Lasīšanas laiks: 6 min
Lai gan laika apstākļi līdz šim mūs neiepriecina ar ziemai raksturīgo sniegoto ainavu, liedzot baudīt tradicionālo ziemas atpūtu – slēpošanu un slidošanu -, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina atpūsties dabā, izmantojot pastaigām un pārgājieniem izveidoto infrastruktūru.
Tā kā lapu koki ir kaili un zemi nesedz bieza sniega kārta, šobrīd īpaši piemēroti un ieteicami ir maršruti, kas ļauj apskatīt un izbaudīt Latvijas reljefa ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos objektus – iežu atsegumus jeb klintis, dižakmeņus, alas, avotus, ūdenskritumus un citus.
Lai starpsvētku un svētku brīvdienās atvieglotu aktīvās atpūtas plānošanu, Dabas aizsardzības speciālisti ir apkopojuši šobrīd īpaši vērtīgos un ieteicamos maršrutus.
VIDZEMĒ
Sigulda apkārtne
Nekur citur mūsu zemē vienkopus nav tik daudz krauju, gravu, strautu, smilšakmens un dolomītu klinšu un alu kā Gaujas senielejā un tās pieteku krastos, tāpēc šajā sezonā dabas mīļotāji aicināti baudīt Gaujas senlejas unikālās dabas vērtības Siguldā un tās apkārtnē, izmantojot nesen atjaunoto infrastruktūru un labiekārtotos atpūtas punktus maršrutos:
- Sateseles pilskalns – Pētera ala – Raganu katls – Ūdens tūristu apmetne “Vējupe” – Kraukļu aiza – Sateseles kanjons – Sateseles pilskalns.
- Viesu nams “Brūveri” – Velnalas klintis – Piķenes krauja – Mazā velnala – Balonu pļava – Krimuldas muiža – Vigvams – Viesu nams “Brūveri”.
Sietiņiezis
Tikai nepilnas stundas garumā iespējams apskatīt un izstaigāt lielāko baltā smilšakmens atsegumu visā Baltijā – Sietiņiezi. Te pagājušajā gadā DAP atjaunojusi kāpnes, takas un atpūtas vietas. Iespējams iekurināt ugunskuru un pie tā pasildīties vai ieturēt maltīti. Gauja jebkurā gadalaikā ar savu nepārtraukto tecējumu priecē apmeklētāju acis un sirdi, un apkārt esošais priežu mežs ļauj ieelpot tīru un svaigu gaisu. Vairāk:
http://www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/apraksti/apskates_objekts/sietiniezis/
Drusku pilskalna dabas taka ar skatu torni
Dabas taka sākas Kornetos (Alūksnes novada Veclaicenes pagasts) pie pagasta pārvaldes ēkas. Pēc apmēram 600 m, Dzērves kalnā atrodas 27 m augsts skatu tornis, no kura paveras skats uz Alūksnes augstieni Latvijā un Hānjas augstieni Igaunijā, tai skaitā uz Igaunijas augstāko virsotni Munameģi (318 m v.j.l.), kā arī uz vairākiem Kornetu-Peļļu gravas ezeriem. Tad taka pa meža ceļu gar Pilskalna ezeru ved uz Drusku pilskalnu, taču lai tajā uzkāptu, ir jāpārvar stāva nogāze, jo Drusku pilskalns ir viens no visstāvākajiem Latvijā. Takas garums ir 3,5 km. Vairāk: http://www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/apraksti/taka/drusku_pilskalna_taka/
Apkārt Kokšu ezeriem
Valkas novada Valkas pagasta Kokšos, izveidota Kokšu ezeru dabas taka, kas ļauj apmēram 2 stundu garā pārgājienā aplūkot Zāļu, Dziļo un Dibena ezerus, bedraines un dabiskās ūdensteces mežā.
Vairāk: http://www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/apraksti/taka/koksu_ezeru_taka/
Gar Amatas upi
Plašai auditorijai pieejama un izstaigājama pasakaino smilšakmens atsegumu taka ir gar straujo Amatas upi. Te pieejamas takas daudzu kilometru un stundu garumā, bet pelēkajam, lietainajam un mazsaulainajam ziemas laikam vispiemērotākā būs 2,2 km garā Amatas taka no Zvārtes ieža līdz Veclauču tiltam (sākas pie 20m augstā Zvārtes ieža). Skaistie Amatas līkumi, akmeņainās krāces un noslēpumiem pilnie smilšakmens atsegumi, kas šeit slēpjas un parādās aiz katra līkuma, dabas mīļotājiem dos daudz prieka.
Vairāk: http://www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/apraksti/taka/amatas_geotaka/
PIERĪGĀ
Dabas parks “Ragakāpa” Jūrmalas pilsētā
Teritorijā izveidotas divas takas. Jaunākā no tām tapusi DAP īstenotā Kohēzijas fonda projekta ietvaros un atklāta pagājušajā gadā. Piedāvā divu stundu garu pastaigu pa kāpām un vecu priežu mežu. Šo maršrutu var ērti apvienot ar pastaigu gar jūru, kas vilina jebkurā gadalaikā, un Jūrmalas pilsētas brīvdabas muzeja apciemojumu. Takas apkārtnē jūras krastā atrodas arī kafejnīca, kur ērti ieiet sasildīties pie tējas vai karstvīna glāzes.
