Lasīšanas laiks: 3 min
Pirmais aprīlis daudziem cilvēkiem ilgus gadus saistījies ar izjokošanu un smiekliem. Skatoties globāli, šogad uz jokiem prāts nenesās, tomēr varam pasmaidīt par mazajiem ikdienas priekiem: ir pavasaris, spīd saule, atkal varam brīvi elpot un runāt bez maskām, arvien vairāk un biežāk afišas aicina uz kultūras pasākumiem. Pirmais aprīlis arī Valmieras muzejam bija nozīmīgs datums, jo tika atklāta izstāde „Pēteris Martinsons. Sajūtu arhitektūra”.
Kā atzina muzeja vadītāja Iveta Blūma, šī ir pirmā reize, kad Valmierā ir Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas izstāde, bet jācer, ka tas ir tikai sākums tālākai sadarbībai.
Pēteris Martinsons (1931-2013) ir pasaulē pazīstamākais Latvijas keramiķis, taču Marka Rotko mākslas centra vadītājs Māris Čačka uzskata, ka viņš nebija tikai keramiķis, bet ļoti daudzpusīga personība – arī pedagogs, publicists, Valmieras teātrī veidojis scenogrāfiju vairākiem Māras Ķimeles iestudējumiem, arī pats filmējies dažās filmās. Galvenā krājumu glabātāja Zane Melāne klātesošos aicina šogad apmeklēt Daugavpili, kad līdzās Rotko centram tiks atklāta „Pētera Martinsona māja”. Jau tagad kolekcijā ir 800 mākslas darbi.
Pirmais aprīlis ir pārmaiņu laiks arī Valmieras muzeja kolektīvā. Ilggadējā muzeja izstāžu un pasākumu vadītāja Guna Medne stafeti nodevusi Artai Rozītei, un viņai šī ir pirmā izstāde jaunajā amatā. Iepazīstinot ar mākslinieku, Arta dalās ar viņa atziņām un dzīves vērojumiem:
– Māls ir ļoti labs un pateicīgs materiāls. Ar mālu vajadzētu darboties visiem, tas nomierina.
– Paņemot mālu rokās, tas jau pasaka priekšā, kas jādara tālāk. Cik skaisti tas žļurgst caur pirkstiem!
– Labās dienas un labie darbi sastāda mūžu.
Sveicot ciemiņus no Marka Rotko centra, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks atgādināja, ka šobrīd konkursā par 2027.gada Eiropas kultūras galvaspilsētu Valmiera un Daugavpils ir konkurenti, taču tas netraucē sadarboties.
Kāpēc „sajūtu arhitektūra”? Pēteris Martinsons Latvijas Universitātē absolvējis Arhitektūras nodaļu, taču par viņa mūža arhitektūru kļuva māls, materiāls, kuru mākslinieks iepazinis no sākuma līdz beigām.
Izstādē Valmieras muzejā skatāmi grafiskie tušas zīmējumi, porcelāna šķīvji un vāzes, „sapņu vārnas”, šamota figūras… Šo mākslas veidu izstādes atklāšanā papildināja mūzika, ko izpildīja Sabīne Petruseviča & Mārtiņš Pūcītis.
Patīkami, ka izstādi apmeklēja arī ukraiņi, kurus savā gādībā uzņēmusi Valmieras novada pašvaldība. Galu galā pat Valmieras pilsētas karogs ir Ukrainas karoga krāsās! Bet, neko mākslīgi nepievelkot klāt, jāteic, ka arī Pēterim Martinsonam bijusi nozīmīga saistība ar Ukrainu. Kuzņecova porcelāna rūpnīcā Rīgā māksliniekus iesaistīja galvenokārt sērijveida servīžu izgatavošanā, tāpēc Pēterim Martinsonam porcelāna kompozīcijas radās ārpus Latvijas. Pirmie izmēģinājuma darbi radās simpozijā Čehijā un Ukrainā – Ļvivas eksperimentālajā keramikas rūpnīcā. Pēc tam mākslinieks no Ukrainas kolēģa saņēma uzaicinājumu uz Poltavas porcelāna fabriku, kur viņš vairākus mēnešus strādāja 1976. gadā un 80.gadu sākumā, radot iespaidīgu darbu kolekciju. Radās cikls “Poltavas pieskārieni” un ‘Citas pasaules”. Savukārt 1985./1986. gadā mākslinieks strādāja ar akmens masu Ļvivas keramikas un skulptūru fabrikā, sintezējot funkcionālus traukus un augstvērtīgu grafisku zīmējumu – tā tapusi grupa „Tējas grafika”.
Valmieras muzeja Izstāžu namā izstāde apskatāma līdz 28.maijam.
