Lasīšanas laiks: 11 min
Kā zināms, Ķīna ir viena no lielākajām piesārņotajām pasaulē. Nesen Lielbritānijas raidsabiedrība BBC informēja, ka Dzjancuņgou izgāztuve, kas atrodas Šaņsji provincē Ķīnas ziemeļu daļā, ir pilna jau 25 gadus pirms plānotā termiņa. Lai gan Latvijā esam laikus atskārtuši, ka visu atkritumus noglabāšana zemē ir nesapratīga un pat noziedzīga rīcība attiecībā pret mūsu zemi un nākamajām paaudzēm, taču šķirošana un pārstrāde vien nevar atrisināt arvien pieaugošo atkritumu problēmu.
Atkritumu neprātīga radīšana ir gan globāla, gan vietēja problēma. Ar neapdomīgiem pirkumiem un nepārstrādājamu iepakojumu tiek radīti milzīgi apjomi atkritumu neaptveramā ātrumā, ka nav saprotams, kur visam radītajam ir jāpaliek.
Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu, līdz 2035. gadam dalībvalstīm jāpanāk, ka atkritumu poligonos tiek noglabāti ne vairāk par 10 % no tajās radītajiem sadzīves atkritumiem. Diemžēl Latvija ir tālu no šo mērķu izpildes. 2016. gadā tikai 25,2% no sadzīves atkritumiem tika sašķiroti pārstrādei.
Jaunu ražot izdevīgāk, nekā pārstrādāt
Kā skaidroja SIA “ZAAO” sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Leimane, pašreizējā situācija neveicina atkritumu apjoma samazināšanos, jo šobrīd naftas cenas ir zemas, kas nozīmē, ka saražot jaunu produkciju ir daudz izdevīgāk, nekā pārstrādāt veco iepakojumu. Arī patērēšanas kultūra mudina iedzīvotājus pirkt arvien jaunas preces, palielinot atkritumu apjomu.
„Esam iemācījuši sabiedrību, ka iepakojums ir jānodod pārstrādei, nodotais apjoms pieaug, bet ieinteresētība pārstrādāt no pārstrādātāju puses rūk dēļ nepieciešamajām investīcijām, salīdzinoši garā ceļa līdz jaunajam produktam.
Turklāt jaunam materiālam no naftas kvalitāte ir augstāka, nekā no lietota iepakojumam radītajam. Iepakojuma vākšanā nepieciešamas investīcijas atsevišķas infrastruktūras nodrošināšanā, iedzīvotāju izglītošanā, pāršķirošanā, transportēšanā, izejvielu un jaunā produkta radīšanā. Tādēļ pašlaik cenšamies savās vides izglītības aktivitātēs aicināt nepirkt nevajadzīgas preces, nepatērēt produktus iepakojumos, līdz ar to neradīt atkritumus. Ja pirkt, tad maksimāli garināt preces mūžu – labot, pielietot dažādiem mērķiem vairākkārt, atdot, neizmest, pareizi uzglabāt, lai nerūsē, nebojājas, izprast savas reālās vajadzības pirms pirkt.
Jāatceras, ka daudzi iepakojumi ir tā saucamā iepakojuma pēdējā dzīve – izgatavoti no tik mazvērtīga materiāla, kuru vairs nav iesējams pārstrādāt jaunā izejmateriālā,”
skaidroja Zane Leimane.
Vispirms jāmaina domāšana
Tātad, šķirot esam iemācījušies. Tagad mūsu prātos jāveic vēl viena revolūcija – mazāk pirkt un ilgāk lietot jau iegādātās preces, nelietot vienreizējos traukus un samazināt iepakoto pārtikas preču iegādi, lai nenoslīktu atkritumos. Par bezatkritumu dzīvesveida nozīmi un praktiskiem padomiem vairāk lasi šeit.
Lai noskaidrotu portāla lasītāju viedokli par atkritumu apjoma samazināšanas iespējām, publicējām aptauju. Diemžēl šis jautājums laikam daudziem nešķiet aktuāls, jo aptaujā piedalījās neliels dalībnieku skaits. Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka sabiedrība ir jāizglīto, taču diezgan daudz ir tādu, kuri uzskata, ka vajadzētu arī palielināt atkritumu apsaimniekošanas tarifu, kā arī ieviest nodokli iepakojumam. Taču daļai no aptaujāto nav ne jausmas, kā risināt šo problēmu.
