Valmieras Ziņas

Kā “dzīvo” muzeja krājums?

Kamēr Valmieras muzeja teritorijā notiek Vecās aptiekas pārbūve un Valmieras pils kultūrvides centra būvniecība, liela rosība notiek muzeja krājuma telpās, atjaunojot krājumā esošajām laika liecībām aprakstus, iesaiņojumu. Šobrīd Valmieras muzeja krājumā ir 67203 vienību, tāpēc tas ir ne vien rūpīgs, bet arī laikietilpīgs process.

“Fotogrāfijas, dokumenti un iespieddarbi tiek glabāti aploksnēs. Nomainām tās, kas saglabājušās vēl no padomju laikiem. Jaunās aploksnes nav tik skābas, ir jāpārraksta apraksts, jāpievieno akta numurs, novietojums, protams aploksnē jāieliek pats priekšmets. Dokumentiem, kas neietilpst aploksnēs, tās izgatavojam paši. Tā nav tikai mehāniska aizsardzība (saburzīšanās, balošana, sviedru traipi no pirkstu galiem u.c.), svarīgs ir papīrs,” skaidro Indra Vīlistere, Valmieras muzeja Krājuma nodaļas vadītāja.

Papīrs ražošanas procesā tiek balināts ar skābi vai hloru. Muzeji lieto tā saucamo arhīvu kvalitātes papīru, no kura skābe vai hlors ir izskalots. Tas nozīmē lielu ūdens patēriņu, kas sadārdzina papīra izgatavošanu. Taču tādā papīrā glabāti priekšmeti netiek balināti ar skābi vai hloru, kas vairāk vai mazāk atrodama parastā papīrā. Jo īsākam lietošanas laikam paredzēts papīrs, jo mazāk no tā izskalota skābe. Ja papīrs ātri sadzeltē, tajā ir daudz skābes.

Kvalitatīva papīra aploksne vai kārba var uzņemt daļu krājuma priekšmeta skābuma. Atskābināšana pagarina papīra priekšmeta mūžu, tāpēc pēc zināma laika posma ir vērts nomainīt iesaiņojumu. Valmieras muzejā pārsvarā izmanto zviedru papīru un aploksnes. “Esam meklējuši arī citu izgatavotāju aploksnes ar bezskābes oderi, bet tās ir ļoti dārgas. Tāpēc daļu aplokšņu no bezskābes papīra izgatavojam paši. Varam izmantot arī parasta papīra aploksni un salocītu bezskābes papīra lapu, kurā iesaiņojam priekšmetu. Īpašos gadījumos priekšmetus ietinam ļoti plānā un tīrā japāņu zīdpapīrā.”

Katram priekšmetam muzeja krājuma glabāšanas telpās ir sava vieta. To nosaka priekšmeta materiāls, veids un izmērs. Lai starp vairākiem desmitiem tūkstošu atrastu nepieciešamo priekšmetu, katram ir piešķirta simbolu virkne, kas nezinātājam šķiet kā slepens kods, bet ko muzeja darbinieki lasa gandrīz kā daiļliteratūru. “Kamēr te strādāju, krājums bijis jāpārvieto kādas sešas reizes. Tas ir neiedomājama mēroga pasākums. Lai tas neprasītu gadiem ilgu darbu, esam izdomājuši savu sistēmu, kā priekšmetiem arī jaunajās telpās piešķirt katram savu vietu, nepārrakstot informāciju uz aploksnēm. Protams, darbojas arī princips “vienādie pie vienādajiem”, piemēram, koks, āda, metāls, keramika, stikls. Tekstiliju uzglabāšanai ir sava kārtība. Ir priekšmeti, kas novietoti uz pakaramajiem vai satīti ruļļos. Priekšmetu iesaiņošanai izmantojam pasta sūtījumu saiņošanai izgatavotu galdu, pie kura piestiprināmi papīra ruļļi.”

