Lasīšanas laiks: 5 min
Rūjienā, Rīgas un Upes ielas stūrī ir kāds īpašs pagalms, ko iekļauj senā apbūve – ēkas celtas 19. gadsimta beigās. Līdz Otrā pasaules kara beigām rūjienieši Rīgas ielas 8 ēku sauca par Meijera māju, bet padomju gados – par Ārīša sētu. Kā Rīgas ielas 8 pagalmu dēvēt mūsdienās, aicinām izlemt kopā. Tāpat kopā ir plāns šo pagalmu veidot par satikšanās vietu ikvienam. Biešu dobe, audzējot galveno sastāvdaļu Rūjienas salātiem, vieta izstādēm, koncertēšanai, recepšu, padomu un dažādu lietu apmaiņai – tās ir tikai dažas idejas, ko kopā darīt Rīgas ielas 8 pagalmā, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Bulmeistare.
Rūjiena ir ieguvusi titulu “Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024”, kas rosina stiprināt kopienu, vietējiem iedzīvotājiem īstenojot dažādas aktivitātes. Titula norišu kalendārā pirmā aktivitāte ir talka – gan vārda došanas talka Rīgas ielas 8 pagalmam, gan pagalma sakopšanas talka 27. aprīlī.
Vārda došanas talka
Kāds būtu piemērotākais vārds pagalmam pie Rīgas ielas 8 nama, aicinām izlemt kopā, jo pagalms būs tikšanās vieta gan elpas atvilkšanai ikdienas steigā, gan arī vieta norisēm, kas ikdienai piešķirs ko īpašu. Ja Tev ir padomā kāds variants nosaukumam, aicinām to ierakstīt Rūjienas apvienības Facebook lapā pie ieraksta par vārda došanu Rīgas ielas 8 pagalmam vai arī nodot savu variantu Rūjienas pilsētas bibliotēkā. Tāpat gan savu variantu iesniegt, gan par citiem vārda variantiem nobalsot varēs pagalma sakopšanas talkā 27. aprīlī.
Pagalma sakopšanas talka
27. aprīlī no plkst. 10.00 ikviens interesents aicināts uz Rīgas ielas 8 pagalma sakopšanas talku. Plānota sienas krāsošana, lampiņu virtenes uzlikšana, dobju ierīkošana un dažādi sakopšanas darbi. Aicinām ņemt līdzi kādu uzkodu, lai kopīgi iestiprinātos. Spēku papildināšanai būs arī garda zupa.
Par Rīgas un Upes ielas stūrī esošo māju vēsturi stāsta Rūjienas Izstāžu zāles vadītāja Līga Siliņa: “1926. gadā gruntsgabalu ar trim vienstāva koka mājām, kuru adreses bija Rīgas iela 8, 8a un 8b, nopirka Kārlis Rihards Meijers. Viņš bija dzimis ar bērniem bagātīgi svētītā ģimenē. Tā kā tēva rocība nebija nekāda lielā, pēc Rūjienas elementārskolas un Valmieras apriņķa skolas beigšanas Kārlim Meijeram nācās pašam rūpēties par savu materiālo iztiku. Jaunā censoņa mērķis tajā laikā bija kļūt par provizoru, bet gadījās, ka kāds pazīstams rūjienietis viņu aicināja darbā tirdzniecības nozarē uz Pēterpili, un, praktiskas nepieciešamības pamudināts, viņš šo piedāvājumu arī pieņēma. Ar centību un neatlaidību Kārlis Meijers darbā saņēma paaugstinājumu un ieguva labāku stāvokli. Četrus gadus pēc ierašanās Pēterpilī viņš beidza Valenbergas augstākos tirdzniecības zinību kursus. Tāpat ņēma rosīgu dalību Pēterpils latviešu labdarības biedrībā, kas bija arī izdevība iepazīties ar visiem tajā laikā redzamākiem Pēterpils un Rīgas latviešiem. 1909. gadā Kārlis Meijers pārbrauca uz Ipiķiem, lai uzlabotu Pēterpilī intensīvā darbā bojāto veselību un saimniekotu tēva mājās. Bet jau 1910. gadā sāka darboties Latvijas lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības un Tirgotāju un rūpnieku ekonomiskās sabiedrības Rūjienas nodaļā. Turklāt enerģiskais darbinieks atrada vēl laiku, ko ziedot sabiedriskiem pienākumiem “Rūjienas saviesīgā biedrībā” un ugunsdzēsības darbā. Kara laikā šos pienākumus papildināja arī Rūjienā nodibinātās sabiedriskās slimnīcas saimnieciskā vadītāja postenis. Izveidojoties bēgļu palīdzības organizācijai “Dzimtene”, Kārlis Meijers daudz laika un pūļu ziedoja darbam šajā nozarē. Nodibinoties Latvijas valstij, Kārli Meijeru iecēla par Rūjienas pilsētas valdes locekli, bet igauņu pārvaldes laikā Ziemeļlatvijā viņš rosīgi līdzdarbojās viņu aizsardzības organizācijā. Pēc atbrīvošanas cīņām, atjaunojoties mierīgai dzīvei, Kārlis Meijers atkal nodevās saimnieciskam darbam, vadīdams savus 1917. gadā nodibinātos uzņēmumus un pārvaldīdams Lauksaimnieku centrālbankas vietējo nodaļu. Pēc 1934. gada 15. maija Kārli Meijeru iecēla par Rūjienas pilsētas valdes locekli. No 1941. līdz 1944. gadam viņš bija Rūjienas domes priekšsēdētājs. Kara beigās Kārlis Meijers kopā ar ģimeni – sievu un trīs meitām – emigrēja uz Vāciju, vēlāk uz Kanādu. Kārlis Meijers mūžībā devās 1957. gada 5. novembrī Toronto. Pēc 1944. gada 23. septembra ugunsgrēka, kurā nodega Ārīša Augusta ģimenes mītne, viņam ierādīja dzīvesvietu Meijera mājā. Ārīša ģimene tur nodzīvoja 40 gadus. Tur uzauga viņa bērni un mazbērni. Vecākās paaudzes rūjienieši šo vietu vēl arvien sauc par Ārīša sētu. Meijeru mājas citās ēkās pēc kara dzīvoja Gulāni, Kauči, Zumenti, Irbes, Liepiņi, Gulbji un vēl citas ģimenes. Pēc atmodas Meijeru ģimene atguva īpašumu un to pārdeva kādam uzņēmējam, no kura Rīgas ielas 8 ēkas nopirka Rūjienas pilsēta. Mūsu plāns bija savest ēkas kārtībā un iekārtot tur amatniecības centru, bet pagaidām katru gadu izrotājam grūstošās ēkas ar zīmējumiem, tamborējumiem un puķēm, cerot, ka kādreiz sapnis par amatniecības centru, kur Ārīša mājā ceps sestdienās maizīti un bulciņas, cienās rūjieniešus un viesus, piepildīsies.”
Jāpiemin, ka 4. maijā Rīgas ielas 8 pagalmā tiks atvērta izstāde, kas stāstīs par šo ēku vēsturi.
