Lasīšanas laiks: 7 min
Pirmdien, 7. februārī, Valmieras Kultūras centrā, Rīgas ielā 10, norisinājās būvniecības ieceres prezentācija par projektu “Valmieras pilsētas Dienvidu industriālā maģistrāle – Linarda Laicena ielas savienojums ar TEN-T tīklu”.
Īstenojot projektu, notiks Linarda Laicena ielas pārbūve, paralēli Vecajam dzelzceļam posmā no Linarda Laicena ielas līdz Cēsu ielai paredzēts izbūvēt jaunu ielas posmu, kā arī veikt Cēsu ielas posmā no Vecā dzelzceļa līdz valsts vietējam autoceļam V 185 pārbūvi.
Prezentācijas ievadā Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks skaidroja projekta īstenošanas nepieciešamību.
Eiropas transporta tīkls (TEN-T) ir Eiropas Savienības dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu, auto, jūras, gaisa un multimodālā transporta infrastruktūras vienots tīkls. TEN-T politikas mērķis ir izveidot transporta infrastruktūru un savienojumus, kas stiprina vienoto tirgu, nodrošinot preču un cilvēku netraucētu plūsmu un veicinātu izaugsmi, jaunu darbavietu rašanos un ES konkurētspēju. Visi Latvijas valsts galvenie autoceļi ir iekļauti TEN-T. Valmieras apvedceļš ir daļa no TEN-T tīkla.
“Valmiera ir industriāla pilsēta. Vēsturiski izveidojusies situācija, ka uzņēmumi atrodas ne tikai pilsētas nomalēs, bet arī pilsētas iekšdaļā. 2015.gadā Satiksmes ministrija veica pētījumu par kravas transporta plūsmām pilsētās, nosakot īpašu kārtību, kā būtu jāorganizē kravas transporta kustība. Tā paredz, ka pašvaldībām ir jānosaka īpašas ielas, pa kurām kravas transports iebrauc un izbrauc no pilsētas, apkalpojot ražošanas uzņēmumus.
Galvenais priekšnoteikums, lai kravas transports tiktu pēc iespējas ātrāk novirzīts ārpus pilsētas, tādējādi mazinot gaisa piesārņojumu, trokšņus un citu negatīvo ietekmi. Pie ielām, pa kurām tiek novirzīts smagais transports, nedrīkst atrasties izglītības un sociālās aprūpes iestādes u.t.m.l.
Valmierā tika identificētas divas rūpnieciskās zonas, uz kurām nepieciešams īpaši organizēt kravas transporta satiksmi. Kā pirmā tapa Valmieras Rietumu industriālā maģistrāle, pārbūvējot Leona Paegles un Voldemāra Baloža ielas. Gribu uzsvērt, lai arī “maģistrāles” nosaukums tiek izmantots projekta nosaukumos, taču faktiski ir runa par parastām pilsētas ielām, kuras tiek pārbūvētas un izbūvēti jauni posmi, izveidojot gājēju un veloceliņu infrastruktūru. Līdzīgi kā tika pārbūvēta Leona Paegles iela, Voldemāra Baloža iela un izbūvēts turpinājums līdz Somu ielai, arī Dienvidu industriālā maģistrāles projekts paredz Laicena ielas un Cēsu ielas pārbūvi un jauna savienojošā posma izbūvi.
Otra rūpnieciskā zona, kur ir jārisina kravas transporta piekļuves organizēšana, atrodas gandrīz pilsētas centrā. Tur atrodas divi uzņēmumi – “Valpro” un “Daiļrade Koks”. Lai arī ir izskanējis viedoklis, ka šos uzņēmumus vajadzētu pārcelt ārpus pilsētas, tas nav iespējams. Pārcelšana uzņēmējiem būtu pārāk dārga, kas, visdrīzāk, nozīmētu uzņēmumu likvidēšanu. Valmierai ir ļoti svarīgi saglabāt šos uzņēmumus, kas nodrošina iedzīvotājiem darbavietas.
Īstenojot Dienvidu industriālā maģistrāles projektu, kravas transporta plūsma Laicena ielā netiks būtiski palielināta, jo ierobežotās teritorijas dēļ uzņēmi ir sasnieguši ražošanas jaudas maksimālo kapacitāti. Projekts tikai nodrošinās to, ka kravas transports maksimāli ātri un droši iebrauks un izbrauks no pilsētas,”
skaidroja J.Baiks.
