Lasīšanas laiks: 3 min
Trešdien, 26.martā Senioru akadēmijas atvērtajā lekcijā Vidzemes Augstskolā pirmais atjaunotās Latvijas Republikas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns uzstājās ar runu par aktualitātēm Krievijas un Rietumu attiecībās, paužot pārliecību, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina stratēģija ir iziet uz vēl izteiktāku konfrontāciju.
“Mēs šodien dzīvojam ļoti nedrošā vidē. Ja mēs tagad brauktu ar lidmašīnu, mēs dzirdētu balsi, kas brīdina, lai piesprādzējamies, jo sāksies liela turbulence. Un tā turbulence jau ir sākusies, jo mēs dzīvojam blakus ļoti neprognozējamam kaimiņam un mūsu kaimiņa līderis, kas ir kļuvis par nācijas tēvu, manuprāt, par savu lielāko misiju uzskata Krievijas zemju apvienošanu.”
Savu uzrunu klātesošajiem J.Jurkāns turpināja ar vairākiem retoriskiem jautājumiem, tostarp “Kur sākas Krievijas zemes un kur beidzas?”, “Vai V.Putinam pietiks ar Ukrainu un varbūt Baltkrieviju?”, “Vai viņš mēģinās pārbaudīt – kā darbojas NATO 5.paragrāfs, kas paredz, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm?”.
Pēc J.Jurkāna teiktā, Eiropas Savienība un Rietumi un šodien ir irdeni. “Skatoties, kā viņi lokās ap sankcijām, vieni grib ļoti lielas un nozīmīgas sankcijas, citi saka “Nē!”, bet beigās sanāk tikai tādi demonstratīvi gājieni.
Amerikāņi, protams, gribētu vēl lielākas un nopietnākas sankcijas, bet viņi nevar vienoties ar Eiropu.
Un, kamēr viņi tur savā starpā cīkstas, V.Putins mēģina izrādīt savu nācijas tēva lomu.”
“Putins šobrīd ir tik populārs Krievijā kā nekad. Neviens Eiropā un pasaulē nav tik spēcīgs līderis, kā tagad ir Putins, pēc Krimas aneksijas,” ir pārliecināts J.Jurkāns, tajā pašā laikā norādot uz Krievijas ekonomisko nestabilitāti. “Ekonomiski Krievija ir ļoti vāja. Katru gadu valstī mirst apmēram septiņi līdz astoņi miljoni cilvēku. Krievija, tik bagāta valsts, bet 50% iedzīvotāju ir nabagi. Alkoholisms ir aktuāla problēma – katru gadu no alkoholisma Krievijā iet bojā ap 70 000 iedzīvotāju. No narkotikām – 30 000. Krievijā klīst pieci miljoni bezpajumtnieku. Kādēļ to stāstu? Tādēļ, ka V.Putins netiek galā pats ar savām iekšējām problēmām. [..] Viņam nav, kur sprukt.
V.Putina izdzīvošana ir atkarīga no tā, cik viņam būs liela konfrontācija ar Rietumiem.
Krimas gadījumā viņš arī redz, ka viņu atbalsta. Tātad, jo niknāks būs ienaidnieks tur, jo krievi būs vairāk gatavi savilkt jostas, – tā ir viņu izdzīvošanas formula.”
Pēc J.Jurkāna domām, Rietumi, izaicinot V.Putinu ar ekonomiskajām sankcijām, cer ko panākt. “Neticu, ka tur kas izdosies. Viņš sevi ir pietiekami nodrošinājis un turēsies līdz pēdējam. [..] Es domāju, mēs no tā visa cietīsim ļoti smagi, it sevišķi, Eiropā. Latvijas tranzīts, kas budžetā sastāda kādus 15% kritīsies, mūsu ostas, ar kurām mēs vienmēr esam lepni, es pieņemu, ar katru gadu kļūs arvien tukšākas. Tas notiks, ja Krievija nevienosies ar Rietumiem un, manuprāt, – nevienosies.”
J.Jurkāns skaidroja, ka Krievijai ir naudas rezerves, ar kurām, pēc ekonomistu aplēsēm, pietiktu, lai valsts darbība netiktu traucēta pusotru līdz divus gadus, kuru laikā Krievija savus gāzes un naftas vadus varētu pārorientēt uz Ķīnu.
“Ķīna to tikai gaida – lai arvien vairāk Krievija plēstos ar Rietumiem un Ķīna no tā tikai iegūtu.
Viņa saprot, ka V.Putins nonāktu pie tā, ka viņš sāktu tirgot savas raktuves un naftas atradnes ķīniešiem, ja konfrontācija no Rietumiem turpinātos.”
“Vai V.Putins varēs vienoties ar Rietumiem? Es stipri šaubos. Šī bilde ir ļoti nepievilcīga mums, bet kādai tad vajadzētu būt mūsu ārpolitikai? Es domāju, ka mums visā šajā juceklīgajā aukstā kara gaisotnē nevajadzētu skriet lokomotīvei pa priekšu. Vajadzētu nevis nākt ar saviem individuālajiem paziņojumiem, nosodījumiem, bet būt klāt Eiropas Savienības kopējā deklarācijā, kas nosoda Krievijas rīcību, lai mēs tur esam. Tāpat ar NATO. Tomēr mēs, nez – kāpēc, vienmēr gribam izrādīties un kā mazi puikas dižoties ar savu nostāju. [..] Ja nu gadījumā notiek sliktākais, V.Putins varētu šo visu izmantot.”
Jau ziņots, ka trešdien, 26.martā Vidzemes Augstskolā notika Senioru akadēmijas atvērtā lekcija par privatizācijas jautājumiem un aktuālo Latvijas attiecībās ar Krieviju.