Liels apjoms mazvērtīgo plastmasas atkritumu rodas no preču iepakojumiem, iepirkumu maisiņiem, karsto dzērienu vienreizējiem traukiem, plastmasas salmiņiem, tādēļ aptaujājām vietējos tirgotājus un ēdinātājus, kā viņiem sokas ar atkritumu apjoma samazināšanu. Tāpat uzzinājām, kā atkritumu jautājumu risina pašvaldība un lielākais Valmieras uzņēmums – “Valmieras stikla šķiedra”.
“Hesburger” pieredze
“Hesburger” attīstības direktore Ieva Salmela pastāstīja:
„Somijā jau izsenis ir ierasts rūpēties par vidi un dabu, tāpēc arī mēs kā Somijas ģimenes uzņēmums jau vairāku gadu garumā savā piegādes ķēdē, ražošanas procesos un restorānos ieviešam videi draudzīgus risinājumus un procesus un darbiniekos veicinām ilgtspējīgas darbības kultūru – arī Latvijas 50 restorānu tīklā.
Mēs esam inovatīvu risinājumu meklētāji un līdz šim esam paveikuši vairākus, manuprāt, nozīmīgus soļus ietekmes samazināšanai uz vidi – mūsu darbinieku formas tērpi ir no pārstrādāta tekstila, “Hesburger” restorānos tiek šķiroti un pārstrādāti atkritumi kā kartons, papīrs, stikls, plastmasa un citi, savus restorānus aprīkojam ar saules paneļiem enerģijas resursu taupīšanai, produktus iepakojam bioloģiski noārdāmos papīros. Mēs turpinām meklēt arī jaunus videi draudzīgus risinājumus, piemēram, drīzumā plastmasas salmiņus plānojam aizvietot ar papīra salmiņiem.
Šobrīd sabiedrības domāšana un paradumi ir mainījušies un jūtam, ka mūsu klienti novērtē uzņēmuma centienus samazināt plastmasas patēriņu. Procesu virzība notiek pakāpeniski, jo pārāk straujas izmaiņas var radīt neapmierinātību patērētājos. Skaidrs, ka šodien sabiedrībai vides jautājumi rūp vairāk nekā pirms desmit gadiem, un gaidāms, ka tas tikai pastiprināsies. Tāpēc “Hesburger” mērķis ir ne tikai izmantot pēc iespējas mazāk plastmasas un otrreizējas pārstrādes iepakojumus, bet arī informēt par to klientus.
Mēs bijām vieni no pirmajiem Baltijā, kas saviem klientiem proaktīvi aicināja atteikties no plastmasas salmiņu un vāciņu izmantošanas, kad tas nav nepieciešams. Tāpēc mūsu restorānos tie pie pasūtījuma automātiski vairs netiek izsniegti, tikai pēc pieprasījuma, un jāsaka, ka klienti šo iniciatīvu sāk novērtēt arvien vairāk.
Progress vides jautājumos ir vērojams ne vien uzņēmumu darbībā, bet arī patērētāju uzvedībā. Mēs jau reiz centāmies ēšanas piederumus nomainīt pret koka ēšanas piederumiem, bet, diemžēl, klienti šo risinājumu neatbalstīja un nācās atgriezties pie plastmasas. Šodien, klienti paši izrāda iniciatīvu un seko līdzi zero waste principam. Raugoties nākotnē, ceram, ka mūsu risinājumi tiks arvien vairāk atbalstīti no klientu puses un varēsim vēl straujāk virzīties uz videi zaļāka uzņēmuma statusu.”
„Maxima” pieredze
Savukārt „Maxima Latvija” korporatīvo attiecību departamenta direktors Jānis Beseris pastāstīja, ka uzņēmums jau ir ieviesis virkni iniciatīvu, lai samazinātu atkritumu nonākšanu dabā.
„Arvien vairāk sortimentā piedāvājam tieši bioloģiskus iepakojumus produktu nogādei mājās, kā arī veicinām to pārdošanu, gan samazinot to cenu, gan arī radošu pieeju, uz maisiņa uzdrukājot saukli “Maisiņš vajag”, ko ir augsti novērtējuši mūsu klienti. Šo maisiņu pārdošana kopš ieviešanas 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada otro pusi, pieaugusi par 77 %.
