Ija Groza: Situācija reemigrācijas jomā ir cerīga, taču pārsteidz sabiedrības negatīvā attieksme (2)

Lasīšanas laiks: 6 min

Lai uzsāktu mērķtiecīgu darbu latviešu reemigrācijas veicināšanai, 2018. gada martā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izveidoja piecu reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīklu. Reģionālo koordinatoru galvenais uzdevums ir uzrunāt potenciālos reemigrantus un noskaidrot to vajadzības, sagatavot atbilstošus piedāvājumus par darba un dzīves iespējām Latvijā. Būtiski, ka tā nav vienkārši aptauja par reemigrantu vajadzībām – koordinatoriem būs jāuztur regulārs un atkārtots kontakts ar potenciālajiem reemigrantiem, kā arī jāveido personiska pieeja. Portāls “Valmieras Ziņas” tikās ar reemigrācijas koordinatori Vidzemes reģionā Iju Grozu, lai uzzinātu, kā viņai veicies darbs ar tautiešiem ārzemēs, kuri interesējas par iespējām atgriezties Latvijā.

Kā vērtējat līdz šim paveikto?

Situācija ir cerīga.

Mēs, pieci koordinatori, sākām strādāt bez pieredzes šajā jomā un nezinot, kas mūs sagaida. Mēs mācāmies darot, tāpēc katram koordinatoram ir sava pieeja atbilstoši iepriekš iegūtajām zināšanām un pieredzei. Mēs regulāri sazināmies un apmaināmies ar informāciju, lai uzlabotu savu darbu.

Projektā viens no paredzētajiem uzdevumiem bija nodrošināt katram koordinatoram līdz gada beigām komunikācijas ar simts cilvēkiem jeb kopumā visiem koordinatoriem – 500 komunikācijas. Pašlaik visi kopā esam sazinājušies jau ar 900 cilvēkiem. Vidzemē līdz 1.jūlijam esmu sazinājusies ar 108 cilvēkiem, taču gandrīz aiz katra no šiem cilvēkiem stāv ģimene, tādēļ kopumā iesaistīto cilvēku skaits ir daudz lielāks. Kopumā esmu sagatavojusi 68 piedāvājumus. Man zināmas ir sešas ģimenes, kuras atgriezušās laikā, kopš es iesaistījos reemigrācijas projektā. Vēl 15 ģimenes plāno atgriezties šogad un nākamgad.

Ir jāatzīst, ka tie cilvēki, kas ir atgriezušies, lēmumu nav pieņēmuši, pateicoties tikai reemigrācijas koordinatoriem. Tas nav vienas dienas lēmums. Cilvēki rēķina “plusus” un “mīnusus” un rūpīgi apdomā šo soli. Taču mans darbs noteikti viņiem ir palīdzējis pieņemt lēmumu. Cilvēki to novērtē.

Reemigrācijas koordinatoru pilotprojekts noslēgsies šī gada beigās. Jau pašlaik VARAM ir atzinusi projektu par veiksmīgu un pieprasījusi finansējumu tā turpināšanai arī nākamgad. Topošajā Diasporas likumā arī ir paredzēts informatīvais atbalsts reemigrantiem, kas nostiprinās koordinatoru statusu.

Cik daudz valmieriešu ir sazinājušies ar jums?

Valmierā un tās apkārtnē reemigrācijas koordinatora pakalpojumus izmantojuši ļoti maz cilvēku.

Saziņa bijusi tikai ar diviem. Vēl daži cilvēki bijuši no Burtnieku un Beverīnas novada. Lielāka interese ir no Cēsu, Gulbenes un Alūksnes puses. Ne jau visiem, kuri atgriežas, ir nepieciešama koordinatoru palīdzība.

Kā jūs atrodat un uzrunājat cilvēkus?

Ir kolēģi citos reģionos, kuri uzrunā personīgi cilvēkus, taču es to nedaru. Es cenšos sasniegt savu auditoriju, izplatot informāciju “no mutes mutē”, gatavojot informāciju plašsaziņas līdzekļiem, uzrunājot mūsu tautiešu organizācijas ārzemēs.