Kad priekšmets nonāk muzejā (gan dāvinājums, gan pirkts, gan atradumi, kad muzeja darbinieki tiek pieaicināti apskatīties, piemēram, vecas mājas bēniņos esošās mantas, arī atrastais Valmierā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos paliek Valmieras muzejā vai nonāk Latvijas Universitātes Vēstures institūtā), top pirmais apraksts. Tajā norādītas priekšmeta īpašības – kas tas ir, kādam nolūkam lietots, cik liels, kāds materiāls, krāsa u.tml. Pierakstīts arī cilvēka, kurš to atnesis, stāsts. Nereti ir arī firmas zīme, pēc kuras var atrast plašāku informāciju, izgatavošanas gadu un vietu, kas dod vēl lielākas izpētes iespējas. “Tad ir darbs Vēstures nodaļā. Tā kā mums ir ļoti daudzveidīgs krājums, līdzīgi kā lielajos valsts muzejos, materiālu izpētē bieži izmantojam kolēģu zināšanas un palīdzību. Iepazīstamies ar viņu veiktajiem zinātniskajiem darbiem, konsultējamies virtuālajā vidē un klātienē, izmantojam interneta sniegtā iespējas. Regulāri mācāmies dažādos kursos un semināros, lai iegūtu zināšanas par daudzveidīgu un plašu tēmu loku.”

Priekšmetu pieņemot, saskaņā ar noteikumiem Krājuma nodaļas speciālisti sagatavo pamata aprakstu. Detalizētāku raksturojumu sniedz pētnieki. “Protams, ir reizes, kad krītam azartā, jo gribas uzzināt vairāk. Tad arī iesaistām dažādus savas jomas ekspertus. Piemēram, kungs atnesa saujiņu ar urbjiem. Neko daudz uzrakstīt nevar, bet ir interese, kāpēc daži ir noslīpēti, bet citi nav, vai tādējādi mainījās funkcija. Atradām izgatavotāju, bet tad atkal nākamie jautājumi – kāpēc dažiem ir iegravēts mēness, bet citiem – saulīte. Svarīgi arī zināt, kur sākt meklēt, kam jautāt. Katrā muzejā ir veiktas padziļinātas izpētes, līdz ar to katrs par kādu jomu zinām vairāk. Un muzeji neskopojas ar informāciju savā starpā. Bijušais kriminālpolicijas šefs Aldis Ozoliņš, kad vāca materiālus policijas muzejam, atzina, ka mūsu profesijas ir ļoti līdzīgas – atrast informāciju. Tikai ar vēsturniekiem cilvēki labprātāk dalās ar to, ko zina. Pēddziņu talantam un kārei gan ir jābūt. Protams, krājumu nevaram veidot bezgalīgu, tāpēc cenšamies, lai ir gan dažādība, gan ievērota tipoloģiskā secība – ja tasīte, tad no senākās līdz mūsdienām.”

Viens no pēdējiem ieguvumiem ir adīts peldkostīms. Skaisti dzeltenais pludmales tērps, iespējams, tapis ap 20.gadsimta 60.gadiem. Tas īpašs ar to, ka tam ir papildinājums – īpašnieces uzšūti ziedi. Turklāt, iznākot no ūdens, vilnas peldkostīmā esot siltāk nekā sintētiska materiāla.

Savukārt kādā no krājuma glabāšanas telpām atklājas nebeidzami stāsti: pulksteņi, izgrebtas koka figūras (gandrīz kā “Emīla nedarbos”, kur koka vīriņi tapa, skabūzī pārdomājot nedarbu), rotaļlietas, pīpes, svariņi, loku šķēres, zvani, mutes bļodas ar vijolītēm, porcelāna un stikla padubji (sarunvalodā – pīle, šīberis), pulksteņi (kādam var redzēt, kā zvanu sit mazs āmurītis), modinātāji, kurus nevar nospiest, neatverot durtiņas un nepagriežot ciparnīcas rādītājus, trauki, starp tiem arī ar logo “Tērvete” (tā sauca viesnīcu, kas atradās ēkā Lāčplēša ielā 2, kur šobrīd ir Valmieras pilsētas pašvaldība).

“Ir noteikumi, kas nosaka, kā glabājami priekšmeti, jo katram ir savi rādītāji par pieļaujamo gaismas, mitruma daudzumu un cita veida uzglabāšanas īpatnībām. Ir arī metodes, kas var noderēt mājās, piemēram, ja ieplaisājusi koka karote, tā kādu diennakti jāpatur aukstā ūdenī un pēc tam jāieliek saldētavā. Plaisa savilksies mazāka.”

