Lasīšanas laiks: 2 min
Šodien, 12.martā Ministru kabinets apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARM) sagatavoto likumprojektu “Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums”. Tas paredz turpināt 1998.gadā iesākto reformu, lai līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021.gadā izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas vietējās pašvaldības, kas nodrošina likumos tām noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot iedzīvotājiem labus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, portālu “Valmieras Ziņas” informēja ministrijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!):
“Nevienlīdzības mazināšana ir viens no galvenajiem darbiem, kas jāpaveic šai valdībai. Arī pašvaldību reformas mērķis ir novērst netaisnību, ka cilvēki tiek diskriminēti pēc to dzīvesvietas. Bez spēcīgiem attīstības centriem nav līdzsvarotas reģionālās attīstības; bez pietiekamas nodokļu ieņēmumu bāzes nav kvalitatīvu pakalpojumu izglītībā un sociālajā aprūpē; bez infrastruktūras nav privāto investīciju un konkurētspējīga atalgojuma. Mans mērķis, īstenojot pašvaldību reformu, ir nodrošināt vienlīdzīgākas iespējas ikvienam Latvijas iedzīvotājam – neatkarīgi no viņa dzīvesvietas saņemt labus pašvaldības pakalpojumus.”
Šobrīd nevienlīdzība pašvaldību starpā ir milzīga, piemēram, administratīvās izmaksas vien pašvaldībās svārstās no 50-200 eiro uz vienu iedzīvotāju (tikai 28 pašvaldībās tās ir mazāk nekā 7% no pašvaldības budžeta). No pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām. Tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% tās darbspējas vecuma iedzīvotāju. Vien 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas 1 milj. eiro apmērā. Tikai 62 pašvaldībās notiek biznesa ideju konkursi vai tās spēj piedāvāt grantus uzņēmējdarbībai. Lai izveidotu vidusskolu ar vismaz divām paralēlklasēm, pietiekams skolēnu skaits šobrīd ir vien 38 pašvaldību vidusskolās. Šie skaitļi ir apliecinājums diskriminācijai, bet pašvaldību reforma ir līdzeklis, kā šo netaisnību izbeigt, norādīja ministrs.
Šodien MK apstiprinātais likumprojekts nosaka kārtību, kādā tiek turpināta teritoriālā reforma un kā tiek pieņemti un īstenoti konceptuālie lēmumi reformas gaitā. Tas paredz, pirmkārt, konceptuāla ziņojuma izstrādi par administratīvi teritoriālo iedalījumu un konsultācijas ar pašvaldībām. Otrkārt, Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma jaunas redakcijas izstrādi līdz 2019.gada 1.decembrim, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Tāpat šajā likumprojektā paredzēta ATR pabeigšanas kārtība un pašvaldību sagatavošana 2021.gada vēlēšanām. Treškārt, likumprojekts nosaka ziņojuma iesniegšanu Saeimai līdz 2020.gada 31.decembrim par valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma izveides izvērtēšanu.
Likumprojekts pirms skatīšanas Ministru kabinetā ir saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību, Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju.