Mērs pastāstīja, ka Dienvidu industriālās maģistrāles maršruta izveidi lielā mērā noteica prasība, ka nedrīkst izmantot Rūpniecības ielas posmu starp Cēsu un Laicena ielu, jo tur atrodas bērnudārzs “Sprīdītis”. Arī maršruts pa Rūpniecības ielu no krustojuma ar Laicena ielu un tālāk gar Dzelzs tiltu uz Grīšļu ielu nav iespējams, jo Grīšļu iela atrodas applūstošā teritorijā. Paceļot ielas līmeni par vairākiem metriem, nebūtu iespējama smagā transporta satiksme zem Dzelzs tilta. Turklāt, pārbūvējot ielu posmus šajā maršrutā, kopējais ieguvums pilsētas ielu infrastruktūrai nebūtu tik liels, kā projektā piedāvātajā variantā.
Baiks piebilda, ka Eiropas Savienības līdzfinansējuma noteikumi paredz, ka projektu var īstenot tikai pilnībā, nesadalot darbus pa posmiem. Ja projekta virzībā nebūs lielu šķēršļu, būvdarbi varētu sākties nākamgad.
SIA “BMprojekts” pārstāvis iepazīstināja ar Dienvidu industriālā maģistrāles projektu.
Projekta ietvaros paredzēts pārbūvēt Linarda Laicena ielu posmā no rotācijas apļa Cēsu un Stacijas ielu krustojumā līdz vecajam dzelzceļam, izbūvēt jaunu ielas posmu gar veco dzelzceļu no Linarda Laicena ielas līdz Cēsu ielai un pārbūvēt Cēsu ielu posmā no vecā dzelzceļa līdz autoceļa V185, Cēsu ielas, Vairogu un Brūkleņu ielu krustojumam.
Pārbūves ietvaros tiks veikta:
– Ielas brauktuves atjaunošana, pārbūve un ietves un veloceļa izbūve;
– Lietus ūdens kanalizācijas tīklu pārbūve;
– Ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīklu pārbūve;
– Ielu apgaismojuma tīklu pārbūve;
– Satiksmes organizācijas līdzekļu atjaunošana un izbūve.
Kopējais brauktuves garums pārbūvētajā posmā pilsētas robežās būs 2496 m, ārpus pilsētas – 201 m.
Plašāku informāciju par projektu var atrast šeit.
Projekta prezentācijā piedalījās prāvs skaits iedzīvotāju, kuri aktīvi izteica savu viedokli.
Iedzīvotāji pauda satraukumu, ka projekta īstenošanas rezultātā tiks izpostīta valmieriešu iecienīta pastaigu vieta – dzelzceļa uzbērums. Pašvaldības pārstāvji skaidroja, ka uzbērums tiks saglabāts, bet ielas posms aptuveni 200 metru garumā tiks izbūvēts paralēli tam, vietā, kura pašlaik atrodas dzelzs garāžas un koki.
Laicena ielā virzienā no autoostas līdz dzelzceļa uzbērumam vedīs gājēju celiņš, bet to savienojuma vieta tiks pārveidota, samazinot slīpumu, lai nodrošinātu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, vecākiem ar bērnu ratiņiem un citām sabiedrības grupām ar īpašām vajadzībām. Projekts paredz dzelzceļa uzbēruma posmam, kas atradīsies paralēli Laicena ielai, uzklāt asfalta segumu ar iespēju nākotnē to pagarināt līdz pat Dzelzs tiltam, lai to varētu izmantot skrituļslidošanai un citām sportiskām aktivitātēm. Taču sanāksmes dalībniekiem dalījās viedokļi par asfalta seguma nepieciešamību, jo tas padarītu dabisko meža vidi pārāk urbanizētu.
Kāds sanāksmes dalībnieks pauda bažas par plānoto krustojumu konfigurāciju, kas būs apgrūtinoša kravas transporta izbraukšanai, kā arī norādīja, ka paredzētās izbrauktuves no īpašumiem starp Lodes un Kauguru ielu radīs bīstamas situācijas uz maģistrālās ielas, tādēļ būtu jāpārstrādā satiksmes shēma, paredzot piekļuvi šiem īpašumiem no citām ielām.
Bažas pauda Cēsu ielas iedzīvotāji, jo tur paredzēts atjaunot divvirzienu kustību posmā no Kauguru ielas līdz Rūpniecības ielai. Viņuprāt, šāds risinājums nav iespējams, jo pašlaik daudzi iedzīvotāji izmanto vienvirziena ielu automašīnu novietošanai pie Cēsu ielas 35. nama. Atjaunojot divvirzienu kustību, saasināsies autostāvvietu problēma šajā kvartālā.
