Lasīšanas laiks: 6 min
Valmieras kinoteātris “Gaisma” 2025.gadu iesācis ar jauninājumiem – biļetes var iegādāties ne tikai kinoteātra kasē, bet arī tiešsaistē, mainījies dizains gan biļetēm, gan mājaslapai, bet nemainīga paliek tradīcija uz tikšanos ar skatītājiem aicināt jauno latviešu filmu radošās komandas. Šogad kinoteātra pirmie ciemiņi ceturtdien, 16.janvārī, bija filmas “Slāpes” režisors Ronalds Mežmačs un operators Emīls Spuņģis, savukārt viņiem šī bija noslēdzošā tikšanās.
Ronalds Mežmačs kļuva pazīstams ar filmu “Elpot zem ūdens”, kas ir patiesos notikumos balstīta sociālā drāma ar Kasparu Dumburu galvenajā lomā. Nacionālajā kino balvā “Lielais Kristaps” tā 2023.gadā novērtēta kā labākā debijas filma. Savukārt 23 gadus jaunais operators Emīls Spuņģis ir valmierietis, kuram ir starptautiska darba un dzīves pieredze, bet mīļākā vieta ir Valmiera, tāpēc skatītāju rindās bija sastopami arī viņa skolasbiedri un paziņas.
Filmas galvenos varoņus atveido Latvijas Nacionālā teātra aktieri Ieva un Kaspars Aniņi. Kaspars ir vienkārši Mehāniķis bez vārda. Viņš ir noslēgts un nerunīgs cilvēks, kurš neizplūst garās sarunās ne ar sievu Annu, ne ar citiem motociklistiem. Dialogu ir maz, tie ir īsi, teikumi it kā aprauti. Liekas, ka Mehāniķa pleciem uzvelts visas pasaules smagums un ir jāsavaldās, lai tas neeksplodētu. To visu papildina komponista Toma Auniņa mūzika, motociklu rūkoņa, uzrāvieni un riepu švīksti, traukšanās pa šoseju. Mehāniķa sagumušais augums, skarbā sejas izteiksme liecina par pretrunām kaut kur dziļi iekšienē un uzdod jautājumus arī filmas skatītājiem: Kad un kāpēc zudusi tuvība pāra attiecībās? Attālināšanās vienam no otra ir Annas slimības dēļ vai tam ir citi iemesli? Vai pēc sievas izveseļošanās viņiem ir iespējama kopīga nākotne? Vai tiešām kāds jānogalina, lai cits varētu dzīvot?
Mehāniķis un Anna pasauli redz atšķirīgi. Viņus gan vieno vēlme pārvarēt eksistenciālo problēmu – atrast Annai nieres donoru, bet vai Mehāniķim tas nav tikai vēss pienākums pret sievu? Šķiet, ka šis moču cilvēks izrāda daudz lielāku maigumu pret dzelžiem, nevis pret Annu, viņam tuvāks ir iekšdedzes dzinējs un benzīns, nevis piens un zaļā domāšana. To lieliski parāda divas ainas: pirmā, kad Anna mājas apstākļos ir pievienota sistēmai un notiek intravenozā pilināšana, un otrā, kad līdzīga sistēma pievienota motociklam. Mehāniķim uzticamāks partneris, šķiet, ir motocikls, jo tā reakcijas un uzbūve ir paredzama, kamēr sievietes iekšējā pasaule ir pilna noslēpumu un grūti atšifrējama.
Braukšana pa Rīgu tika saskaņota ar policiju vai viss notika nelegāli?
Saskaņošana ir ļoti birokrātiska, pēc likuma būtu jāslēdz ceļi, un tas viss maksā naudu. Nekādas saskaņošanas nebija, un būtībā braukšana pa Rīgu tika nofilmēta vienā dienā. Arī no drošības aspekta viss bija maksimāli izdarīts, viss piekabināts ar štropēm. Maza aizķeršanās notika vienīgi pēdējā piefilmēšanas dienā, kad policisti aizturēja moto braucēju un bija jāskaidro, kāpēc mocim aizlīmēts numurs.
Kā radās ideja šai filmai? Kāds ir filmas mērķis? Ko gribējāt parādīt?
R.M.: Tā ir mīlestība pret kino, degsme kaut ko taisīt. Kāpēc tieši motociklisti un nieres transplantācija – tas ir personisks stāsts. Pazīstu cilvēku, kuram bijuši līdzīgi notikumi. Filmas message? Katrs to var uztvert citādi, jo tur ir diezgan daudz tēmu. Bet galvenā līnija laikam ir par pārmaiņām – cilvēku attiecībās un pasaulē kopumā.