Veikalos pieejami arī virkne citi videi draudzīgi iepakojumi – kartona kastes, ekoloģiskie maisiņi, auduma maisiņi, maisiņi no pārstrādāta materiāla u.c. veida. Ekoloģiskie maisiņi, kas ražoti no biomateriāla (to sastāvā ir, piemēram, cukurniedres, kukurūzas ciete, lauksaimniecības pārpalikumi u.c. materiāli), patēriņš šogad audzis par 131 %, salīdzinot ar 2018. gada pirmo astoņu mēnešu pārdošanas rezultātiem. Iniciatīvas, kas vērstas uz videi draudzīgu materiālu izmantošanu ikdienā, aktīvi īstenosim arī turpmāk, meklējot arvien jaunas alternatīvas plastmasai. Arī produktu iepakojumu jautājumā uzņēmuma mērķis ir pāriet pārsvarā uz kompostējamiem vai bio-degradējamiem iepakojumiem, kuri ir daudz draudzīgāki apkārtējai videi.
Loģistikas centrā, veikalos, administrācijas birojā un citās uzņēmuma telpās tiek veikta kartona, papīra, plastmasas, sadzīves atkritumu, 3. kategorijas atkritumu šķirošana, kā arī notiek darbs ar bioloģisko atkritumu (atsevišķs konteiners bojātiem augļiem un dārzeņiem) šķirošanu. Tāpat mūsu veikalos aicinām šķirot arī klientus, sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu izvietojot atkritumu šķirošanas konteinerus pie „Maxima Latvija” veikaliem, kā arī īpašus mazās sadzīves tehnikas un bateriju savākšanas grozus plašajā „Maxima” veikalu tīklā.
Pārtiku ar vēl atbilstošu derīguma termiņu, bet nedaudz bojātu iepakojumu, jau tagad ziedojam labdarības organizācijai ziedot.lv, ko viņi, rūpīgi izvērtējot pēc nepieciešamības, nodod tālāk. Nestandarta augļi un dārzeņi tiek nodoti mazajiem un Rīgas zoodārzam dzīvnieku ēdināšanai.
Mēs darām pēc iespējas vairāk, lai katra pārtikas prece tiktu izlietota pēc iespējas lietderīgāk, piemēram, ja precei derīguma termiņš beidzas konkrētajā dienā vai pēc 2-3 dienām, tad prece tiek pārcenota un ievietota plauktā ar atzīmi „Samazināta cena”. Šāda veida prakse mūsu veikalos ir kopš veikala pirmsākumiem, dodot iespēju cilvēkiem izvēlēties pārtikas produktu par zemāku cenu ar atbilstošu derīguma termiņu. Savukārt, lai samazinātu pārtikas pārpalikumus, “Maxima Latvija” aktīvi iesaistījās Pārtikas aprites uzraudzības likuma grozījumu virzīšanā, un šīs iniciatīvas rezultātā no šī gada jūlija spēkā stājušies noteikumi, kas ļauj labdarībai ziedot noteiktu pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa beigām.
Atsevišķos veikalos tiek izmantota digitalizēta sistēma preču derīguma termiņa automātiskam monitoringam, kas palīdzēs savlaicīgi identificēt pārtikas produktus, kam tuvojas derīguma termiņa beigas, tādējādi samazinot pārtikas preču atkritumu daudzumu.
Preču sortiments tiek pārskatīts vairākas reizes gadā, lai saviem klientiem varētu piedāvāt visjaunākos un pieprasītākos produktus.
Arvien vairāk uzmanības pievēršam tam kādus iepakojumus izvēlas sadarbības partneri. Piemēram, līdz nākamā gada beigām visas vistu olas, kas tiek ražotas “Balticovo” pēc “Maxima Latvija” pasūtījuma, veikalos būs pieejamas kartona iepakojumos.”
