Lasīšanas laiks: 3 min
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile pirmdien, 10.augustā, Ministru kabinetā (MK), prezentējot jauno pedagogu atalgojuma modeli, pauda bažas par skolu noslāņošanos tendenci starp pilsētās un laukos esošajām skolām, informē aģentūra BNS.
“Nedrīkst pieļaut, ka Latvijā skolas tiek dalītas labajās un sliktajās,”
uzsvēra ministre.
Viņa Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē, atsaucoties uz starptautiskiem pētījumiem, kā arī Latvijas centralizēto eksāmenu rezultātiem, norādīja, ka ir skaidri iezīmējusies tendence, ka palielinās noslāņošanās un skolēnu panākumu atšķirības starp pilsētu un lauku skolām.
“Nevar teikt, ka visas pilsētas skolas ir labas, bet visas lauku skolas sliktas. Tomēr tendence ir skaidri redzama. Šī tendence ir uztraucoša un var radīt neatgriezeniskas sekas,”
sacīja M.Seile, piebilstot, ka skola ir tik laba, cik labi ir tajā strādājoši skolotāji. Tāpat ministre uzsvēra infrastruktūras un mācību satura nozīmi.
Argumentējot par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto pedagogu atalgojuma modeli, Seile norādīja, ka izmaiņas atalgojuma sistēmā ir tikai viens no plānotajiem darbiem jaunajā modelī. Viņa sacīja, ka nākotnē ir paredzēta izglītības satura skolās pārskatīšana.
Vienlaikus Seile pauda bažas par ievērojamajām atšķirībām starp pedagogu algām par līdzīgām darba slodzēm.
“Atsevišķu skolotāju alga var sasniegt pat 1,7 tūkstošus eiro,”
sacīja ministre, piebilstot, ka par līdzīgu darba slodzi citi skolotāji saņem ievērojami mazāku algu.
Tāpat Seile norādija, ka Latvijā ir otrs zemākais skolotāju atalgojuma kopējais līmenis Eiropas Savienībā.
“Zemākas algas skolotājiem ir tikai Rumānijā,”
viņa piebilda.
Labklājības ministrs Uldis Augulis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vārdā pirmdien Ministru kabineta komitejas MKK sēdē lūdza neskatīt jautājumu par jauno pedagogu atalgojuma modeli.
Viņš šādu lūgumu pamatoja ar to, ka šis jautājums tiks skatīts koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē pirmdien.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) ierosināja, ka MKK sēdē netiktu pieņemti “nekādi lēmumi, bet tiks uzsākta diskusija par šo jautājumu, jo uz MKK sēdi ieradušies daudz cilvēki”, kuri iesaistīti jaunā pedagogu atalgojuma modeļa izstrādē. Augulis šim ierosinājumam piekrita.
Pirmdienas MKK sēdes darba kārtībā iekļauta noteikumu projekta “Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi” izskatīšana.
Jaunā modeļa ieviešanai valsts budžetā gadā papildus nepieciešami 31,43 miljoni eiro, 2016.gada četriem mēnešiem – 10,48 miljoni eiro, lai novērstu pedagogu atalgojuma pašreizējo nevienlīdzību un palielinātu nepieciešamo atbalstu skolēniem. Valdība par naudu lems, veidojot nākamā gada budžetu.
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība iepriekš uzsvēra, ka bez pedagogu algu paaugstināšanas grafika neatbalstīs jaunā modeļa ieviešanu.
Pedagogu atalgojums jaunajā modelī tiek rēķināts par 36 darba stundām nedēļā. Tās ietver visus pedagoga veicamos darbus mācību procesā – vidēji 24 mācību stundas, to sagatavošanu, darbu labošanu, konsultācijas, darbu ar vecākiem, darbu skolas attīstībā. Skolotāju atalgojums ir atkarīgs no skolēnu skaita klasē un tiek noteikts robežās no 760 līdz 1000 eiro mēnesī par vienu amata vienību. Jaunais modelis paredz lielāku atbalstu skolēniem, lai nodrošinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanu un samazinātu nevienlīdzību pilsētu un lauku skolēnu mācību sasniegumos.
Modeļa izstrādes laikā notikušas vairāk nekā 200 tikšanās darba grupās un diskusijas ar sociālajiem partneriem.