Cēsu ielas posmā no Vecā dzelzceļa līdz Rūpniecības ielai būtiski palielināsies satiksmes intensitāte, jo, visdrīzāk, no Cēsu puses iebraucošo automašīnu vadītāji izvēlēsies taisnāko ceļu uz pilsētas centru, nevis brauks pa jaunizbūvēto Laicena ielu.
Bažas pauda arī Laicena ielas iedzīvotāji, kur palielināsies transporta plūsma. Tā kā Banānu kvartāla mājās ir vairāki simti dzīvokļu, daudziem iedzīvotājiem varētu pasliktināties dzīves kvalitāte, palielinoties izplūdes gāzu un putekļu apjomam un trokšņa līmenim. Savukārt pašvaldības pārstāvji norādīja, ka satiksmes plūsma visdrīzāk vienmērīgi sadalīsies par Kauguru, Cēsu un Laicena ielu, tādēļ nav paredzama būtiska transporta plūsmas palielināšanās Laicena ielā.
Vairāku maršrutu izvēle sniegs priekšrocības autobraucējiem, kuri ātrāk varēs nokļūt nepieciešamajā galapunktā Pārgaujā, tādējādi mazinot izplūdes gāzu, putekļu un trokšņa apjomu. Turklāt projekta ietvaros paredzēts visa maršruta garumā iestādīt koku dižstādus, tādējādi veidojot barjeru, kas slāpēs transporta negatīvo ietekmi.
Biedrības “Drošās ielas” pārstāvis norādīja, ka projektā paredzētās velojoslas neatbilst Latvijas Valsts standartam, kas paredz noteiktu veloceļa platumu un tā nodalīšanu no brauktuves un gājēju celiņa. Tādēļ joslas nav uzskatāmas par veloceliņiem likuma izpratnē, un pie tām nebūtu uzstādāmas ceļa zīmes, kas apzīmē veloceļu un paredz obligātu prasību tās lietot visiem velobraucējiem.
Pašvaldības pārstāve Marta Katana skaidroja, ka
Valmierā apvienotie gājēju/velo celiņi tiek izbūvēti, jo pilsētā nav tik intensīva gājēju un velobraucēju satiksme, lai būtu ekonomiski pamatoti veidot atsevišķus veloceļus. Viņa norādīja, ka apzīmējumi uz gājēju/velo celiņiem ir rekomendējoši, nevis obligāti. Velobraucējiem ir likumiskas tiesības izmantot arī brauktuves malu.
Cēsu ielas 50 iedzīvotāji norādīja, ka projekta īstenošanas gaitā būtu jārisina piekļuves problēma šim īpašumam, kā arī jāuzstāda pie tā apgaismojuma laternas. Pašvaldības pārstāve Rita Jemšika skaidroja, ka projekts paredz jaunas iebrauktuves izveidi. Tādējādi varētu likvidēt pašreizējo iebrauktuvi, kas rada apgrūtinājumu kaimiņu īpašuma saimniekam.
Vairāki sanāksmes dalībnieki vēlējās uzzināt, kā tiks nodrošināta piekļuve īpašumiem ielu pārbūves laikā. Pašvaldības pārstāvji skaidroja, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, piekļuvi īpašumiem būvdarbu laikā ir noteikti jānodrošina, un tas tiks darīts. Atsevišķos būvdarbu realizācijas posmos, piemēram, komunikāciju izbūves laikā un asfalta seguma uzklāšanas brīdī piekļuve īpašumiem īslaicīgi nebūs iespējama, par ko īpašnieki tiks laikus brīdināti.
Sanāksmes noslēgumā Jānis Baiks secināja, ka iedzīvotāji ir snieguši daudz vērtīgas informācijas un ierosinājumus, tādēļ ir nepieciešams veikt labojumus sākotnējā projektā un sagatavot iedzīvotāju pieprasīto informāciju par transporta plūsmas mērījumiem.
Tādēļ plānots rīkot vēl vienu projekta prezentācijas sapulci, kurā iedzīvotāji varēs iepazīties par koriģēto projektu. Mērs aicināja sekot līdzi informācijai pašvaldības informācijas kanālos un presē par nākamās sapulces izsludināšanu.
