Lasīšanas laiks: 6 min
Viņa gaisma ir kopā darīšanas spēks. Tas ir blakus klusumā pirms starta, tas ir cerībā augstākajā lidojumā, tas ir līdzi jušanā, tas iekustina, ja gribas apstāties, un sazemē, kad izproti, cik liels medaļas kaldināšanā bijis kopā darīšanas spēks.
Par ilggadēju ieguldījumu sporta jomas attīstībā Valmieras novadā un Latvijā, par ieguldījumu BMX riteņbraukšanas kustības attīstībā, izbūvējot BMX trasi “Avotos”, kā arī vadot BMX sporta klubu “Tālava”, kas bijis pamats, lai katrās olimpiskajās spēlēs, kopš olimpisko spēļu programmā tika iekļauta BMX riteņbraukšana, startētu mūsu reģiona sportisti, par joprojām neatsveramu iesaisti, turot rūpi un piedaloties ne tikai BMX sporta attīstībā, bet arī tenisa un golfa attīstībā Valmieras novadā, apbalvojumu “Valmieras novada Goda pilsonis” 2025. gada 16. novembrī saņēma sporta entuziasts, uzņēmējs Jānis Matisons.
“Esmu būvnieks, būvinženieris. Šo profesiju noskatījos no mammas brāļa, patika tas, ko viņš dara. Ieguvu diplomu arhitektūras, celtniecības nozarē, absolvējot toreizējo Rīgas Politehnisko institūtu. Esmu inženieris, celtnieks, var teikt, ka visa darba dzīve pavadīta būvniecības jomā. Manu dzīvi virza ģimene, bērni. Vecāku uzdevums ir bērnus atbalstīt, palīdzot viņiem attīstīties tajā jomā, kas patīk un padodas. Tā arī mūsu dzīvēs ienāca BMX sports,” stāsta Jānis Matisons.
Rubenes ielas apkārtnē 90. gadu sākumā bija izveidojusies laba kompānija – puiši, kuri brīvo laiku pavadīja uz velosipēdiem. “Vecākajiem dēliem bija liela interese, sākām viņus vest uz “Baiļiem”, tur bija trase. Vidējais dēls izauga par olimpieti. Mēs kā ģimene daudz darījām, lai tā notiktu. Iepriekš nekad tādā sporta organizēšanā nebiju iesaistījies. Jāsaka, ka BMX ir kustība, ģimeņu apvienība, kas balstīta pašiniciatīvā. Paši būvējām BMX trasi, paši organizējām mačus, braucām uz sacensībām Eiropā un pasaulē. Mums bija liela vēlme pierādīt, ka varam noorganizēt labas sacensības savā trasē, tas arī izdevās. Uz to atskatoties, man ir patiess prieks un lepnums, ka esmu devis savu ieguldījumu BMX attīstībai Valmieras novadā un Latvijā.
BMX Latvijā tolaik bija jauns sporta veids. “Treneris Jānis Siliņš bija tas superentuziasts, kurš atrada, ka tāds sports jau pastāv ASV, un iepazīstināja ar to interesentus Valmierā. Vēl viens šī sporta veida pionieris Latvijā bija Valdis Vanags, viņš “Baiļu” sporta bāzē 80. gadu beigās uzbūvēja trasi. Atmodas laiks deva mums iespēju tikt uz mačiem ārzemēs, tur guvām nenovērtējamu pieredzi. Toreiz nebija tā, ka brauc, kur gribi. Bija jāstāv rindā pēc vīzām, jābūt izsaukumam. Bet mēs braucām, mums bija ļoti interesanti redzēt pasauli. Domāju, ka pasaules redzējums mums ir daudz devis, paplašinājis redzesloku.”
Ideja par jaunu BMX trasi “Avotos” radās, jo “Baiļu” trase jau kļuva par mazu. “Mūsu “Tālavas” jaunajiem sportistiem bija panākumi, jau bija iegūts pirmais junioru pasaules čempiona tituls, čempioni savās vecuma grupās mūsējie bija gan Eiropas, gan pasaules mačos. Gribējām arī Latvijā noorganizēt šāda mēroga sacensības. Izraudzījāmies teritoriju, kas būtu ērta trases būvniecībai, sportistu uzņemšanai, toreizējā Valmieras pagasta vadība ideju atbalstīja. Tā kā esmu būvnieks, man bija zināms resurss, ko no savas firmas “SCO centrs” varēju atļauties dot kā palīdzību trases būvniecībai. Darbos daudz iesaistījās paši sportisti. Domāju, ka tas ir ļoti svarīgi būvēt pašiem, lai saprastu vērtību, lai saprastu, cik daudz darba jāiegulda, lai infrastruktūru uzturētu, un, protams, tā īpašā sajūta, ka panākumus gūsti vietā, kuras tapšanā pats esi piedalījies. 2001. gadā atklājām BMX trasi “Avotos”. 2002. gadā tur organizējām Eiropas čempionāta kārtas. Tas bija ļoti liels kopdarbs, jo naudas nebija, strādājām kopā ar atbalstītājiem. Austrumeiropā tās bija pirmās šāda mēroga sacensības BMX sportā. Tad pa īstam ielikām karogu, ka Valmiera Latvijā ir BMX galvaspilsēta, un tā tas ir joprojām.”
