Lasīšanas laiks: 5 min
Jau labu laiku atpakaļ mūsos dīdījās nemiera balss, vajag doties padziedāt ārpus Latvijas robežām. Ar mūsu kora prezidentes Ineses gādību atradām starptautisku festivālu ne pārāk tālu, ne pārāk tuvu…un tā jauktais koris “Valmiera” tūlīt pēc koru skates 6.aprīlī devās pretim pavasarim gleznainajā Bohemijā festivālā Česke Budejovice( Budweis).
Devāmies priecīgi un lepni ar savu tautasdziesmu un pašmāju komponistu nošu mapi padusē un čemodānu pie rokas. Tautas tērps, naktsmice, ekskursiju krosenes, pāris zeķīšu, sviestmaizes un “Melnais balzams” ciemakukulim. Kāpēc tas viss ir tik smags?
Izbraukšana 3:00 no rīta. Pa ceļam nakšņojam Polijā un pie viena pabaudām Krakovas burvību. Te bija īsts pavasaris ar ziedošām smaržīgām magnolijām, narcisēm un kļavām. Ekskursija pa Krakovas pils pagalmiem, parku gides pavadībā. Baznīca, tirgus laukums, taurētājs tornī un mūsu jubilāres Laura un Gita – padziedam arī viņām un Krakovai par prieku! Mundrā gide trīs stundas piesildīja mūs ar mīlestību un pilnīgu paļāvību – pavasaris ir sācies. (mēs vēl nenojautām, ka iekāpjot autobusā, tas arī beigsies) Braucam tālāk. Aiz loga līst, bet mums ir labi. Jautrie, precīzie šoferīši lieliski iederējās mūsu raibajā kompānijā. Paldies, Armandam un Gatim par mūsu čemodānu un tērpu pienesumiem, par smieklīgajām anekdotēm un pacietību visa brauciena laikā!
Beidzot Česke Budejovice (Budweis) ir klāt. Un mūsu skatam paveras 16-stāvīga viesnīca ar četrām zvaigznēm un mēs visas kora “zvaigznes” sabirstam baltajos apartamentos augstāk par 10 stāvu. Vestibilā mūsu pavadošā gide Nurija sagaida mūs ar “welcome drinks” Becherovska- čehu balzāms. Maigāks par mūsējo, bet iedarbība ilgstošāka. Festivāls var sākties!
Lepnas brokastis, tad pirmā ekskursija pa viduslaiku Česku Krumlov vecpilsētu. Nurija bija sievišķības iemiesojums un domājams, mūsu vīru balsis tik uzmanīgi viņā klausījās, ne tikai, lai vecpilsētas torņus un pils mūrus aplūkotu.. Tā bija bauda un baltā skaudība – cik skaistā un vēsturiskā vietā atrodamies. Kā jau minēju, saulainais pavasaris Čehijā bija beidzies ar mūsu ierašanos. Zem lietussargiem un cepurēm( man no čemodāna, bija ko izvilkt) , bet kāds pie jauna Čehijas mājražojuma ticis, atkal ekskursijas diena pa kalnaino vecpilsētu izstaigāta.
Nosaluši un noguruši gatavojāmies vakara koncertam Southern Bohemian Chamber Philharmonic Concert Hall Ceske Budejovicē. Mūsu festivāla repertuārā bija mums mīļās un skanīgās dziesmas Ā.Šķepasta “Līgo”, P.Plakida ”Ar dziesmu dzīvībā”, V.Dārziņš” Birzēm rotāts”, J.Lūsēns ”Nakts un sapņi’’, ”Tavs gaišais sejs”, skanīgu punktu pielikām ar latviešu tautasdziesmu “Bēdu manu lielu bēdu”. Emocijas un aplausi no klausītāju puses bija patiesi un mēs jutāmies apmulsuši par savu dziesmoto sniegumu šajā koncertzālē. Mūsu gide veltīja mums atzinīgus vārdus un paredzēja ielūgumus un citiem festivāliem. Vakarā bijām nopelnījuši pa Čehu alus kausam krodziņā “Masne Kramy”.
