Jau četrus gadus mājās (4)

Lasīšanas laiks: 3 min

Pagājuši vairāk nekā 4 gadi, kopš Veinbergu ģimene pameta Angliju, lai uz visiem laikiem atgrieztos savā dzimtenē – Latvijā. Atbraukuši mājās, Valdis Veinbergs ar sievu Anitu piepildīja sen lolotu sapni – sporta bāra izveidi Valmierā. Nu bāram “Strops”, kas atrodas netālu no dzelzceļa stacijas, ir 4 gadi, savs uzticīgo apmeklētāju loks un apmierināti saimnieki, kuri zina, ka pieņēmuši pareizo lēmumu par atgriešanos mājās.

Pagājuši 4 gadi kopš uz visiem laikiem no Anglijas atgriezāties dzimtenē. Vai kopš tā laika plānotais par savu biznesu Valmierā piepildījies?

Plānotais ir piepildījies. Esam izveidojuši sporta bāru “Strops”, kurā var nobaudīt gan garšīgas picas, gan kompleksās pusdienas.

Vai vēlme attīstīt savu biznesu bija vienīgais dzinulis, lai atgrieztos Latvijā pavisam?

Nebūt ne, galvenais dzinulis bija meita Anda, kas vēlējās, lai visa ģimene atkal dzīvotu Latvijā. Tieši viņa bija lielās izvēles katalizators – atgriezties vai palikt Londonā.

Vai atgriešanās mājās nāca ar kādu īpašu sajūtu?

Uzreiz bija lielāka brīvības sajūta, dienai bija noteikts ritms, kā arī strādājām pie biznesa uzsākšanas. Ir lieliski būt mājās un zināt, ka neesi savā valstī lieks.

Vai jums bija noteikti principi, lai veiksmīgi iesāktu biznesu?

Mūsu galvenais princips iesākumā bija nenodarboties ar sevis reklamēšanu. Daudzi zvanīja un piedāvāja izdevīgus reklāmas nosacījumus, bet mums galvenais bija biznesu iesākt un augt līdz ar “Stropu.”

Vai augšana līdz ar “Stropu” izdevusies?

Jā, ja mums pašā sākumā būtu tāds apgrozījums, kā tagad, mēs nebūtu tikuši galā. Pakāpeniski augam, pielāgojoties augošajam pieprasījumam.

Kā lēmāt par labu tieši sporta bāra izveidei?

Ideju par to, ka Valmierā būs savs sporta bārs jau gadiem loloja Valdis. Viņš pats ir sportists, spēlē futbolu klubā “Valmiera”. Kad atgriezāmies, pilsētā tobrīd vairs īsti nebija vietas, kur var skatīties sporta spēles. Iekārtojot telpas, pie sienām izvietojām arī dažādas liecības par sportistu panākumiem un informācija par sporta vēsturi Valmierā.

Kā ideju attīstībā piedalās jūsu vīrs?

Jau no sākta gala kopā izlemjam, kā labāk virzīt biznesu. Ja sākumā piedāvājām tikai picas, tad Valdis uzskatīja, ka latviešu virtuves ieviešanai būs pieprasījums. Tā tas arī ir.

Bāra atrašanās vieta varētu šķist netipiska. Kādēļ lēmāt par labu vietai, kas ir tik tālu no pilsētas centra?

Kā zināms, Valmierā īpašumi ir visai dārgi. Nevaram sūdzēties par atrašanās vietu, katrai vietai ir savi apmeklētāji un tas, ka esam tālāk no pilsētas centra mūs negatīvi neietekmē.

Kas ir biežākie bāra apmeklētāji – sporta fani, vai parastie pusdienotāji?

Katram laikam ir savi apmeklētāji. Pusdienās ierodas strādnieki un cilvēki no tuvākās apkaimes, bet sporta sezonas laikā mūs apmeklē fani un līdzjutēji.

Vai izjūtat valmieriešu atbalstu?

Pašā sākumā mūs apmeklēja draugi, bet tad ar laiku arī nezināmi cilvēki. Atbalsts ir jūtams, darām visu, lai atmosfēra pie mums būtu pozitīva, tādējādi visi ir apmierināti.

Vai Jums ir kādi plāni pirms vasaras sezonas tuvošanās?  

Plāni ir vienmēr. Tagad uzlabojam teritoriju aiz “Stropa”, izveidojot vasaras dārzu, lai vide visur ir sakopta un skaista.

Kādas jums ir sajūtas, vērojot notiekošo Lielbritānijā pēc aizbraukšanas?

Pirmās domas, kas iešaujas prātā pēc kārtējā terora akta, ir – paldies Dievam, ka esam mājās! Runājot par “Brexit”, uzskatu, ka tā ir pašu britu izvēle, kā viņi vēlas dzīvot savā zemē.

Vai esot Anglijā jūs izjutāt negatīvu attieksmi no vietējiem iedzīvotājiem? 

Nē, mums ar to nenācās saskarties. Attieksme bija laba. Uzskatu, ja tu pats labi izturies pret citiem, tad arī viņiem būs laba attieksme pret tevi.

Vai jūs joprojām uzturat saikni ar tur dzīvojošiem latviešiem? Ko viņi stāsta par pašreizējo situāciju?

Mēs īpaši neuzturam kontaktus ar tur dzīvojošajiem tautiešiem, jo tuvākie draugi arī ir atbraukuši mājās un izveidojuši šeit ģimenes. Zinu, ka daži no palikušajiem paziņām ir pārcēlušies no Londonas uz mazākām pilsētām, kur ir mierīgāka situācija.