Valmieras pašvaldības pieredze
Atkritumu apjoma samazināšanā svarīga loma ir pašvaldības rīcībai, kas ar savu piemēru rāda iedzīvotājiem, kā rīkoties videi draudzīgi. Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāve Līga Bieziņa pastāstīja:
„Lai samazinātu poligonā noglabājamo atkritumu apjomu, Valmieras pilsētas pašvaldība un tās iestādes kopš 2016.gada izmanto SIA “ZAAO” piedāvāto pakalpojumu “Videi draudzīga pašvaldība”. Izmantojot šo pakalpojumu, pašvaldības telpās atsevišķi tiek uzkrāti un nodoti otrreizējai pārstrādei tādi materiāli kā PET pudeles, alumīnija bundžas, makulatūra, stikla iepakojums, kārtridži, luminiscentās spuldzes, baterijas, mazās elektroierīces. Taču arī pirms šo konteineru un izglītojošo šķirošanas norāžu uzstādīšanas Valmieras pilsētas pašvaldībā tika īstenota pārstrādei derīgo materiālu nošķirošana no poligonā noglabājamajiem atkritumiem.
Lai samazinātu pašvaldībā radušos makulatūras apjomus, Valmieras pilsētas pašvaldības darbinieki izmanto abpusējo druku papīra dokumentu sagatavošanā, pašvaldība veicina elektronisku dokumentu apriti.
Pašvaldībā notikušas arī periodiskas videi draudzīgas līdzdalības akcijas, rosinot izmantot, piemēram, daudzkārtlietojamas krūzītes dzērienu sagatavošanai vai dzeršanai lietot krāna ūdeni. Sadarbojoties kolēģiem no visām pašvaldības struktūrvienībām, notiek arī dokumentu mapju, saspraudīšu un citu kancelejas preču atkārtota izmantošana un apmaiņa. Līdzīgi arī, iegādājoties jaunu telpu aprīkojumu, labas kvalitātes iepriekšējās mēbeles tiek nodotas izmantošanai citām pašvaldības iestādēm. Šādu aktivitāšu rosinātais atkritumu apjoma samazinājums Valmieras pilsētas pašvaldībā netiek mērīts. Taču pārstrādei derīgo materiālu šķirošana, kā arī atkritumu neradīšana ir pašvaldībā veicināti profesionālie darbības principi. Caur tiem tiek rosināta videi draudzīga, poligonā noglabājamo atkritumu apjomu samazinoša rīcība arī ikdienā.”
„Valmieras stikla šķiedras” pieredze
“Uzņēmumā “Valmieras stikla šķiedra” (VSŠ) viens no galvenajiem vadmotīviem vides pārvaldībā ir radīt un īstenot inovatīvus risinājumus, kuru īstenošanai viens no izvirzītajiem mērķiem ir racionāla resursu izmantošana. Racionāli izlietojot resursus, viens no ieguvumiem ir radīto atkritumu samazināšanās,” skaidroja uzņēmuma Vides, darba un veselības aizsardzības daļas vadītāja Pārsla Dance. Viņa uzsvēra, ka ražošanas atkritumu apjomu uzņēmuma konkrētā laika posmā ietekmē dažādi faktori – jaunu produktu attīstīšana, jaunu tehnoloģiju ieviešana, tehnoloģisko iekārtu nolietojums, darbinieku pietiekamība, motivācija un kvalifikācija, izejvielu kvalitāte u.c., tādēļ, vēloties novērtēt uzņēmuma politiku un ieguldījumu atkritumu samazināšanas jomā, atkritumu apjoma mērīšanai nav piemērojama lineāra metode ne salīdzinot laika posmus, ne apjomu uz produkcijas vienību.
„Uzņēmuma kvalitātes laboratorijas strādā diennakts režīmā, lai preventīvi novērtētu izejvielas kvalitāti, jo tieši izejvielu kvalitāte rada stikla šķiedras elementārpavedienu pārtrūkšanas iespēju, tādējādi radot ražošanas atkritumus.
Stikla tehnologi ir piemeklējuši un lieto reaģentus un tehnoloģijas stikla kausēšanas procesa uzlabošanai, tādējādi samazinot elementārpavediena pārtrūkšanas risku.
Uzņēmumā darbojas atsevišķa struktūrvienība, kura attīsta jaunus produktus, meklējot izejvielu aizvietošanas iespējas, tādējādi samazinot bīstamo atkritumu rašanos.
