Lasīšanas laiks: 4 min
Viens no būtiskākajiem sociālo rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ir ergoterapeits – turklāt jāapzinās šī speciālista loma arī jaunu sociālo pakalpojumu plānošanas procesā – tā secinājuši vairāki Vidzemes reģiona pašvaldību sociālo dienestu pārstāvji pieredzes apmaiņas brauciena laikā, viesojoties sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās Jelgavas novadā, Rīgā un Siguldā, portālu “Valmieras Ziņas” informēja projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Āboliņa.
Pieredzes apmaiņas brauciens notika š.g. 8.-9. novembrī, un tas tika organizēts deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, sniedzot iespēju pašvaldību speciālistiem viesoties Jelgavā – dienas centrā “Integra”, dienas aprūpes centrā pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī grupu dzīvokļos pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Brauciena dalībnieki apmeklēja arī biedrību “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” Rīgā, kā arī iepazinās ar biedrības “Cerību spārni” sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem Siguldā. Ņemot vērā, ka daudzas no Vidzemes pašvaldībām deinstitucionalizācijas procesa ietvaros plāno veidot jaunus sociālos pakalpojumus, ir būtiski iepazīties ar citu novadu un pilsētu pieredzi, kas pakalpojumus jau attīstījuši un tos jau sniedz deinstitucionalizācijas procesa mērķgrupu pārstāvjiem.
Projekta “Vidzeme iekļauj” sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte atzīst, ka pieredzes apmaiņas brauciens vērtējams kā ļoti izdevies. Iepazīstoties ar kolēģu paveikto, ir skaidrs, ka pakalpojumus var veidot un attīstīt ļoti dažādi, nav vienādas pieejas, turklāt būtiski ir ņemt vērā ikviena klienta individuālās vajadzības. Piemēram, svarīgi ņemt vērā dienas aprūpes centru klientu vecumu, nodrošinot atbilstošas aktivitātes – jauniešiem un pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir atšķirīgas intereses. Tikpat būtiski ir netaupīt uz nodarbību materiāliem, sarūpēt visu nepieciešamo jēgpilnām nodarbēm – saprotams, ka visvienkāršāk ir nosēdināt dienas centra klientu pie televizora vai datora, taču šāda veida nodarbes maz veicina cilvēka attīstību kopumā. Ja iespējams, noteikti jāpiesaista ergoterapeits, jo šis speciālists ne tikai vislabāk spēs novērtēt, kādu ergonomisku aprīkojumu nepieciešams iegādāt, bet arī sadarbībā ar sociālo darbinieku veiks klientu funkcionālo novērtējumu, nosakot nepieciešamā atbalsta apjomu.
Jelgavas pilsētas pašvaldība deinstitucionalizācijas projekta ietvaros jau uzsākusi dažādu sociālo pakalpojumu sniegšanu un iepirkšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Arī šī pieredze lieti noderēja vidzemniekiem, izjautājot, kā procesu organizējuši Zemgales kolēģi, kā apzinājuši sociālo pakalpojumu sniegšanas speciālistus, jo nav noslēpums, ka tos piesaistīs nav viegli.
Gulbenes novada Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Evija Maļiņina stāsta:
“Redzēt dažādus sociālos pakalpojumus vienā reizē bija patiešām noderīgi un jo īpaši – pirms paši esam uzsākuši ko veidot no jauna. Ļoti novērtēju, ka bija iespēja iepazīties gan ar pašvaldības organizētiem, gan arī nevalstiskā sektora pārziņā esošiem pakalpojumiem, tas radīja priekšstatu par sistēmu kopumā. Esam savulaik bijuši pieredzes apmaiņā Daugavpilī, arī tur skatījāmies grupu dzīvokļus un dienas aprūpes centru, tagad, pēc šī brauciena, priekšstats ir ļoti labs. Brauciena laikā kopā ar Alūksnes novada pašvaldības pārstāvi jau pieņēmām lēmumu, ka vēlreiz atgriezīsimies brauciena laikā apskatītajās pakalpojumu sniegšanas vietās – šis jāredz arī pārējiem Gulbenes un Alūksnes Sociālo dienestu kolēģiem. Kamēr devāmies uz apskates vietām, daudz lietas izrunājām ar citu novadu pašvaldību sociālo dienestu pārstāvjiem – tā bija ļoti laba iespēja diskutēt gan par deinstitucionalizācijas projekta aktualitātēm un kolēģu iecerēm saistībā ar to, gan arī citas lietas, kas aktuālas sociālajā darbā.”
Savukārt Cēsu novada p/a “Sociālais dienests” Atbalsta nodaļas pilngadīgām personām nodaļas vadītājas vietniece Dagmāra Saulīte, vērtējot redzēto, piebilst:
“Brauciens bija ļoti vērtīgs. Mani interesēja ļoti daudz praktiskas dabas jautājumu, un tam jau arī šis brauciens bija domāts – izjautāt tos, kuri jau sociālos pakalpojumus izveidojuši. Skaidrojām, kādas darbnīcas organizēt, kas ir labākie veidi, kā nodarbināt personas ar garīga rakstura traucējumiem, vai dienas aprūpes centrā pakalpojumus vajadzētu sniegt visiem kopā – gan personām ar garīgās attīstības traucējumiem, gan psihiskiem traucējumiem, varbūt tomēr labāk atsevišķi. Kāds ir optimālais darbinieku skaits uz vienu dienas aprūpes centra klientu – šie ir daļa no jautājumiem, kas mūs nodarbina deinstitucionalizācijas ietvaros.”
Pieredzes apmaiņas brauciens noritēja deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Vairāk informācijas par projektu šeit.
