Lasīšanas laiks: 4 min
2024. gada 1. februārī aprit divi gadi, kopš Latvijā sāka darboties dzērienu iepakojumu depozīta sistēma. Kā apliecina biedrības “Zaļā brīvība” un Vides izglītības fonda veiktā piekrastes monitoringa rezultāti, 17 pētījumam izvēlētajos piekrastes objektos izmesto plastmasas pudeļu skaits samazinājies par 61%, salīdzinot ar datiem pirms depozīta sistēmas ieviešanas (2021.g.), portālu “Valmieras Ziņas” informēja “Depozīta Iepakojuma Operators” mediju koordinatore Dārta Katrīne Salna.
Alumīnija skārdeņu daudzums samazinājies par 52%, bet visām uz depozīta sistēmu attiecināmajām frakcijām kopumā samazinājumu ir par 49%. Vismazākais samazinājums (28%) ir bijis stikla pudelēm. Divu gadu laikā vairāk nekā 1400 automatizētajos un manuālajos depozīta punktos visā Latvijā iedzīvotāji nodevuši 650 miljonus tukšās taras vienību, turklāt, salīdzinot ar 2022. gadu, pērn sistēmā nodots par 74% vairāk iepakojumu.
Apkārtējā vide piedzīvojusi būtiskus uzlabojumus
No 2021. līdz 2023. gadam 17 piekrastes vietās veikti atkritumu noslodzes izvērtējumi, kuru mērķis bija izmērīt depozīta sistēmas ietekmi uz dabā atstāto atkritumu daudzuma mazināšanos attiecībā uz atkritumu frakcijām, kuras būtu nododamas depozīta sistēmā. Biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga: “Iegūtie dati rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana ir spējusi būtiski samazināt vides piegružošanu. Tara ar identificējamu Latvijas depozīta marķējumu veido mazākumu – attiecīgi 18% 2022. gadā un 23% 2023. gadā, no visiem monitoringā identificētajiem dzēriena iepakojumiem. Taču vienlaikus jānorāda uz lielo nenoteiktību un samērā augsto neidentificējama marķējuma īpatsvaru. Jāpiebilst arī, ka kopš depozīta sistēmas ieviešanas, samazinājums piekrastē novērots arī citām ar depozīta sistēmu saistītām atkritumu frakcijām, piemēram, plastmasas un metāla pudeļu korķīšiem un stiprinājuma gredzeniem, kā arī stikla gabaliem.”
Depozīta sistēmas efektivitāti apstiprina arī 2023. gadā veiktā “Mana jūra” ekspedīcija, kurā tika secināts, ka trīs sistēmā iekļautās frakcijas – PET, stikla un skārda iepakojums – ir samazinājušas kopējo piekrastes piesārņojumu par 40% līdz 50%. Savukārt biedrības “Zero Waste Latvija” pērn veiktajā “Atkritumu zīmolu auditā” tika novērots, ka negatīvā topa augšgalā vairs nav atrodami dzērienu ražotāji un dzērienu iepakojumi pludmalē un kāpās praktiski nav fiksēti. Bet sabiedrības viedokli atspoguļo SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) veiktais pētījums, kurā vairāk nekā puse jeb 54% iedzīvotāju atzīst, ka pēc depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā ir kļuvis tīrāks un sakoptāks.[1]
“Kopš depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā, dzērienu ražotāji, tirgotāji un sabiedrība ir pilnvērtīgi iesaistījušies sistēmā un vienlaikus snieguši savu ieguldījumu apkārtējās vides aizsardzībā. 2023. gadā ir sasniegts lielisks rezultāts, pārstrādājot 83% PET pudeļu, kas liecina, ka mērķis efektīvi pārvaldīt visbiežāk sastopamos dzērienu iepakojumus ir sasniedzams. Arī manā ģimenē iepakojumu nodošana ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas paradumu apzinoties, ka tā ir ekoloģiski draudzīga un ilgtspējīga dzīvesveida sastāvdaļa,” pauž vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
Depozīta sistēmā atgriezti 80% iepakojumu
Depozīta sistēmas otrā darbības gada laikā iedzīvotāji nodevuši 397,6 miljonus iepakojuma vienību, bet dzērienu ražotāji un importētāji līdz 2023. gada 31. decembrim (ieskaitot) tirgū laiduši 499 miljonus depozīta produktu. “Kopējais atgriešanas rādītājs par depozīta sistēmas otro darbības gadu sastāda 80%, taču ir virkne iepakojumu veidu, kurus jau tagad sistēmā atgriež 90% un pat lielākā apmērā, piemēram, atkārtoti uzpildāmās stikla pudeles un alus PET iepakojumā. Priecē, ka pats svarīgākais mērķis – tīrāka Latvija – ar sistēmas palīdzību jau tiek sasniegts, un to apliecina ne tikai subjektīvi novērojumi, bet arī dažādu vides monitoringu dati. Turklāt to pamana arī pati sabiedrība un tas dod papildu motivāciju izmantot depozīta sistēmu un nodot visu iegādāto iepakojumu. Mūsu mērķis šogad ir sasniegt vismaz 84% lielu atgriešanas rādītāju,” stāsta SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Sistēmas otrajā darbības gadā DIO pārstrādei sagatavojis kopumā vairāk nekā 16 930 tonnas depozīta iepakojumu – 6650 tonnas PET iepakojumu, 1680 tonnas alumīnija un 8600 tonnas stikla. Savukārt ražotājiem atkārtotai uzpildei atgriezti 65 miljoni atkārtoti uzpildāmo (AU) stikla pudeļu – jāpiebilst, ka Latvijā ir viena no retajām depozīta sistēmām pasaulē, kas nodrošina universālo stikla pudeļu centralizētu savākšanu un nodošanu plašam ražotāju lokam atkārtotai uzpildei. Šobrīd AU universālās jeb standarta pudeles formu lieto 28 dažādi dzērienu ražotāji.
“Izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu pārklājums nu jau aptver gandrīz 100% no tirgū esošajām tirdzniecības vietām, uz kurām attiecas obligātās prasības ievērošana tirgotājiem attiecībā uz izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšanu. Arī attālums, kas iedzīvotājiem jāmēro līdz tuvākajam depozīta pieņemšanas punktam, Latvijā ir mazs – 14% iedzīvotāju dzīvo tālāk par 2 km no depozīta pieņemšanas punktiem, 6% dzīvo tālāk par 5 km, un tikai 1% dzīvo tālāk par 10 km. No sistēmas darbības sākuma visaktīvāk tukšos iepakojumus joprojām nodod Rīgā (232,3 milj.), kam seko Vidzeme (115,8 milj.), savukārt zemākais nodoto iepakojumu apjoms fiksēts Latgalē (63,8 milj.). Kopumā pagājušā gadā veiktā depozīta sistēmas pieejamības izvērtēšana atspoguļo pozitīvus rezultātus,” komentē Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece Laura Anteina.
Aktuālā informācija par depozīta sistēmu pieejama mājaslapā www.depozitapunkts.lv, kā arī “Depozīta punkts” Facebook un Instagram kontos.
[1] Aptauja internetā tika veikta sadarbībā ar aģentūru “MOZOKOT” 2023. gada oktobrī. Pētījuma bāze – Norstat Latvija. Tajā piedalījās Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem (n=1002).
