Lasīšanas laiks: 3 min
Valdības partijas vienojušās atbalstīt administratīvi teritoriālo reformu, sākotnēji piedāvāto modeli papildinot ar trim jaunām pašvaldībām.
Kā vēstīts, partijas “KPV LV” Saeimas frakcija rosināja izmaiņas jaunajā administratīvi teritoriālajā reformā, piedāvājot nodalīt atsevišķās pašvaldībās Liepājas pilsētu un Lejaskurzemes novadu, kurus pašreizējais reformas piedāvājums paredz apvienot vienā pašvaldībā. Savukārt nacionālā apvienība ““Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (VL-TB/LNNK) pirmdien paziņoja, ka aicinās koalīcijas partnerus vienoties, ka Liepājas, Daugavpils un Rēzeknes novadiem pēc administratīvi teritoriālās reformas jābūt atsevišķi no attiecīgajām republikas pilsētām.
Kā pēc koalīciju veidojošo partiju Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), valdības partiju vidū ir vienprātība par nepieciešamību atbalstīt ieceri jau rīt Ministru kabinetā izskatīt plānoto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.
“Mums ir vienprātība, ka šis likums ir jāatbalsta. Paredzams, ka rīt valdības sēdē ministrs ierosinās nelielas izmaiņas – pašvaldību karti palielināt par vēl trim pilsētām,” pauda Kariņš, prognozējot, ka otrdien valdības sēdē likumprojekts tiks vienbalsīgi atbalstīts.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) skaidroja, ka līdz valdības sēdei tiek plānots iesniegt precizētu likumprojektu, kas paredz reformas modeli ar 39 pašvaldībām – piecām republikas pilsētām un 34 novadiem. Pēc viņa paustā, atbilstoši veiktajam izvērtējumam un, ņemot vērā pašvaldību izteiktās vēlmes, rasta iespēja veikt korekcijas sākotnējā piedāvājumā, pārliecinoties, ka minētās pašvaldības spēj izpildīt likumā noteiktās funkcijas.
“Minētā korekcija ar trim jaunām pašvaldībām šo likumu izpilda,” atzina Pūce.
Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādīja, ka politiskais spēks konceptuāli atbalsta likumprojektu. “Lielā mērā, par 90% redzams, kāda varētu būt šī karte. Mēs skatāmies ne tikai ekonomiski, bet arī kultūrģeogrāfiski, balstoties arī vēsturiskajā pieredzē,” teica politiķis, piebilstot, ka turpmāk varētu būt diskusija arī par to, vai tiek attīstīti visi vēsturiskie novadi, kā arī Rīga, kopīgi plānojot vesela novada attīstību, tādējādi veidojot otrā līmeņa pašvaldības.
“Mēs varētu palīdzēt vēlētajām pašvaldībām domāt par visa reģiona attīstību, piemēram, Vidzemes attīstību kopumā,” teica Bordāns, atklājot, ka ne no viena koalīcijas partnera nav sadzirdēti iebildumi.
Viņš arī pauda, ka, iespējams, vēl būtu nepieciešams runāt par atsevišķu pašvaldību robežu precizēšanu.
VL-TB/LNNK Saeimas deputāte Ilze Indriksone pauda gandarījumu par panākto vienošanos, tādējādi, viņasprāt, mazinot riskus iedzīvotāju pārstāvniecībai. Indriksone vērsa uzmanību arī uz Teritorijas attīstības plānošanas likuma grozījumiem, kas tuvākajā laikā varētu tikt iekļauti valdības darbakārtībā.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka reformas izstrādē ieguldīts liels darbs. “Reforma ir ļoti būtiska valsts attīstībai, lai sakārtotu dažādas valsts sistēmas,” vērtēja ministrs. Viņš gan norādīja, ka vēl ir jautājumi par otrā līmeņa pašvaldībām, taču kopējā virzība ir atbalstāma.
Kā ziņots, sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvāja reformas rezultātā pašvaldību skaitu Latvijā samazināt no 119 līdz 36.
