Lasīšanas laiks: 2 min
Neskatoties uz politiskajiem notikumiem Eiropā un pasaulē, cilvēki ceļo. Turklāt daudzi dodas uz tādām vietām, kur kāds cits sacītu, ka pavisam traki palikuši.
Cēsniece Ieva Tirne pavisam nesen atgriezās no Jordānijas. Patiesībā arī varētu sacīt, ka galīgi traka ideja ir doties uz Jordāniju, kas ir valsts Tuvajos Austrumos. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Izraēlu, ziemeļos ar Irāku, bet dienvidos ar Saūda Arābiju.
Tiesa gan, Ieva norāda, ka neko bailīgu tur neredzēja, un ir priecīga, ka šāds brauciens bija iespējams. Viņa norāda, ka Jordānija krasi atšķiras no mūsu domāšanas, dzīves stila un kultūras.
“Jordānijā sieviete ir mājās sēdētāja. Turklāt vienam vīram var būt vairākas sievas, līdz ar to sieviete var būt viena no vīrieša daudzām sievām. Tāpat, kā mums pastāstīja vietējās sievietes, vīra izvēle lielākoties ir vecāku ziņā, nevis pašas sievietes. Ģimene jau diezgan ātri nokārto meitenes dzīvi, un, ja meiteni vairs neuztur tēvs, tad to uzturēs vīrs. Līdz ar to Jordānijā sievietēm pat nav jāstrādā,” stāsta Ieva. Viņa gan norāda, ka liels bija pārsteigums, redzot, ka tomēr ir sievietes, kurām ir savi nelielie uzņēmumi. Piemēram, latviešu dāmai bijusi iespēja viesoties kādā ziepju un etiķa ražošanas uzņēmumā, kuru vada sieviete.
“Nenoliedzami, uz mums skatījās, kā uz kaut ko ļoti eksotisku un atšķirīgu. Jordānijā sievietes nēsā lakatus, arī mums mācīja tos pareizi apsiet. Viesībās ir sena tradīcija mielasta laikā sēdēt uz grīdas. Strikti noteikts, ka sievietēm un vīriešiem viesības, tikšanās notiek atsevišķās telpās. Man gan bija iespēja ieiet arī vīriešu istabā un sasveicināties,” par atšķirīgo kultūrā stāsta Ieva. Viņa atklāj, ka, neskatoties uz trauksmaino dzīvi Tuvajos Austrumos, Jordānijā jutās droši un ne mirkli nejuta briesmas dzīvībai.
“Mums, latviešu ceļotājām, gan tika piekodināts, lai vakarā neejam uz ielas vienas. Cilvēki bija sirsnīgi un atsaucīgi, taču negatīvi pārsteidza milzīgā netīrība pilsētas ielās. Viņi brīnījās, kad stāstījām, ka Latvijā neko uz ielas nemetam, ka ir atkritumu urnas, ka ik pavasari mums ir Lielā talka un spodrības mēnesis katrā mājā. Viņiem tas liekas kaut kas nesaprotams,” bilst Ieva.
Interesanti, ka visvairāk Ievu Jordānijā pārsteidza klimats, kur pat februārī ir tuvu + 30 grādiem, taču vasarā karstums sasniedzot + 50 grādu atzīmi. Viņa peldējusies arī Nāves jūrā un izbaudījusi vissāļāko ūdeni mūžā.
“Par Nāves jūru to sauc tādēļ, ka ūdens ir tik sāļš, ka tajā nav neviena dzīva radība. Ūdens pats mani turēja, un nebija jācenšas peldēt,” saka Ieva.
