Lasīšanas laiks: 4 min
ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti pārsteidza daudzus. Ja godīgi, tad arī es prognozēju Hilarijas Klintones uzvaru. Taču 8. novembrī amerikāņu izvēle bija citāda. Neanalizēšu, kāpēc Klintone zaudēja un Donalds Tramps uzvarēja. Mēģināšu izteikt savas pārdomas par to, kas, iespējams, sekos tuvākajās dienās, mēnešos un gados.
Pēc D. Trampa negaidīti pārliecinošās uzvaras sarežģītajā ASV prezidenta vēlēšanu ciklā daudzi komentētāji un politologi izteica viedokli, ka priekšvēlēšanu laiks un izteikumi būtu jānodala no nākamā prezidenta posteņa. Lai nu kā, ir skaidrs, ka Amerika ir ieguvusi gados vecāko prezidentu savā vēsturē.
Nenoliedzami Tramps ir demagogs, populists, egoists. Šo īpašību sarakstu varētu turpināt. Taču viņu nevajadzētu dēvēt par muļķi un idiotu. Tālajā 1968. gadā viņš ieguva vismaz bakalaura grādu Pensilvānijas universitātes Vārtonas biznesa skolā. Starp citu, Pensilvānijas Universitāte ir viena no vecākajām ASV un kotējas ļoti augstu. Pēc pieredzes varu teikt, ka ASV studenti tiešām mācās, vismaz salīdzinot ar lielāko daļu mūsu studentu.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps apvainoja daudzus, taču daudziem deva cerību. Turklāt vairāki viņa izteikumi pēc būtības nemaz nebija tik nepareizi. Viņš atļāvās pateikt, ka V. Putins Krievijā ir daudz populārāks nekā B. Obama ASV. Pat pieņemot, ka Putina atbalstītāju reitingi ir daļēji safabricēti, šis apgalvojums bija patiess. Tramps solījās ievēlēšanas gadījumā tikties ar Putinu. It kā jau normāla diplomātiska prakse.
Nevajadzētu baidīties, ka Trampam nav pieredze ārpolitikā. Tāda savulaik nebija arī Ronaldam Reiganam, prezidentam, kura izglītība bija zemāka nekā Trampam. Taču tas viņam netraucēja pirmajās sarunās par kodolieroču skaita samazināšanu apspēlēt Gorbačovu. Atšķirībā no Latvijas ASV augstākās amatpersonas sev izvēlas ļoti kompetentus padomniekus, turklāt viņiem ir no kā izvēlēties.
Jāņem vērā, ka ASV tradicionāli pēc vienas partijas prezidenta termiņa beigām, bieži uzvar pretējās partijas kandidāts. Tā notika arī šoreiz, taču daudziem pieņemamāka bija doma, ka uzvarēs “pareizākā un prognozējamākā” Klintone.
Vajadzētu atcerēties, ka republikāņi savā vairākumā Krieviju vēl joprojām uzskata par “ļaunuma impēriju” un diezin vai 45. ASV prezidents būs izņēmums. Ja atskatāmies vēsturē, tad vajadzētu atcerēties, ka demokrāts Rūzvelts “pārdeva” Latviju Padomju Savienībai Teherānas un Jaltas konferencēs.
Daudzi Eiropā satraucas par Trampa neviennozīmīgajiem izteikumiem par NATO un Ziemeļatlantijas līguma 5. panta iespējamo pielietošanu. Tiešām, kādā no intervijām viņš izteicās, ka tiks aizstāvētas visas valstis, ja tās būs pildījušas savas saistības. Turpmākās kampaņas laikā gan tika pielabots, ka NATO dalībvalstis tiks aizstāvētas. Ja godīgi, tad kāpēc amerikāņiem būtu jātērē sava nauda lai aizsargātu Eiropu, kura savus līdzekļus iegulda citur? No 28 NATO dalībvalstīm aizsardzības jomai paredzētos 2% no gada budžeta atvēl tikai sešas, tostarp arī Igaunija un Polija. Turklāt igauņi to darījuši praktiski visu laiku, kopš uzņemšanas NATO, bet mēs nekad no 2004. gada. Kā to lai attaisno amerikāņu vēlētājam? Turklāt NATO ir neatkarīga starptautiska organizācija, kurā ASV ir tikai vien no dalībvalstīm.
Visticamāk, ka nākotnē mēs dzirdēsim daudzus īpatnējus jaunā prezidenta izteikumus. Taču neskatoties uz to, ka republikāņi ir ieguvuši vairākumu arī ASV kongresa abās palātās, valsts prezidents vienpersoniski neko daudz izdarīt nevar. Viņam būs jāsastrādājas ar paša izsmieto partijas biedru un Pārstāvju palātas vadītāju Polu Raienu.
Gribot vai negribot Trampam būs jāsāk “spēlēt pēc noteikumiem”. Starp citu, savulaik ASV 36. prezidents Lindons Džonsons gan raksturā, gan uzvedībā esot bijis reti riebīgs tips, taču tas viņam netraucēja izdarīt daudzas nozīmīgas un būtiskas sociālās reformas.
Galu galā, ASV valsts veidotāji pieļāva iespēju, ka par prezidentu var kļūt ne īpaši pieredzējis un izglītots cilvēks. Tāpēc prezidenta varu ierobežo gan Kongress, gan Augstākā tiesa. Un šajās institūcijās ir cilvēki ar pieredzi, noteiktu nostāju, kuri nebalsos par “muļķībām” tikai tāpēc, ka tās izteica mūsējais.
Ja godīgi, pagaidām varam tikai minēt, kā būs. Atliek pagaidīt līdz janvārim, kad būs zināma jaunā prezidenta komanda.
