Lasīšanas laiks: 3 min
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem neatbilst aptuveni puse Latvijas skolu, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Šuplinska uzsvēra, ka IZM ieteiktas skolēnu skaita minimums esot efektīvs gan finanšu resursu ziņā, gan arī izglītības kvalitātes nodrošināšanai. Taču pagaidām esot redzams, ka aptuveni puse Latvijas skolu piedāvātajiem kritērijiem neatbilst. Lielākās neatbilstības ir fiksētas vidējās izglītības posmā, kur IZM piedāvā striktākos kritērijus, pauda ministre.
Šuplinska gan skaidroja, ka, ņemot vērā jaunā mācību satura ieviešanu, aprēķinātais 45 skolēnu minimums vidējās izglītības posmā esot minimālā robeža, lai nodrošinātu divus izvēļu grozus skolēniem, kā arī atbilstošu slodzi pedagogiem.
IZM piedāvājums pašvaldībām ticis prezentēts aprīļa otrajā pusē, taču līdz šim pašvaldības nav steigušās sniegt ministrijai šī redzējuma vērtējumus, atklāja ministre.
LETA jau ziņoja, ka skolu tīkla sakārtošanai IZM izstrādājusi četrus reģionu blokus, katrā no tiem piedāvājot atšķirīgus minimālā skolēnu skaita kritērijus.
Viens no reģionālajiem blokiem ir Latvijas pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka šajā blokā ietilptu Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.
Šajā pilsētu blokā sākumskolā (1.-6.klase) vajadzētu būt vismaz 400 skolēniem, kas nozīmē, ka katrā klašu posmā būtu jānodrošina trīs paralēlklases ar vidēji 22 skolēniem katrā. Pamatskolā būtu jāmācās vismaz 450 skolēniem, nodrošinot divas paralēlklases, bet katrā klasē vajadzētu būt vidēji 25 skolēniem. Savukārt vidusskolas posmā (10.-12.klase) būtu jānodrošina vismaz 150 skolēni, proti, 25 skolēni vienā klasē, nodrošinot divas paralēlklases.
Nākamā grupa ir administratīvo teritoriju attīstības centri. Tur minimālo skolēnu skaitu sākumskolas posmā piedāvāts noteikt 300 bērnu apmērā – 25 skolēni klasē un divas paralēlklases. Pamatskolā vajadzētu būt vismaz 360 skolēniem ar 20 skolēniem klasē un divām paralēlklasēm, savukārt vidusskolas posmā, nodrošinot divas paralēlklases, katrā klasē būtu jāmācās vismaz 20 skolēniem.
Trešais reģionu bloks ir pagastu teritorijas. Te minimālais skolēnu skaits sākumskolā varētu sasniegt 35 ar vidēji sešiem skolēniem katrā klasē. Šādām sākumskolām būtu jādarbojas kā citas izglītības iestādes filiālēm bez atsevišķas administrācijas, atbalsta personāla, turklāt tām būtu jāīsteno arī pirmsskolas izglītības programmas. Pamatskolās minimālajam skolēnu skaitam vajadzētu būt 80 ar vidēji deviņiem skolēniem klasē. Savukārt vidusskolas posmā vajadzētu būt vismaz 45 skolēniem, proti, vidēji 15 skolēniem klasē.
Pēdējā grupā iekļautas teritorijas, kas ir pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tās teritorijas, kur attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri. Sākumskolas pirmajās trīs klasēs šajā grupā būtu jāmācās vismaz 15 skolēniem ar vidēji pieciem skolēniem vienā klasē. Arī šādai sākumskolai būtu jādarbojas kā citas izglītības iestādes filiālei bez atsevišķas administrācijas un atbalsta personāla. Tāpat tām būtu jāīsteno arī pirmsskolas izglītības programmas. Pamatskola varētu pastāvēt ar vismaz 70 skolēniem, vienā klasē mācoties vidēji astoņiem skolēniem. Savukārt vidusskolas posms varētu pastāvēt ar ne mazāk kā 30 skolēniem, kas nozīmē, ka vienā klasē būtu vidēji desmit skolēni.
Šuplinska aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka minētie reģionu bloki un minimālie skolēnu skaita kritēriji nodoti izvērtēšanai pašvaldībām, kas pirms tam IZM iesniedza savus redzējumus par skolu tīkla attīstību.
Viņa piebilda, ka IZM piedāvājums vēl var tikt precizēts, ņemot vērā pašvaldību iesniegtos vērtējumus. Savu redzējumu par skolu tīklu IZM plāno prezentēt maija vidū, savukārt jaunā kārtība stāties spēkā varētu 2020.gada septembrī.