Garās brokastis un varētu vēl pagulēt, bet tā nebija. Smaidīga Nurija mūs atkal sagaida, lai kājām dotos pastaigā pa Česke Budejovice pilsētas centru. Dīvaini, ka dienas gaismā pat tilti izskatās platāki un ēku fasādēs parādījušās skulptūras. Interesanti ir pavērot mazos iekšpagalmiņus un augstos baznīcu torņus, kas no viesnīcas loga likās krietni zemāki. Vēlā pēcpusdienā mēs atkal braucam uz Česky Krumlov, kur piedalāmies koncertā kopā ar visiem astoņiem festivāla koriem Krumlov pils koncertzālē. No akustiskā viedokļa gan šī nebija koncertzāle koriem. Bet kristāla lustras un samta skatuves drapērijas mūsu kori atkal iecēla dziesmotā uzmanības lokā.
Pēc koncerta kopīgas atvadu vakariņas ar citiem koriem. Pašsaprotami, vakariņām komplektā nāca koru sadziedāšanās un dejas vācu kapellas pavadījumā. Cikos katrs gulēt gāja un cikos cēlās, nezinu…man sāpēja kājas un kakls, bet kopējās noskaņas ir pavasarīgas, jo Zalcburgieši dzīvi un dziesmu padarīja nedalāmu.
Ir svētdienas rīts. Mēs dodam atvadu bučas Nurijai, iestiprināmies brokastu galdā un liekam čemodānus autobusā. Sākas mājupceļš…pretim pavasarim. Protams, Prāgai garām neaizbraucām. Un labi vien bija, ka atkal varējām baudīt skatus no Prāgas atklātnīšu komplekta savām acīm. Atkal mums paveicās ar gidu Andreju, kurš 12 km garo skrējienu pa Prāgu, vieglāku darīja ar joku un sava vīrišķā šarma dopingu. Tagad ātrāk kustējās kora dāmu kājas un prāti, jo Andrejs dalīja arī žetoniņus uzmanīgākajām tūristēm. Dažubrīd, kāds noklīda no grupas, bet tā kā bijām “onlainā” ar gidu austiņās, tad “pazušanas sajūta” nebija jūtama. Bildēties ar skaistiem Prāgas skatiem un kora draugiem gribēja visi.. un tā (atkal) mūsu nelielā ekskursija “pavilkās” garāka nekā bija plānots… No zelta baznīcu torņiem, čurājošiem puisīšiem, Kārļa tilta, Katedrāles varenā pulksteņa, pils dārza un visa redzētā visbrīnišķīgākais man šķita mūsu zelta krāsas autobuss…
Sasēduši savās vietās dodamies mājas virzienā. Pēc saldā snaudiena un neierastā klusuma autobusā, pēkšņi – Vrocslava. Nakšņojam hostelī. Agrie “pavasara putni” Vrocslavas vecpilsētas centru baudīja no rīta. Bija forši pavērot vietējos kustībā ielās rīta dzestrumā, bet jau ar saules sajūtu aiz mākoņiem.. mazie rūķīši akmens un bronzas figūriņās lika aizdomāties par mājām..
Vēl dažas garas stundas autobusā un mūsu brauciens būs beidzies. Joprojām nevaram atturēties vērtēt ceļmalas benzīntanku tualetes pēc trīs zvaigžņu skalas, joprojām gribas dziedāt “Bēdu manu lielu bēdu” un saņemt atzinību (Eva, apklusti!) no blakussēdētājiem.
Saprotu, ka gaidītais festivāls Čehijā ir beidzies un rītvakar kora mēģinājums nebūs. Ceļš cauri Polijai un Lietuvai līdz Valmierai pretim savam pavasarim, kurā jau pabijām un sasmēlāmies saules – nu tā pietiks – visam pavasarim!
Paldies mūsu izturīgajam, pacietīgajam, iejūtīgajam diriģentam Mārtiņam par sapratni! Paldies, nenogurdināmai koncertmeistarei Līgai par kopā būšanu mūzikā un dzīvē! Paldies Līgai par “Spārnu” vēdām mūsu vīru rindās. Paldies “Spārnu” pievienotai vērtībai Ijai par Čehijas pantiem! Paldies, visiem kopā un katram atsevišķi, ka mums bija šis brauciens pretī pavasarim!
.. un putni mani aplido, ar spārnu skaņu savādo – kāpēc es tiešam nezinu ..?
.. zinu, jo „Valmierai” dziedāšanas pavasaris atkal ir sācies atkal!
Vēlamies pateikt lielu paldies mūsu atbalstītājiem – Valmieras pilsētas pašvaldībai, kā arī lieliskajiem SIA “BALT-GO” šoferiem Gatim un Armandam.
