Lasīšanas laiks: 4 min
“Kino palīdz izstāstīt stāstus, kas ļauj asociēties ar notikumiem un piešķirt vērtību vietai, kurā dzīvojam. Man ir ticība, ka ļoti personīgs stāsts palīdzēs saprast, kādēļ bija vērts mirt par mūsu zemi. Daudzi ir aizmirsuši, ka mūsu valsts un iespēja brīvi izteikties nav dāvana – kāds to ir izcīnījis ar savu dzīvību un asinīm, un tas ir jāatceras,” diskusijā par latviešu kinofilmu lomu patriotisma veidošanā uzsvēra filmas “Dvēseļu putenis” režisors Dzintars Dreibergs, portālu “Valmieras Ziņas” informē filmas veidotāji.
Kino ekrānos nākamajos gados gaidāmas divas ambiciozas, patriotiskas un vienas no dārgākajām kino filmām Latvijas vēsturē – “Dvēseļu putenis” un “Nameja gredzens”, kuras ar Valsts kultūrkapitāla fonda palīdzību guvušas 1 un 1,2 miljonu eiro lielu finansējumu. Diskutējot par to, vai pašmāju vēstures un cilvēkstāsti, kas ietverti kinolentē, var veicināt patriotismu, abu filmu galvenā atbalstītāja, “Latvijas Mobilā Telefona”, prezidents Juris Binde atzina: “Par naudu valsts patriotus nevar nopirkt, taču, atbalstot latviešu kino, mēs varam izglītot un audzināt patriotisku pašapziņu Latvijas iedzīvotajos. Mūsu uzdevums ir regulāri atgādināt, ka latviešu tauta nav nekādi sērdienīši un nabadziņi, bet tauta ar savu kultūru, kas vairākkārt savu brīvību ir zaudējusi, bet, kas vēl svarīgāk – atkārtoti izcīnījusi.”
Kā atzina abu filmu veidotāji, mums ir ļoti daudz stāstu, kurus stāstīt. “Nameja gredzena” producents Andrejs Ēķis uzsvēra, ka šādas filmas ir arī izglītības formāts, kas ļauj jauniešus vismaz uz divām stundām piesiet pie krēsla un izglītot par vēsturiski svarīgiem notikumiem. Dzintars Dreibergs norādīja, ka filma ir spēcīgs instruments, kas vēsta par Latvijas valstiskumu un raisa patriotiskas jūtas gan skatītajos, gan filmas aktieros. “Teju 300 brīvprātīgie, kas pavada neskaitāmas stundas filmējoties, rada milzīgu spēka sajūtu. Filmas tapšanas ietvaros mēs veidojam kopīgas nometnes pie Ziedoņa Ločmeļa, kur izejam izdzīvošanas nometnes. Tāpat piedalāmies karavīru pārapbedīšanas procesos. Tas viss rada ļoti cilvēcīgu sasaisti ar vietu, kurā palikuši tikai pīšļi. Te arī ir daļa atbildes par patriotismu – tu ziedo sevi, savu laiku – ej un dari. Patriotisms nevar būt pasīvs.”
Savukārt kinoblogeris Sergejs Timoņins uzsvēra, ka patriotisks kino nebūt nav jāsaista tikai ar filmu sižetu, kas balstīts valstiski sāpīgos punktos un momentos: “Patriotisks kino sākas skatītāja izvēlē – vairāk apmeklēt un skatīties pašmāju filmas un tikai pēc tam ārzemju. Kino ir spēcīgs instruments masu ietekmēšanai, tostarp patriotisma veicināšanai. Ne velti pēc atsevišķām filmām pieaug pieteikumu skaits armijā.”
Diskusijā filmu veidotāji tika taujāti arī par filmu vēsturiskumu. Kā stāstīja Dzintars Dreibergs: “Sižeta veidošanā ir iesaistīti 8 vēsturnieki, un secinājums ir viens, arī literatūrā ir ļoti daudz nesakritības, kas norāda, ka mūsu vēsturē ir daudz neskaidru faktu. Filmā ir jābūt emocionālam līdzpārdzīvojam, bet, ieliekot īstas un precīzas lietas no patiesiem dzīves notikumiem, filma tikai iegūst.” Savukārt Andrejs Ēķis norādīja, ka liecību un vēsturisko faktu trūkums paver samērā plašas interpretācijas iespējas.
Ēķis diskusijā pauda pārliecību, ka pēc 20 gadiem kino industrijā radusies atziņa, ka labas filmas Latvijā gūst skatītāju atsaucību, taču izaicinājums ir pārvarēt valsts robežas: “Filma būs skatāma gan latviešu, gan angļu valodā, jo mērķis ir panākt, lai latviešu stāsti ceļo, lai par mums uzzina arī ārpus mūsu mazās valsts.”
Kā norādīja kino kritiķe Dita Rietuma, Eiropā ik gadu iznāk ap 2000 dažādu kino darbu, savukārt Latvijā 2016. gadā bija radītas vien trīs līdz četras pilnmetrāžas spēlfilmas. Viņa skaidroja, ka gan “Dvēseļu putenis”, gan “Nameja gredzens” ir sarežģītas un ambiciozas, turklāt vēsturiskas drāmas ir visdārgākās un bieži vien laikietilpīgākās filmas visā kino industrijā.
Spriežot par filmu potenciālu gūt skatītāju atsaucību arī ārpus Latvijas robežām eksperti atzina, ka vairāki veiksmes priekšnoteikumi ir izpildīti, taču par starptautiskiem panākumiem pagaidām pāragri spriest. “Šobrīd to grūti paredzēt, bet es ar ļoti lielu interesi sekošu “Nameja gredzena” veikumam. Es ticu, ka abas filmas ir jaudīgas, turklāt “Nameja gredzens” apzināti sevi ierakstījis pasaules tendencēs. Tāpat pirmo reizi Latvijas kino filmas galvenajās lomās ir starptautiski atpazīstami aktieri,” skaidroja Dita Rietuma.
Filmas “Nameja gredzens” pirmizrāde paredzēta nākamā gada 19. janvārī, bet “Dvēseļu putenis” uz kino ekrāniem būs skatāms no 2019. gada 11.novembra.
Pilnu diskusijas ierakstu iespējams skatīt šeit: http://straume.lmt.lv/kino-patriotisms
