Lasīšanas laiks: 7 min
Piecgades patriotiskākie un vienojošākie jauniešu svētki ir noslēgušies. XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki paliks atmiņā mums visiem ar vairākiem notikumiem. Tie liks mums aizdomāties un izvērtēt, kas jāmaina, lai uzlabotu nākamo svētku norisi. Patriotisms uzplaukst katrā jauni radītā dziesmā un nezūdošu vērtību atcerē. Septiņās dienās pierādījās, ka mēs, latvieši, esam vienoti, varam viens otru iepriecināt un radīt fantastiskas emocijas.
Dziesmu un deju svētki ir laiks, kad visi vienojas latviešu tradīciju atcerē. Ne visiem ir dota iespēja piedalīties šajos svētkos, bet cītīgākie bija 37 000 jauniešu pulkā, kuri vienojās dziesmā un dejā. Man šie bija pirmie dziesmu svētki, kurus es gaidīju ar lielu cerību. Tomēr ceļš līdz Mežaparka lielajai estrādei nebija no vieglākajiem.
Koris tika apmeklēts brīvprātīgi-piespiedu kārtā. Tikai pēc pirmās skates kora dalībnieki saprata, ka varam netikt uz dziesmu svētkiem. Apkārt tika runāts, ka dziesmu svētkos dziedās visu skolu kori. Vēl vairāk sarosījās arī kora vadītājas – Ilze Jansone un Ilvija Aizupiete. Otrā skate Valmieras Viestura vidusskolas jauktajam 10. – 12. klašu korim bija pēdējā cerība iegūt iespēju dziedāt svētkos. Kā jau filmās ar labām beigām, arī šis cīņas cikls noslēdzās pozitīvi. Otrajā skatē nodziedājām brašāk, ieguldītais darbs atmaksājās.
Gada gaidītākais notikums pienāca ātri. Vasaras vidū Rīga tika piepildīta ar dziedošiem un dejojošiem jauniešiem no visas Latvijas. Turpmākās septiņas dienas galvaspilsētas skolas bija naktsmītnes un jautra laika pavadīšanas vieta visiem jauniešiem. Valmieras Viestura vidusskola tika izmitināta Rīgas 16.vidusskolā. Jauktajam korim tika ierādīta vieta sporta zālē.
Jaunieši tika pārsteigti jau pirmajā dienā, kad uz brokastu šķīvjiem tika pasniegti griķi ar cīsiņu un kečupu. Ļoti sātīga dienas svarīgākā ēdienreize pirms aktivitātēm.
Ēdināšana nebija augstā līmenī. Bagātīgākā ēdienreize bija vakariņas, kad tika pasniegti divi ēdieni. Brokastis varēja būt labākas, bet par pusdienām vispār nav runas.
Viesturskolas koris pusdienoja Mežaparkā, citi brauca uz skolām vai saņēma siltu maltīti uz vietas. Pusdienu maisiņā bija trīs maizes šķēles, sagriezta desa (vakuumā), gurķis, nektarīns, mazā sulas paciņa un mitrās salvetes. Dienā bija trīs ēdienreizes, lai gan siltais ēdiens tika pasniegts tikai brokastīs un vakariņās. Respektīvi, bija divas ēdienreizes un viena uzkodu baudīšana. Tomēr savas privilēģijas svētku dalībniekiem bija. Degvielas uzpildes stacijā “Statoil” bija iespēja iegādāties saldējuma kokteili par 70 eiro centiem, parastā cena – 1,20. Kokteilis bija patiešām gards.
No ēšanas atkal atgriežamies svētku norisē. Mēģinājumi estrādē sākās plkst. 7:30. Tas ir saprotami, kāpēc tik agri, šajā jautājumā organizatori nav pelnījuši kritiku. No 7:30 – 8:30 notika stāšanās kolonnās uznācienam. Atminoties 2010.gada jauniešu dziesmu un deju svētkus, šī gada laikapstākļi nebija salīdzināmi. Ja pirms pieciem gadiem bija karstākie svētki, tad šogad bija tieši laikā. Saule necepināja dziedošos jauniešus mēģinājumu laikā, biežāk bija jūtama lietus klātbūtne. Citi teiks, ka tagad ir otra galējība – par aukstu. Uz to var atbildēt, ka tādā gadījumā bija jāģērbjas siltāk.
