Lasīšanas laiks: 4 min
Valmieras Kultūras centra jauktajam korim „Valmiera” šis gads aizrit jubilejas zīmē – tiek svinēti 45 skanīgi un dziesmu pilni gadi.
„Jubilejas gads, protams, nāk komplektā ar patīkamu satraukumu. Ir jūtams, ka paši koristi sev tic,” stāsta kora prezidente Inese Pomka. „Jaunā sezona ir sākusies ar ļoti lielu atbildības sajūtu gaidāmā jubilejas koncerta dēļ, jo mūsu diriģents Mārtiņš Klišāns ir uzlicis mums augstu uzstādījumu. Lai šis uzstādījums tiktu sasniegts, koristi sākuši cītīgi strādāt jau augusta beigās četru dienu nometnē pie Burtnieku ezera.”
Koris “Valmiera” uz vietas nestāv un jau kaļ dažādus plānus nākotnei, tomēr šobrīd lielākais uzsvars tiek likts uz jubilejas koncertu 12. oktobrī plkst.18.00 Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā, kur koris stīgu orķestra un klavieru pavadījumā izpildīs norvēģu komponista Olas Jeilo Saullēkta Mesu, kas ar mierīgo noskaņu kontrastēs ar dinamisko, mūsdienīgām harmonijām un džeza elementiem bagāto amerikāņu komponista Stīva Dobrogoša Mesu, kā arī Raimonda Tigula „Rīta un vakara dziesmu”. „Šajās Mesās latīņu valodā tiek veikti salīdzinājumi. Piemēram, Saullēkta Mesas pirmo daļu salīdzina ar saullēktu, ceturto ar identitāti un pamatu. Tāpēc šai mūzikai vairāk piestāv baznīca. Te tā iederas,” koncerta norises vietas izvēli skaidro kora mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns.
„Jāsaka, ka šobrīd ir jau tāda zināma nepacietība – gan es, gan koristi ļoti gaidām šo notikumu, jo pie tā esam sparīgi strādājuši,” atzīst M.Klišāns. Diriģents kori „Valmiera” raksturo kā darbīgu un aktīvu kolektīvu, uz kuru vienmēr var paļauties: „Man ir tā laime šajā kolektīvā kā diriģentam tiešām mācīt dziesmu un nesatraukties par sadzīvi un tehniskas dabas jautājumiem.”
Kā jau kārtīgam pašdarbības kolektīvam pienākas, kora dalībnieki ir ļoti saliedēti un kopā piedzīvots tik daudz skaistu notikumu, piedzīvojumu un kuriozu, ka tos gribēdams vairs nevar saskaitīt. Diriģents atklāj, ka viņam viens no patīkamākajiem notikumiem saistībā ar kori, ir ilggadējā draudzība ar Bavārijas pilsētas Pressatas vācu kori, kuri ir īsteni Latvijas fani. Ik pa laikam abi kori dodas viens otru apciemot, un šie izbraucieni vienmēr paliek atmiņā kā vieni no skaistākajiem.
Inese Pomka papildina, ka ik mēģinājumu kāda diriģenta Mārtiņa pateiktā pērle ir kā jauns kuriozs. „Mārtiņš prot ar vieglumu strādāt pat ar ļoti grūtu materiālu. Viņš padara mums to visu vieglu. Tas arī noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc mēs šeit esam tik daudz un ilgstoši,” stāsta kora prezidente. „Mēs cenšamies paši ar saviem spēkiem radīt skaistas atmiņas, noticēt sev un citiem. Mums korī ir tik daudz radošu cilvēku, katrs ar savu talantu, un tas rezultāts, ko mēs kopīgi sasniedzam ir fantastisks! Varu teikt droši, ka mēs arī neesam vieglā ceļa gājēji.” Inese vēl piebilst, ka ir ļoti nozīmīgs iekšējais atbalsts starp koristiem. Šo atbalsta sajūtu īpaši varēja sajust Simtgades Dziesmu un deju svētkos, kad M. Klišāns bija Dziesmu svētku mākslinieciskais vadītājs. „Mēs bijām un vēl joprojām esam neizsakāmi lepni, ka tas ir mūsu Mārtiņš. Protams, mēs izjutām arī ļoti lielu līdzatbildības sajūtu – bijām iemācījušies visu repertuāru no galvas. Noslēguma koncerta sajūtas ir grūti aprakstīt, taču varu teikt, ka tad, kad pēc koncerta satikām Mārtiņu, sapratām, ka tā ir mūsu visu uzvara!”
Šajā kolektīvā ikviens var būt brīvs, atļauties nedaudz atslēgties no ikdienas realitātes un aizmirsties dziesmā. Inese atzīst, ka pats kolektīvs un saliedētība, draudzība, kā arī neatlaidīgums un diriģenta augstu uzstādītie uzdevumi ir jauktā kora panākumu atslēga: „Tā ir mūsu maģija, kas mūs satur kopā.”. Ineses sacītajam piekrīt arī Mārtiņš, piebilstot, ka svarīgs ir pats dziedātājs, jo bez viņa nekas nenotiktu: „Valmieras pilsētas koristi ir kā tādi labi sportisti – jo vairāk viņiem piedāvā, jo vairāk viņi dod pretī.”
Jubilejas reizē diriģents koristiem vēl, lai nekad nezūd skaistā mīlestība pret dziesmu, savukārt kora prezidente ikvienam koristam novēl nepazaudēt to fantastiski unikālo dzirksti, kas viņos ir, jo „tikai ar šo unikalitāti mēs kopā esam tas, kas mēs esam!”.
