Lasīšanas laiks: 3 min
Noslēdzoties konkursam, dalībai projektā “Meistars 21. gadsimtā” šonedēļ izraudzīti astoņi motivēti tautas amatu meistari, no kuriem seši – vidzemnieki – Margarita Muntaga no Ķekavas, Reinis Lācis no Pārgaujas novada, Dace Zaharova no Cēsīm, Reinis Rudzītis un Margit Dravniece no Rīgas un Aivita Heniņa no Lielvārdes. Pārējās divas dalībnieces ir kurzemnieces – Solvita Zarupska no Ventspils un Ilze Vainovska no Liepājas. Turpmākos trīs mēnešus visi astoņi meistari atkal atgriezīsies zeļļa statusā un mācīsies visas nepieciešamās prasmes savas konkurētspējas celšanai digitālajā vidē. Lai praktiskās nodarbībās apgūtu saziņai un savu izstrādājumu veiksmīgai pārdošanai nepieciešamās digitālās iemaņas, projektam kopumā pieteikušies 110 sava aroda pratēji – no smalku rokdarbu darinātājiem līdz metālkalējiem.
“Jāatzīst, esam patīkami pārsteigti par amatnieku lielo interesi un atsaucību! 110 meistari, kuri ir gatavi ieguldīt savu laiku, pūles un enerģiju, lai atkal mācītos, nav maz! Tas žūrijas locekļiem, izraugoties projekta dalībniekus, meta pamatīgu izaicinājumu, savukārt pašiem dalībniekiem uzstāda ļoti augstu motivācijas latiņu,” vēsta projekta patrons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
Rokdarbniece Margarita Muntaga ir no Ķekavas, ar rokdarbiem sākusi nodarboties atpūtai un relaksācijai. Pēdējos divus gadus hobijs jau izvērties nelielā biznesā, tomēr vainagu, rotu, auskaru, jostu un citu smalko rokdarbu darināšanu Margarita vēl aizvien sauc par savu sirdslietu.
Reinis Lācis no Pārgaujas novada ikdienā strādā ar koku un darina paplātes ēdiena pasniegšanai, kā arī citus koka traukus. Pēdējā laikā sācis saņemt arī restorānu profesionāļu specpasūtījumus.
Dace Zaharova no Cēsīm strādā tekstildarbus un izšuj. Viņa gatavo smalkas izšūtas rotas lietas, greznas somiņas, kaklarotas – visu, kas piestāv sievišķībai. Jaunākā aizraušanās Dacei ir baltu galdautu darināšana. Ar simtiem dūrienu, es simtiem svētkus radu – šāds ir Daces Zaharovas moto.
Reinis Rudzītis no Rīgas izgatavo zirglietas un citus ādas izstrādājumus, kas ir noderīgi ikvienam, kas nodarbojas ar jāšanas sportu vai aizraujas ar zirgkopību.
Aivita Heniņa no Lielvārdes pārstāv zīmolu „Latvietes pūrs” un izgatavo tautas tērpus, palīdzot cilvēkiem tikt pie kārotā tautastērpa, sākot no klienta vēlmju noskaidrošanas, līdz pat gatava tautastērpa sakomplektēšanai.
Projektā piedalās arī igauniete Margit Dravniece no Rīgas – viņa strādā ar tekstilu – šuj un ada apģērbus, izmantojot etnogrāfiskos, ka arī dabas elementus. Margit ir amatniece ar 45 gadu pieredzi, viņai ir salons Rīgā, un savu produkciju piedāvā apģērba dizaina uzņēmumiem arī Japānā un Francijā.
Rokdarbiece Solvita Zarupska no Ventspils nodarbojas ar adīšanu un pērļotu mauču izgatavošanu. Īpašu uzmanību velta latviešu tautas rakstu saglabāšanai un tālāk nodošanai – tos viņa ieada zeķēs, cimdos un vestēs.
Liepājniece Ilze Vainovska strādā ar Liepājā “ķertu” dzintaru. Viņa izgatavo neapstrādāta dzintara rotas, dzintaru iemezglojot un veidojot no tā aksesuārus un rotaslietas. Ilze pati to sauc par dzintaru savaldzināšanu.
Ar Swedbank kā Dziesmu un deju svētku lieldrauga atbalstu projektā “Meistars 21. gadsimtā” astoņi konkursa kārtībā izvēlēti tautas amatu meistari trīs mēnešus lekcijās un praktiskās nodarbībās pie digitālās prasmes apguvušiem, veiksmīgiem Latvijas uzņēmējiem, sava aroda meistariem un sociālo tīklu un bankas ekspertiem apgūs saziņai un pārdošanai nepieciešamās digitālās prasmes. Iedvesmojošie lektori stāstīs, kā padarīt darbus redzamus pēc iespējas plašākam pircēju lokam internetā un izcelt tos uz konkurentu fona, kā komunicēt ar pircējiem digitālajā vidē, kā izveidot savu internetveikalu mājaslapā un kā lietot mobilos norēķinu termināļus.