Mans galvenais rīks ir internets.

Ja mūsu pirmā saruna ir pa telefonu, es tomēr lūdzu uzrakstīt jautājumus arī rakstiski un sniedzu uz tiem atbildes caur e-pastu, lai varētu dokumentāli apstiprināt mūsu komunikāciju. Tāpat cilvēki mani uzrunā sociālajos tīklos un arī cits citam nodod informāciju.

Kādu informāciju cilvēki vēlas uzzināt?

Jautājumi ir ļoti dažādi, tāpat kā informācijas apjoms. Nesen aizsūtīju uz Kanādu informācijas apkopojumu uz 24 lapaspusēm, kurā bija iekļauta ļoti plaša informācija ar saitēm un dažādām mājaslapām.

Galvenās tēmas, kas interesē tautiešus, ir skolas, bērnudārzi, mājokļa īre un īpašuma iegāde, uzņēmējdarbības uzsākšana. Lielu uzmanību tautieši pievērš drošības jautājumiem.

Kāds tautietis, kurš aizbrauca uz Īriju 2001. gadā, atzina, ka tur drošības situācija ir pasliktinājusies saistībā ar terora draudiem, tādēļ viņi interesējas, kādi apstākļi ir Latvijā. Daudzi atzīst, ka Lielbritānijā vietējo iedzīvotāju attieksme pret iebraucējiem pasliktinājusies pēc “Brexit”. Tas ir viens no faktoriem, kas liek tautiešiem izlemt atgriezties dzimtenē. 2019.gada 1.martā Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības, taču Latvija nav tam gatava. Nav skaidrs, kas notiks ar tiem Lielbritānijas pilsoņiem, kur jau pašlaik dzīvo Latvijā jauktajās reemigrantu ģimenēs. Manuprāt, šos jautājumus vajadzētu steidzami risināt.

Iegūt informāciju un saprast mūsu valsts likumu un birokrātijas līkločus nav vienkārši pat vietējiem iedzīvotājiem. Tautiešiem ārzemēs ir vēl grūtāk.

Nesen intervējot kādu ģimeni Anglijā, es vēlreiz pārliecinājos, ka mūsu darbs ir nepieciešams, jo cilvēki nav informēti par reālo situāciju Latvijā, lai gan mūsdienās ir daudzas iespējas to izzināt internetā. Piemēram, viņi bija pārsteigti un neticēja, ka bērnu sagatavošanai skolai nav tik dārga, kā pirms dažiem gadiem. Viņi atcerējās laikus, kad pirms katra mācību gada bija jātērē vairāki simti eiro, lai iegādātos skolai mācību grāmatas un darba burtnīcas. Tāpat viņi īsti neticēja, ka Latvijā ir daudz brīvo darba vietu, un nebija informēti par dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības uzsākšanai, ko piedāvā biznesa inkubatoros un pašvaldību grantu projektos.

24 cilvēki ir vienkārši lūguši informāciju par reemigrantiem pieejamiem materiālajiem pabalstiem, taču nācās viņiem paskaidrot, ka šajā projektā tādi nav paredzēti. Projekta ietvaros mēs nodrošinām tikai informatīvu atbalstu. Vienīgais materiālais guvums šajā projektā būs grantu konkurss uzņēmējdarbības uzsākšanai, ko plānojam izsludināt septembra sākumā.

Katrā reģionā tiks atbalstīti četri projekti, paredzot maksimālo summu vienam projektam 9000 eiro.  Pašam reemigrantam jānodrošina līdzfinansējums 50% apmērā no pieprasītās summas.  Jau pašlaik vairāki reemigranti ir informējuši par vēlmi uzsākt savu uzņēmējdarbību. Ir idejas par viesu namu, autoservisu, mežistrādi, galdniecību, medicīnas un rehabilitācijas pakalpojumiem. Ir vairāki, kuri vēlas ārzemēs izveidoto uzņēmumu pārcelt uz Latviju, taču daži vēlas saglabāt uzņēmumu ārzemēs, bet paši pārcelties uz dzimteni.

