gadiem, šis ir rekordliels skaits.