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

"Valmieras ziņas" jautā

Vai tu vakcinēsies pret Covid-19?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Valmieras pilsētas 2.pirmsskolas izglītības iestāde “Ezītis” steidzami aicina darbā pirmsskolas izglītības skolotāju (darba vietas adrese: Rubenes iela 38, Valmiera) uz noteiktu laiku pilnai darba likmei (40 stundas nedēļā jeb 1,0 likmes). Ja Tev ir vēlme: veikt izglītojamo attīstības dinamikas izpēti; nodrošināt pedagoģisko procesu grupā; sadarboties ar izglītojamo vecākiem un kolēģiem; plānot savu darbību, sagatavot amata veikšanai nepieciešamo dokumentāciju; iesaistīties iestādes attīstības plānošanā un īstenošanā atbilstoši kompetencei; un ja Tev ir: izglītība un pedagogu profesionālā pilnveide atbilstoši normatīvo aktu prasībām (Ministru kabineta noteikumi Nr.569); valsts valodas prasmes augstākajā līmenī; pozitīva, radoša un atbildīga attieksme pret darbu; psiholoģiskā noturība un augsta saskarsmes kultūra; mēs piedāvājam: atalgojumu 790 euro mēnesī pirms nodokļu nomaksas; darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu un citas sociālās garantijas; drošu, estētisku un sakārtotu darba vidi. Profesionālās darbības aprakstu (CV), motivācijas vēstuli un izglītības dokumenta kopiju gaidīsim līdz 2021. gada 7.maijam e-pastā: ezitis@valmiera.edu.lv. Tālrunis informācijai 29446642 Iesniegtos personas datus Valmieras pilsētas pašvaldība izmantos, lai konkursa kārtībā noteiktu vakancei atbilstošāko kandidātu. Ja kandidāts vēlas, lai viņa personas dati tiktu saglabāti Valmieras pilsētas pašvaldības iekšējā datu bāzē ar mērķi tos apstrādāt citos Valmieras pilsētas pašvaldības personāla atlases konkursos, tad pieteikumā vakancei lūdzam kandidātam norādīt savu piekrišanu personas datu saglabāšanai. Sīkāka informācija par personas datu apstrādi Valmieras pilsētas pašvaldībā: http://www.valmiera.lv/images/userfiles/VPP_privatuma_politika.pdf. Profesija: PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS SKOLOTĀJS Darba vietas adrese: LATVIJA, Rubenes iela 38, Valmiera Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Aktuāla līdz: 2021-05-07

SIA „Firma Madara’89”- viens no lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas pārtikas mazumtirdzniecībā, piedāvā darbu pārdevējam (-ai) veikalā “top!” Valkas iela 2, Strenči,Strenču novadā. Galvenie darba pienākumi: Pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecība; Pircēju apkalpošana pie kases; Preču pieņemšana, pasūtīšana, uzskaite, izvietošana tirdzniecības zālē; Preču realizācijas termiņu, marķējuma, kvalitātes, uzglabāšanas apstākļu un atbilstošas temperatūras kontrole. Prasības kandidātiem: Vēlama vidējā vai vidējā speciālā izglītība; Vēlama pieredze pārtikas tirdzniecībā; Precizitāte, augsta atbildības sajūta. Piedāvājam: Interesantu darbu stabilā uzņēmumā; Mūsdienīgu darba vidi; Darbam atbilstošu atalgojumu un sociālās garantijas; Profesionālās un personīgās izaugsmes iespējas. Darba alga no EUR 590-650 (bruto). Darba laiks maiņās no plkst. 8.00-22.00 CV lūdzam sūtīt uz e-pastu: cv@madara89.lv, ar norādi – pārdevējs STRENČOS. Profesija: MAZUMTIRDZNIECĪBAS VEIKALA PĀRDEVĒJS Darba vietas adrese: LATVIJA, Valkas iela 2, Strenči, Strenču nov. Darba laika veids: Maiņu darbs Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Tirdzniecība / Mārketings Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2021-05-06 Kontaktpersona: CV lūdzam sūtīt uz e-pastu: cv@madara89.lv Izglītības līmenis: Profesionālā vidējā izglītība

Mūsu partneri