Lasīšanas laiks: 3 min
Koronavīruss šogad ietekmēja ikvienu biznesa jomu, tai skaitā arī piena pārstrādes nozari, komentējot nozares aktualitātes 2020.gadā aģentūrai LETA pastāstīja “Food Union” vadītāja Latvijā Irēna Holodnaja.
Vērtējot piena nozares 2020.gada svarīgākos notikumus, Holodnaja minēja Saeimas neatbalstīto iniciatīvu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) piena produktiem līdz 5%, piena cenas stabilitāti Covid-19 krīzes laikā, valsts atbalsta instrumentus lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, piena pārstrādes uzņēmumu sniegto atbalstu daudzbērnu un maznodrošinātajām ģimenēm, kā arī to, ka piena pārstrādātāju un zemnieku slēgtie ilgtermiņa līgumi snieguši nepieciešamo stabilitāti krīzes laikā.
Holodnaja atzīmēja, ka Saeima šoruden divas reizes noraidīja iniciatīvu samazināt PVN likmi līdz 5% piena produktiem, kā arī maizei, gaļai, zivīm un olām, tādējādi piena nozares viedoklim paliekot nesadzirdētam. Viņa uzvēra, ka pārmaiņas sniegtu nozīmīgu atbalstu Latvijas ģimenēm, īpaši, cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem, veicinot pilnvērtīga uztura pieejamību, svaigas un veselīgākas pārtikas patēriņu. Līdztekus PVN likmes samazinājums uzlabotu Latvijas lauksaimnieku un vietējo ražotāju konkurētspēju vietējā tirgū.
Lai arī martā tika prognozēta nozīmīga pandēmijas ietekme uz svaigpiena cenām, šīs prognozes nepiepildījās, pastāstīja Holodnaja. Pavasarī cenas nokritās vien 10-15% robežās, vasarā stabilizējās, bet kopš augusta uzsāka kāpumu un pašlaik ir aptuveni -5% robežās attiecībā pret tādu pašu periodu pērn. Attiecīgi patērētāji šogad baudīja nemainīgas piena produktu cenas, pauda “Food Union” vadītāja Latvijā.
Līdztekus “Food Union” pārstāve pozitīvi vērtēja valsts sniegtos atbalsta instrumentus situācijas stabilizēšanai lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs. Viņa komentē, ka “Lauku atbalsta dienests dāsni atbalstīja lauksaimniekus un pārtikas ražotājus ar vairākiem atbalsta mehānismiem, kuru mērķis bija stabilizēt uzņēmēju ienākumus šajā izaicinošajā laikā.”
Holodnaja uzsvēra arī piena pārstrādes uzņēmumu sniegto atbalstu bērniem no maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm pandēmijas sākumā. Viņa min, ka “16 000 bērnu no maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm visā Latvijā saņēma “Food Union” ražoto “Rasēns” pienu 100 000 eiro vērtībā.” Savukārt sabiedriskā labuma organizācijas “Hospiss LV” organizētās akcijas “Galds savējiem” ietveros, mediķi saņēma gan “Kārums” biezpiena sieriņus un “Tukuma piena” jogurtus, gan arī citu pārtikas ražotāju produkciju, pauž “Food Union” pārstāve.
Covid-19 radīto apstākļu kontekstā savu nozīmi pierādījuši arī ilgtermiņa līgumi starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem. Holodnaja teic, ka “zemnieki zina, ka viņu saimniecībās ražotajam pienam būs stabils iepircējs, kā arī garantēta un laicīga samaksa.” Viņa uzsver, ka šāds sadarbības modelis piena pārstrādes uzņēmumiem nozīmē nepieciešamo resursu pieejamību pārskatāmā nākotnē, nodrošinot nepieciešamā apjoma un kvalitātes piena piegādi ikdienā.
Kā ziņots, “Food Union” grupa apvieno trīs lielākos piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmumus Latvijā – “Rīgas piena kombināts”, “Valmieras piens” un “Rīgas piensaimnieks”, lielāko saldējuma ražotāju Igaunijā “Premia”, lielāko saldējuma ražotāju Dānijā “Premier Is” un saldējuma izplatītāju “Hjem Is”, saldējuma ražotāju Norvēģijā “Isbj¸rn Is”, saldējuma ražotāju Rumānijā “Alpin57Lux” un saldējuma ražotāju Baltkrievijā “Ingman Ice Cream”. 2018.gadā “Food Union” atvēra divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.
“Food Union” uzņēmumu apgrozījums Latvijā pagājušajā gadā bija 114,3 miljoni eiro, kas ir par 6% mazāk nekā 2018.gadā.