Vai jautājat, kāds ir bijis aizbraukšanas iemesls?

Aizbraukšanas iemesli bijuši dažādi. Viena grupa ir tādu, kuri aizbraukuši mācīties, iegūt izglītību un atgriezties. Vēl viena kategorija ir cilvēki, kur ieguvuši Latvijā izglītību un tad aizbraukuši ar domu sapelnīt naudu un iegūt pieredzi.

To viņi ir veiksmīgi īstenojuši un tagad vēlas atgriezties, lai izsāktu savu uzņēmējdarbību. Mēs palīdzam viņiem atrast telpas, informējam par atbalsta programmām uzņēmējiem. Atgriežas lielākoties cilvēki vecumā ap 30 un 40 gadiem. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ viņi atgriežas, ir vēlme nodrošināt saviem bērniem iespēju mācīties Latvijas skolās.  Taču ir arī cilvēki, kuri atbrauc un pieprasa nodrošināt dzīvokli un pabalstu. Mēs viņiem varam palīdzēt tikpat daudz, kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Vidzemē tādu piemēru nav, taču Kurzemē un Latgalē ir dažas pašvaldības, kuras maksā atgriešanās pabalstus. Pašlaik Saeimā 1. lasījumā ir apstiprināts Diasporas likumprojekts, kurā ir paredzēts ieviest pabalstu pārcelšanās izdevumu segšanai.

Vai jūs sekojat līdzi, kā veicas atbraucējiem?

Cenšos uzturēt kontaktus ar atbraukušajiem, apjautājos, kā jūtas, kādi iespaidi, vai notiek, kā iecerēts. Bieži vien cilvēki, vēl esot svešatnē, izzina, viņuprāt, visu nepieciešamo, bet atgriežoties, rodas jauni jautājumi un jaunas vajadzības. Jāatceras, ka nevienam reemigrantam nav saistību vai pienākumu mani informēt vai uzturēt saziņu pēc atgriešanās. Viņi pakalpojumu ir saņēmuši.  Lielākoties visi pēc atgriešanās ir ļoti aizņemti ar jaunās dzīves plānošanu un organizēšanu.

Neviens no tiem, ar ko esmu sazinājusies, nav teicis, ka ir vīlies par savu lēmumu atgriezties Latvijā.

Daudzi ir atzinuši, ka, salīdzinot ieņēmumus un izdevumus, viņu situācija nav pasliktinājusies. Lai gan algas Rietumos ir augstākas, taču izdevumi par mājokli, transportu un citām pozīcijām tur ir lielāki.

Sākoties reemigrācijas koordinatoru projektam, ir bijis daudz negatīvās publicitātes. Tādēļ atbraucēji ir ļoti piesardzīgi un nevēlas publiski runāt par savu pieredzi, jo viņi negrib saskarties ar negatīvajiem komentāriem. Vismaz tik ilgi, līdz viņu dzīve, sadzīve ir nostabilizējusies.

Mēs vēlējāmies pastāstīt par kādas ģimenes atgriešanos mājās, par viņu atzinīgo vērtējumu par koordinatora pakalpojumiem, lai iedrošinātu citus, tādēļ publicējām preses relīzi. Atbraucējiem tikai veltīti tik daudz negatīvi komentāri, ka viņi lūdza, lai šī informācija tiktu dzēsta no mājaslapas. Pēc ilgas prombūtnes atgriešanās mājās ir ne tikai praktisks, bet arī ļoti personisks un emocionāls notikums. Šie cilvēki ir kā jauni, tikko iedēstīti stādi, kam negāciju brāzmas ir smagas. Būtu vērts veikt nopietnu pētījumu, kāpēc ir tāda sabiedrības attieksme.

Ar Iju Grozu par reemigrācijas jautājumiem var sazināties, rakstot uz e-pastu ija.groza@vidzeme.lv vai pa tālruni + 371 29287585.