1864. gadā Dikļu mācītājmuižas parkā, mācītāja Jura Neikena aicināti, pirmajos Dziedāšanas svētkos satikās seši vīru kori no Dikļiem, Rūjienas, Mazsalacas, Salacgrīvas, Limbažiem un Straupes. Tas uzskatīts par sākumu Dziesmu svētku tradīcijai Latvijā. Ar skaistiem koncertiem, piedaloties 127 sievu, vīru un jauktajiem koriem no visas Latvijas, 15. jūnijā Dikļos svinēsim pirmo Dziedāšanas svētku 160. gadskārtu.
Garīgās mūzikas koncerts
Plkst. 13.00 Dikļu evaņģēliski luteriskajā baznīcā, godinot mācītāju Juri Neikenu, kurš kalpošanu Dikļu draudzē sāka 1857. gadā, skanēs Garīgās mūzikas koncerts. Piedalīsies Latvijas Universitātes sieviešu koris “Minjona”, mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags, Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” vīru koris “Tēvzeme”, mākslinieciskais vadītājs Tālivaldis Gulbis un koncertmeistare Ilze Dzērve.
Dikļos Juris Neikens kalpojis desmit savas dzīves ražīgākos gadus. Viņš bija izcils mācītājs un sprediķu teicējs. Mācoties Vidzemes draudžu skolotāju seminārā (dēvēts arī par Cimzes skolotāju semināru), kur liela vērība bija arī mūzikas apguvei, Juris Neikens uzskatīja, ka mūzikai ir liela nozīme garīgo vērtību stiprināšanā. Koncerts būs apliecinājums tam, ka šo pārliecību stiprinām mūsu tautas pašapziņā arī šodien.
Tautas mūzikas ansambļu koncerts
No plkst. 19.00 Neikenkalna dabas koncertzālē dabas skaņas mīsies ar tautas mūziku. Par priecīgu noskaņu rūpēsies Tautas mūzikas kopas “Sēļu muižas muzikanti”, vadītāja Iveta Dukaļska, un “Rotas muzikanti”, vadītājs Valdis Meijers, kā arī folkloras kopa “Sēlene”, vadītāja Iveta Dukaļska.
Lielkoncerts “Jaunā zelt”
No plkst. 20.00 Neikenkalna dabas koncertzālē vairāk nekā trīs tūkstošu koristu balsis vienosies koncertā “Jaunā zelt”, izdziedot XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku programmas esenci. Lielkoncerta mākslinieciskais vadītājs ir Valmieras, Smiltenes un Valkas novadu virsdiriģents Mārtiņš Klišāns, svētku režiju veido Juris Jonelis. Tāpat kā cilvēkam ir savs kodols, pie kura cikliski jāatgriežas, lai dotu savu artavu pasaulei, tāpat arī Dziedāšanas svētkiem – par to vēstīs svētku koncertā. “Ceļosim 160 gadu senā vēsturē, mūsu visnozīmīgākās kultūras tradīcijas dzimšanas laikā, tiekoties vietā, kur viss sācies, kur ar dziesmu apliecināta mūsu piederība šai neizsīkstošajai un mūsu tautai nozīmīgajai kultūras tradīcijai,” teic Mārtiņš Klišāns.
Koncerta noslēgumā tiks apbalvoti X Mazpilsētu un lauku koru konkursa laureāti.
Lietišķās mākslas darbu parāde
No plkst. 17.00 Neikenkalna dabas koncertzālē varēs aplūkot un arī iegādāties Tautas lietišķās mākslas studiju dalībnieku darbus.
Ap plkst. 22.00 svētku dalībnieki aicināti uz zaļumballi grupas “The Picture” vadībā.
Par pirmajiem Dziedāšanas svētkiem
1864. gadā trešo Vasarsvētku rītā Dikļos satikās sešu vīru koru vairāk nekā 100 dziedātāji un tikpat daudz draudzes pagastu skolu bērni, lai visu dienu pavadītu kopīgā dziedāšanā. Viņi pulcējas pagasta skolas ēkā, kur vienojās par repertuāru, ko dziedās katrs koris un ko – visi kopā. Ap pusdienlaiku vīri gājienā pa divi devās uz Dziedāšanas svētku norises vietu, kam mūsdienās dots Neikenkalna vārds, savukārt pakalniņu, kur pulcējās koristi, un apkārt esošo teritoriju tagad pazīstam kā Neikenkalna dabas koncertzāli. Koristi sāka dziedāt ap pusdienlaiku un turpināja, kamēr tika iedegtas lāpas – pirmie Dziedāšanas svētki izskanēja īsi pirms pusnakts. Jau nākamajā gadā Jura Neikena ierosmē Dziedāšanas svētki notika Bauņu Jēkaba kalniņā (Valmieras novada Matīšu pagastā), bet 1866. gadā koristi pulcējās Rūjienā.
Pirmajos Dziedāšanas svētkos mācītājs Juris Neikens uzstājās ar runu, kuras beigās izteica vēlējumu: “Dievam par godu un mums par svētību un prieku lai tad nu aug un vairojas dziesmas un Dziesmu svētki!”
Latvijas Nacionālā kultūras centra un Valmieras novada pašvaldības rīkoto svētku norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.