Ražošanas zonās tiek nodrošināti nepieciešamie klimatiskie apstākļi, lai samazinātu procesus, kas var negatīvi ietekmēt produkta kvalitāti, piemēram, elektrizēšanos.
Uzņēmums ir ieviesis tehnoloģijas, kas nodrošina, ka 85% no ražošanas atkritumu veida – mīkstajām atgājām tiek pārstrādātas produktā. Atgājas ir materiālu pārpalikumi ražošanas tehnoloģiskajos procesos.
Uzņēmumā aktīvi sadarbojas ar pētniekiem, lai rastu risinājumu rupjo atgāju atkārtotai izmantošanai vai nu pašu uzņēmumā vai citās tautsaimniecības nozarēs.
Uzņēmums īsteno regulāru darbinieku apmācību programmu, kas aptver dažādus jautājumus, t.sk. produkta kvalitāte un vides aizsardzība.
Vērtējot radīto ražošanas atkritumu apjoma dinamiku pa gadiem, secinām, ka rādījums atšķiras gadu no gada un ir tieši proporcionāls augstāk minētajiem ietekmējošajiem faktoriem. Kad kāds no faktoriem nav ļoti izteikts, tad ir vērojama tendence atkritumu samazinājumam (vērtējot uz tonnu produkcijas), piemēram,
pēdējo 5 gadu laikā radīto atkritumu apjoms uz tonnu produkcijas ir samazinājies par 30 %,”
pastāstīja Pārsla Dance.
VSŠ pārstāve uzsvēra, ka iepakojuma veida un apjoma izvēle tirgus precēm galvenokārt balstās uz produkta kvalitātes saglabāšanas prasībām. Savukārt iepakojumu (piem. kartona kastes) iekšējā apritē izmanto tik ilgi, kamēr tās spēj veikt paredzētās funkcijas.
Starplikas produkta iepakošanai tiek gatavotas no nolietota iepakojuma, kur tas ir pieļaujams produkta kvalitātes ziņā. Uzņēmums nodarbina darbiniekus, kuru uzdevums ir palešu šķirošana un labošana, tādējādi nodrošinot palešu atkārtotu lietošanu;
Kur tas ir iespējams, „Valmieras stikla šķiedra” un sadarbības partneri vienojas par iepakojuma otrreizēju izmantošanu.
Uzņēmumā ir nodrošināta izlietotā iepakojuma šķirošanas sistēma, kas sekmē atkritumu otrreizējo pārstrādi un deponējamo atkritumu samazināšanos.
Savukārt sadzīves atkritumi uzņēmumā ir tikai tie, kas ir radušies darbinieku sadzīves un biroja darba rezultātā. Uzņēmumā skaidroja, ka to rašanās apjoms ir saistīts ar uzņēmuma nodrošinātajām iespējām, darbinieku izpratni un motivāciju.
Gan administrācijā, gan ražošanas telpās ir uzstādīti dzeramā ūdens automāti, lai darbinieki var dzert kvalitatīvu ūdeni un atkārtoti papildināt dzērienu pudeles.
Uzņēmumā ir ieviesti informatīvie tablo, lai informāciju rādītu elektroniskā veidā un samazinātu izdrukas papīra veidā.
Dokumentu uzglabāšanai un savstarpējai komunikācijai ir nodrošināta elektroniskā sistēma, kas ļauj dokumentāciju veidot, uzglabāt un iepazīties ar to neizdrukājot.
Uzņēmumā darbojas ēdnīca, kas sekmē sadzīves atkritumu nerašanos no līdzpaņemtās pārtikas.
Ir nodrošināta sadzīves atkritumu šķirošanas sistēma, kas sekmē atkritumu otrreizējo pārstrādi un deponējamo atkritumu samazināšanos.
Uzņēmums īsteno regulāru darbinieku apmācību programmu, kas aptver dažādus jautājumus, t.sk. produkta kvalitāte un vides aizsardzība.
Uzņēmuma īstenoto rīcību rezultātu raksturo deponēto sadzīves atkritumu apjoms pa gadiem, un tas ir būtiski samazinājies: pēdējo 13 gadu laikā par 89%, pēdējo 5 gadu laikā par 30%.