Vairāk: http://www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/apraksti/taka/ragakapas_taka/
Kājāmgājēju un velomaršruts “Zaļā kāpa”
Klusuma un garu pārgājienu cienītājiem DAP iesaka kājāmgājēju un velomaršrutu “Zaļā kāpa” Ķemeru Nacionālajā parkā. Sniega apstākļos ērti izmantojams kā distanču slēpošanas maršruts. Tā garums īsākajā variantā ir aptuveni 13 km. Maršrutā iespējams apskatīt dažādu tipu mežus, augsto purvu, Zaļo kāpu, Sēra dīķu laipu, kā arī vēsturisko Ķemeru kūrortu. Maršrutu iespējams veidot arī garāku (pārsniedzot 20 km), dodoties uz Kaņiera ezeru un tālāk uz Lapmežciemu vai Valguma ezera apkārtni. Vairāk: http://www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/apraksti/velomarsruti/zala_kapa/
ZEMGALĒ
Bauskas dabas parks
Dabas parks „Bauska” izveidots vietā, kur Mūsa un Mēmele saplūstot veido Lielupi. Šeit nelielā teritorijā baudāmi gan kultūrvēsturiski objekti, gan dabas vērtības, piemēram, Latvijā nozīmīgākie kaļķiežu atsegumi. To apskatei DAP iesaka maršrutu pa laipu taku, kas savieno Mežotnes pilskalnu un Vīna kalnu. Taka ved gar Lielupes senlejas krastu, un šo maršrutu ir iespējams ērti apvienot ar Rundāles pils apskati. Vairāk: http://www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/apraksti/zemgale1/bauska/
KURZEMĒ
Pēterezera taku Slīteres Nacionālajā parkā
Šī taka ved pāris tūkstošus gadu senā vēsturē – tā izvietota pāri kangaru (senas kāpas) mugurām un vigu (mitras starpkāpu ieplakas) vēderiem, kas izveidojušies laikā, kad šeit viļņojās jūra. 3,4 km garā taka aizvedīs līdz Pēterezeram, pa ceļam šķērsojot bijušā šaursliežu dzelzceļa paliekas. Pastaigu iespējams turpināt pa ezera purvaino krastu.
Vairāk: http://www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/apraksti/taka/peterezera_taka/
Kolkasraga Priežu taku
Taka atrodas jūras krastā netālu no Kolkasraga. Tā ved cauri kāpu mežam pāri pelēkajām un baltajām kāpām uz liedagu. Savulaik piekrastes meži tika izcirsti, un tajos nereti plosījās ugunsgrēki. Kāpu smiltis vējš pārpūta, veidojās ceļojošo smilšu parādība, kas apraka palikušos kokus un apdraudēja mājas un saimniecības. Pastaigas laikā var redzēt simtgadīgas priedes, kas ieputinātas līdz pat trim metriem dziļi smiltīs. Takas maršrutā atrodas 15 m augsts koka tornis jūras ainavas vērošanai.
Vairāk: http://www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/apraksti/taka/kolkasraga_priezu_taka/
LATGALĒ
Rāznas nacionālais parks
DAP iesaka doties nesteidzīgā pastaigā gar Rāznas ezera krastu Lamašu piekrastē. Ja ledus drošs, var izmēģināt roku zemledus makšķerēšanā vai priecāties par brīnumainiem ledus zīmējumiem, aizceļot līdz sirmajam Mākoņkalnam vai iepazīt un sajust Rāznas Nacionālo parku ekspozīcijā dabas izglītības centrā “Rāzna”.
Andrupenes purva taka
Kamēr sniega nav daudz, der izstaigāt Andrupenes purva taku un, soļojot pa 800 m garo laipu, pavērot norises purvā šajā gadalaikā. Taka sākas pie muzeja “Andrupenes lauku sēta”, kur koka kāpnītes ved no pakalna lejā. Tur reljefa pazeminājumā izveidojies augstais jeb sūnu purvs. Šo maršrutu ir ērti apvienot ar latgaliešu kultūrvēstures izzināšanu “Andrupenes lauku sēta”, iepriekš piesakoties pa tālruni 26458876. Vairāk: http://www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/apraksti/taka/andrupenes_purva_taka/
Lielais Liepukalns
Ja rodas vēlme saskaitīt apkārtnē esošus ezerus, DAP iesaka doties uz Lielo Liepukalnu Rāznas Nacionālajā parkā. Lielais Liepukalns ir trešā augstākā virsotne Latvijā — 289,3 metri virs jūras līmeņa. Tā virsotnē uzbūvēts augstākais koka skatu tornis Latvijā (34m), no kura paveras iespaidīgs skats uz apkārtējo ainavu – pakalniem, Rāznas un citiem ezeriem. Tornī ir 9 skatu platformas dažādā augstumā, tāpēc katrs var uzkāpt tik augstu, cik vēlas. No stāvlaukuma līdz skatu tornim ierīkota 830 m gara dabas taka ar informācijas stendiem, atpūtas vietām, šūpolēm. Ierīkota vieta atpūtai vai nelielam pasākumam ar ugunskura vietu.
Vairāk:
http://www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/apraksti/skatu_tornis/liela_liepukalna_tornis/
Ērtākai atpūtas plānošanai dabā DAP aicina izmantot mobilo aplikāciju “Dabas tūrisms”. Tajā ietverta informācija par dabas takām, velo maršrutiem, kā arī laivošanas un putnu, dzīvnieku vērošanas iespējām, skatu vietām, platformām un torņiem, informācijas centriem un punktiem, kā arī autostāvvietām, sabiedriskā transporta iespējām, nakšņošanas un ēdināšanas iespējām u.c. pakalpojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
DAP ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina vienotas dabas aizsardzības politikas īstenošanu Latvijā, tostarp veic sabiedrības izglītošanas un informēšanas pasākumus par dabas aizsardzības jautājumiem, kā arī veicina ilgtspējīga tūrisma pasākumus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