Laikapstākļi bija labi, lai dziedātu un koncentrētos tikai uz diriģentu. Protams, arī uz Justu – dziesmu svētku dalībnieku elku.
Justs bija kustību koordinators, kurš dziesmu laikā rādīja kustības lielajam korim. Vienā no mēģinājumiem korim nevedās ar konkrētu kustības izpildīšanu ritmā. Tāpēc šī kustība tika atkārtota vairākas reizes un tika pielikts vārds “Justs”. Tā puika iemantoja savu slavu un iekaroja meiteņu sirdis.
Svētku nepatīkamākais pārsteigums bija sestdienas ģenerālmēģinājumā notiekošais. Koncerts iesākās veiksmīgi un, kā pēc tam sacīja kordiriģenti, tad viss esot ritējis pēc plāna. Līdz brīdim, kad sāka parādīties pirmās izsaukuma zīmes. Izsaukuma zīmes parāda tad, kad kādam no dalībniekiem ir palicis slikti, lai mediķiem būtu skaidri redzams, kam jādodas palīgā.
Tā ir ierasta parādība, ka cilvēki ģībst, lielākoties bērni.
Pirmās izsaukuma zīmes parādījās, kad koncerts bija pusē. Tomēr tad parādījās arvien vairāk un vairāk. Dalībniekos bija jūtams neliels satraukums un panika, jo kas tāds vēl nebija noticis. Mediķi lauzās cauri dziedātājiem, lai nokļūtu pie jauniešiem, kuriem palicis slikti. Glābēju resursi nebija tik lieli, lai katra vienība nokļūtu pie izsaukuma zīmes. Palīgos nāca tautisko deju dejotāji un pat diriģenti. Milzīgs paldies jāsaka visiem, kuri iesaistījās šajā operācijā, lai palīdzētu. Pirmais diriģents, kurš devās korī, bija Gints Ceplenieks. Viņš palīdzēja iznest bērnus, kuriem palicis slikti, un ar smaidu nomierināja pārējos dalībniekus. Tāpat palīgos devās Edgars Vītols, Kaspars Ādamsons un Eduards Grāvītis.
Ģenerālmēģinājuma atcelšana bija pareizākais solis, jo bērni krita kā mušas viens pēc otra.
Pēc koncerta visi bija vieglā transa stāvoklī. Dalībnieki, kuriem palika slikti sacīja, ka tas esot noticis pēkšņi. Redzējuši, kā blakus stāvošajam ir palicis slikti, un notika ķēdes reakcija.
Uz karstām pēdām nezinātāji vainoja koncerta organizatorus un diriģentus, ka mēģinājumos bijusi pārāk liela slodze, nav ļauts apsēsties un kas tik vēl netika minēts. Tomēr vislabāk spriest var cilvēki, kas paši bija estrādē, redzēja to un izjuta.
Kora diriģenti nav vainīgi, ka kādam ir palicis slikti.
Īstos iemeslus, iespējams, mēs nekad neuzzināsim, bet vistuvāk patiesībai ir daži minējumi. Koncerts sākās 19:00, diena bija drēgna un estrādē bija aukstāk nekā ierasts. Visi bija apģērbušies koncerttērpos un neiedomājās, ka varētu būt auksti. Tāpēc nebija līdzi paņemts siltāks apģērbs. Daudziem bērniem šāda veida pasākums bija pirmo reizi, tāpēc uztraukums nekur neizpalika.
Visi labi zinām, ka uztraukumā paliek auksti, un vakars arī bija auksts, nav nekas pārsteidzošs, ja kādam paliek slikti.
