Lasīšanas laiks: 3 min
Pēc neliela pārtraukuma Valmieras muzeja Izstāžu nama abos stāvos atkal skatāma jauna izstāde, kur darbus rotā skaisti iniciāļi – ELG. Piektdienas pēcpusdienā šeit pulcējās draugi, kursabiedri un mākslas cienītāji, lai sveiktu tekstilmākslinieci Elīnu Lūsis-Grīnbergu un apskatītu viņas gobelēnu un tekstilmākslas izstādi “Pāri redzamajam”. Izstādi papildināja mūzika, ko izpildīja mākslinieces meita – Latvijas Nacionālās operas un baleta čelliste Estere Lūsis-Grīnberga.
Muzeja izstāžu un pasākumu nodaļas vadītāja Arta Rozīte, atklājot izstādi, pastāstīja, ka Elīna un māksla nav nejaušība. Ja tēvs ir gleznotājs, bet mamma – tekstilmāksliniece, tad Elīna vienmēr ir bijusi krāsu, otu, dziju un diegu ieskauta. Elīnas vizuālās izteiksmes līdzeklis ir glezniecība ar diegu. Abi vecāki vienmēr ir bijuši pirmie un ietekmīgākie skolotāji, bet pēc tam – studijas Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA). Kā atzīst Elīna, loks ir noslēdzies – mamma Aina Muze bija LMA Tekstilmākslas nodaļas profesora Rūdolfa Heimrāta pirmais izlaidums, Elīna – pēdējais izlaidums…
Elīnas Lūsis-Grīnbergas izstādes pēdējos 20 gadus pārsvarā bijušas ārzemēs, tāpēc tagad gan Elīna, gan viņas mākslas cienītāji ir priecīgi satikties Latvijā. Elīnas mammai izstāde Valmieras muzejā bija 2023.gada sākumā, un Elīna ir pateicīga Valmieras muzejam par rezultātu un iekārtojumu arī savai izstādei – sadarbība ir bijusi lieliska!
Māksliniece ir pateicīga ne tikai vecākiem un muzejam:
Paldies par to dāvanu, ko Dievs man ir ielicis, paldies maniem mīļajiem, kas ir ne tikai mani pacietuši, bet arī atbalstījuši! Esmu bezgala pateicīga, ka varu darīt to, kas ir mana sirdslieta. Vienu darbu pabeidzot, man jau ir jaunas idejas, ko gribētu materializēt. Šodien visi grib kaut ko ātri – rīt uz pusdienas laiku, nu vēlākais, lai jaunnedēļ ir gatavs, bet es esmu tas “slow art”, procesa cilvēks. Es nevaru strādāt, kad skan mūzika, nevaru sadalīt uzmanību, jo es visa esmu darbā. Tā ir mana sirdslieta. Kad daru, es koncentrējos tikai uz to.
Māksliniece atzīst, ka pēdējos gados nav izmantojusi laiku, lai papildinātu savas zināšanas. Viņai ir pamata bāze, savulaik ir daudz strādāts kopā ar mammu, bet katram māksliniekam ir savs ceļš, un Elīna vienmēr grib iemācīties ko jaunu. Māksliniece sevi salīdzina ar skrējēju, kas stafetes kociņu pārņēmusi no mammas un ir gatava dot to tālāk. Arī pēdējais tapušais darbs, kas saucas “Virsotnes”, ir veltījums mammai. Klausoties mākslinieci, var just viņas lepnumu un atbildību par priekšteču mantojumu, par tradīciju un vēstures saglabāšanu:
Ja kāds grib zināt par mani un par tekstilmākslu kaut ko vairāk, lai iepazīstas ar “pieminekli” – grāmatu par manu mammu . Tur ir visa tā laika tekstilmākslas vēsture, un tā ir ļoti bagāta.
Elīna Lūsis-Grīnberga atklāj, kāpēc izstādei dots nosaukums “Pāri redzamajam”: Aiz katra darba ir vesels stāsts. Katrs darbs ir tādu piepildījumu, kas ir pāri redzamajam. Ir izstādes, kur es nemaz nelieku klāt nosaukumus, jo katrs darbs cilvēku uzrunā individuāli. Kāds darbs varbūt sācies ar pavisam mazu auduma gabaliņu… Ir tik daudz skiču un uzmetumu – tā ir vesela bagātība! Un jāteic, ka tekstils vienmēr ir modē! Padomju laikos uz tekstilmākslas izstādēm pat bija rindas.
Sveicot mākslinieci, Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma sākumā pasaka tikai vienu kodolīgu vārdu: Krāšņi! Un tad turpina: Te ir daudzveidīgi stāsti, kompozīciju bagātība, atsevišķas detaļas un burvīgas līnijas, krāsu nianses, tehnikas daudzveidība. Pēc mazās pauzītes ir lielisks vakars Izstāžu namā, kad mēs atkal varam piedāvāt cilvēkiem ko skaistu.
Šis skaistums būs apskatāms līdz pat Jāņiem – 21.jūnijam. Visi laipni aicināti!