Jānis Matisons uzskata, ka sports audzina raksturu. “Svarīgi, ka sports audzina un veido cilvēku. Bērni trenējās, jo viņi paši to gribēja un tas patika, tāpēc vecākiem ir jābūt atbalstam, lai bērns to turpinātu. Protams, ir bijušas arī traumas, bet tādas iespējamas jebkurā sporta veidā. Turklāt, dodoties uz mačiem ārpus Latvijas, sportists veidojas par pasaules cilvēku – ir kontakti dažādās pasaules vietās, ir redzējums, kā citi darbojas. Protams, tas prasīja gandrīz visu mūsu brīvo laiku. Vasarā mači bija ik pa pāris nedēļām vai pat katru nedēļu, jāplāno braucieni, lidojumi. Jāsaka, ka mūsu tālavieši bija ļoti patstāvīgi. Nereti, kad dzīvojām kempingos, ārzemnieki skatījās un brīnījās, kā mēs paši ar visu tiekam galā, kā jaunieši kopīgi ar vecākiem paši sev gatavo maltītes. Apbrīnas vērta bija mūsu tehnika – vienmēr augstākajā līmenī.”
Jānis Matisons aktīvo būvnieka karjeru ir beidzis, turpinot darboties kā “SCO centrs” valdes loceklis. Taču būšana pensijā aktīvo darbošanos nav mazinājusi. “Mans galvenais uzdevums šobrīd ir uzturēt sevi formā un darboties citās jomās. Tas ir teniss, golfs, vingrošana. Šobrīd galvenā aktivitāte ir attīstīt golfa laukumu “Avoti”. Ceļš uz šo mērķi dod gandarījumu. Gada sākumā bija priecīgs notikums mums un Latvijas golfam – “Avotos” atvērām Latvijā pirmo golfa ziemas treniņu zāli. Tur ir profesionāls segums un dabisks reljefs, kas ļauj trenēties visu gadu. “Avotiem” šis ir 20. jubilejas gads. Esam ceļā uz 18 bedrīšu golfa laukumu, kas ir pasaules standarts, šobrīd mums ir deviņas bedrītes. Mērķis ir, lai “Avoti” kļūtu par golfa tūrisma vietu, kā arī profesionālu vietu, kur mācīties golfa spēli un labi pavadīt brīvo laiku. Golfs ir kustība, daba, rūpēšanās par savu veselību. Turklāt golfs ir viens no populārākajiem sporta veidiem pasaulē. Kad pirms apmēram diviem gadiem pie mums viesojās japāņu uzņēmēji, uzzinājām, ka viņi vienu dienu nedēļā pavada golfa laukumā, veltot tur laiku darījumu sarunām brīvā vidē.”
Pērn Jānis Matisons saņēma Latvijas Olimpiskās komitejas Goda zīmi “Par nopelniem olimpiskajā kustībā”. “Saprotu, ka tas ir par darbu, ko uzņēmos pirms 25 gadiem BMX infrastruktūras radīšanā un attīstīšanā, kas ir bijis ieguldījums pirmajām ceļazīmēm uz olimpiādi un tajā, kādi šobrīd esam Latvijā BMX jomā. Uzskatu, ka svarīgs darbs bijis arī sporta vēstures saglabāšana. To sākām 2008. gadā, kad mūsu trīs “Tālavas” puiši piedalījās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Mārim Štrombergam izdevās izcīnīt zeltu un pēc tam to aizstāvēt, kļūstot par divkārtēju olimpisko čempionu. Mūsu panākumi ir saglabāti BMX muzejā – slavas zālē. Domāju, ka tas ir unikāls objekts, nezinu, vai pasaulē vēl kaut kur ir vieta, kur muzejs ir starta kalnā. Vēl viens sirds darbs ir Olimpiešu parks, tur var just īpašu enerģiju – kokus stādījuši olimpiskie čempioni, ģimenes, atbalstītāji.”
Jautāts, kas ir lepošanās vērts, Jānis Matisons atbild, ka “mana vērtība ir ģimene, ģimenes atbalsts mērķu sasniegšanā ir devis ļoti daudz, darbojamies, lai turpinātu attīstīt vietu, kas bijusi un ir svarīga BMX attīstībā Latvijā, vietu, kur smelties enerģiju, kur atpūsties, turpināt mācīties un būt kustībā”.