Tālāk aiziet domino kauliņu efekts. Valmieras Viesturu vidusskolai ēšana pirms koncerta bija paredzēta trijos, ģenerālmēģinājums sākās septiņos, tātad – jau četras stundas bez ēšanas. Oficiāli koncerta noslēgums bija paredzēts apmēram desmitos vakarā, ģenerālmēģinājums būtu beidzies mazliet ātrāk. Koncertam noslēdzoties, bērni nebūtu ēduši septiņas stundas. Bērniem vēl nav iespējams uzkrāt tik lielais rezerves kā jauniešiem. Nākamajos jaunatnes dziesmu un deju svētkos lielāka uzmanība būtu jāpievērš ēdināšanai.
11.jūlija notikumi Mežaparka lielajā estrādē bija ārkārtas gadījums, tāpēc izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile sasauca ārkārtas sēdi, kurā piedalījās atbildīgās personas. Tika nolemts, ka tiek atcelts svētku gājiens. Sabiedrībā viedokļi dalījās – vieni atbalstīja ministres lēmumu, citi uzskatīja to par absurdu. Kā jau tika minēts, tad šis bija ārkārtas gadījums, tāpēc
ministre pieņēma, iespējams, nepopulārāko, bet drošāko lēmumu.
Noģībušie bērni, kuri tika nogādāti slimnīca, tika izrakstīti vien nākamajā dienā. Nebija simtprocentīga pārliecība, kas tad bija ģībšanas cēlonis. Protams, dalībniekiem tas bija šoks, bet jau pirms ministres lēmuma daudziem bija zināms plāns “B”. Kā savā Twitter kontā dalījās aktieris Intars Rešetins “Dzsv. bez gājiena būtu tāpat kā zemenes ar pienu tikai bez zemenēm.” Nevar nepiekrist, jo gājiens ir tradīcija, kura nav laužama. Vilšanās bija daudziem bērniem, kuri jau bija devušies mājās, jo oficiāli gājiens tika atcelts, bet, ieslēdzot televizorus, redzams, ka gājiens notika. Vecāki bērniem bija sarūpējuši puķu pušķus, vainagus un tagad tā pēkšņi to visu vajadzētu mest ārā?! Gājienā piedalījās 80% dalībnieku, gandrīz visi. 20% vidū bija dalībnieki, kuri vēlējās doties gājienā, bet nevarēja, jo bija jau mājās, un jaunieši, kuriem nebija interese. Ministres lēmums bija pareizākais, jo bērnu drošība ir pirmajā vietā.
Gājiens norisinājās pozitīvi, un visi dalībnieki bija apmierināti ar paveikto. Tā bija laba iesildīšanās pirms noslēguma koncerta. Noslēguma koncerta vakarā bija siltāk nekā ģenerālmēģinājumā. Dalībnieki bija nodrošinājušies ar papildu apģērbu un tika piekodināts, lai visi uzņem vairāk šķidruma. Kaujas gatavībā dalībnieki stājās kolonnās un ieņēma vietu estrādē. Noslēguma koncerta programma bija saīsināta, un dažās dziesmās kustības tika izpildītas sēdus, nevis stāvot kājās. Koncerts tika aizvadīts godam, vien ar pāris izsaukuma zīmēm. Arī šajā koncertā diriģenti palīdzēja dziedātājiem, padodot pudeles, daloties ar smaidu un uzmundrinot.
Svētki kopumā tika aizvadīti godam, par spīti neparedzētajiem notikumiem. Esam ieguvuši labu mācību priekšdienām. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Gints Ceplenieks LTV raidījumā “Sastrēgumstunda” aktualizēja jautājumu par Mežaparka estrādes uzlabošanu ar avārijas izejām un citiem drošības pasākumiem. Daži jaunieši, kuriem ģenerālmēģinājumā palika slikti, pat tika izguldīti telpā, kas savieno kāpņutelpu un estrādi. Tāpēc par šo jautājumu vajadzētu padomāt atbildīgajām personām.
Cilvēkiem, kuri izteica negatīvos komentārus par diriģentiem un organizatoriem, vajadzētu nolaist tvaiku. Ja nav zināms, kādi ir iemesli notikumiem Mežaparka estrādē, tad labāk muti turēt ciet.
Dziesmu un deju svētki nedrīkst būt ar negatīvu piegaršu. Tas ir mūsu patriotisma un kopības apliecinājums. Esam ieguvuši labu mācību turpmākajiem svētkiem.