Cik garš bija filmēšanas process?
E.S.: Filmēšanas dienu skaitu pārskaitīju kalendārā – 13. Pamata filmēšana bija 11 dienas, pēc tam mazākā sastāvā veicām piefilmēšanu.
Vai plānojas arī otrā daļa?
R.M.: Es gribētu uztaisīt seriālu…
Ja tas būtu seriāls, par kuru dzīves posmu tas būtu – pirms vai pēc šī notikuma?
R.M.: Domāju, ka tas ietu turpu šurpu, paralēli. Un kādā brīdī savītos kopā tagadnē.
Kādas ir sajūtas, kad ir pabeigta pilnmetrāžas filma?
E.S.: Sajūta tāda, ka visi ceļi un durvis ir vaļā! Kino nozarē pirmā pilnmetrāža operatoram nozīmē, ka varu noskriet maratonu. Līdz tam varēju noskriet tikai pusmaratonu, taisot īsfilmas un reklāmas, kas ne vienmēr citu acīs tiek uztverts nopietni.
Filma ir par močiem. Vai pirms tam ir bijusi kāda interese un saskare?
E.S.: Nekad neesmu skatījies uz močiem kā uz kaut ko tādu, ar ko varētu aizrauties. Bet pēc filmas Ronalds mani ievilka tajā vidē. Un galvenais aktieris Kaspars Aniņš tiesības nokārtoja tikai pēc filmas uzņemšanas… Pati filmēšana viņam bija kā motoskola, lai gan ar moci viņš labi brauca arī pirms tam.
Kāds ir lielākais ātrums filmā redzamajiem močiem?
R.M.: Ātrums nav liels, uzrāviens ir ātrs! Šķiet, varētu iet apmēram 100 kilometri stundā.
Kāpēc Ieva Aniņa ir Anna, bet Kaspars Aniņš palicis bez vārda?
R.M.: Man sagāja kopā kādas paziņas teiktais – tāpat kā Annai nav diagnosticēta slimība, tā arī vīram nav vārda. Kaut kas nezināms. Es viņam negribēju dot vārdu.
Vai arī filmas nosaukumu katrs var interpretēt pēc saviem ieskatiem?
R.M.: Domāju, ka jā. Protams, visam ir kaut kāds pamatojums, idejas un cēloņi. Piemēram, mājās galvenais varonis nav nekas, bet gonkās viņš jūtas kā varonis. Varbūt viņam tās ir slāpes pēc adrenalīna, pēc azarta un uzvaras. Iespējams, arī sievu viņš vēlas glābt nevis sievas dēļ, bet viņam pašam nepieciešama uzvara, un sieva ir kā trofeja. (Savukārt Annai varbūt ir slāpes pēc mīlestības un romantikas? S.G.) Simboliska ir Annas izelpa filmas beigās – kā atbrīvošanās un piedzimšana no jauna.
Kā tika izvēlēti aktieri?
R.M.: Pirms vairākiem gadiem jau bija filmēšana ar Ievu Aniņu, bet tur bija Kaspars Dumburs, kuru nomainījām pret Kasparu Aniņu. Viņu jau sen ievēroju Nacionālajā teātrī. Man viņš liekas tāds uz iekšu vērsts cilvēks. Kā vīrs un sieva viņi nonāca arī filmā.
Emīls Spuņģis vēl pastāsta, ka filmēšana jūlijā kopumā norisinājusies visai raiti, bez aizķeršanās. Katra aina (kopā apmēram 72) sastāv no viena gara kadra, kas nedaudz ticis sagraizīts. Tā saucamais garais plāns. Vienā ainā iztraucēja lietus un bija mazs negadījums moto braucējam, kurš nogāzās ar visu kameru, bet viss kārtībā – iztika bez traumām. Tāpat arī nelaiķim asins peļķe bija liela, bet būtībā kritiens bija ļoti zems. Montāža ilga vienu vai divas nedēļas, bet visilgāko laiku paņēma skaņas dizains. Motociklu skaņas, soļi un citi efekti ir pirkti internetā – tas ir smags skaņas dizainera darbs.
Filmā otrā plāna lomās redzami tādi populāri aktieri kā Vilis Daudziņš un Egons Dombrovskis, uz dzelzs rumaka kāpj arī Ieva Florence. Tie, kas neapmeklē kinoteātri, filmu var noskatīties arī tiešsaistē Go3.
Vai šī filma iegūs skatītāju un kritiķu atzinību, to rādīs laiks, bet labi ir tas, ka filma liek domāt. Par attiecībām un pārmaiņām, par rētām un orgānu donoriem, par…
