Lasīšanas laiks: 4 min
Par 52 miljonus eiro vērto transporta pakalpojumu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) interesējas četri uzņēmumi, viens no tām ir starptautisks, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs gan publiski izteicies par nepieciešamību šo iepirkumu pārtraukt un NMP ar mašīnām nodrošināties pašiem, jo ārpakalpojums nav izdevīgs valstij.
Juridiski lēmums par konkursa pārtraukšanu nav pieņemts. “Vienotību” pārstāvošais finanšu ministrs Jānis Reirs uzskata, ka trūkst pārliecības, vai aprēķini veikti korekti, un uzstāj, ka ārpakalpojumu pārtraukt nevajag, jo tas var radīt nevajadzīgus riskus, norādīja LTV.
Vēlmi startēt iepirkuma konkursā izrādījis līdzšinējais pakalpojuma piegādātājs “Rīgas Sanitārā Transporta autobāze” (RSTA), starptautiskais uzņēmums “Falck”, kas līdzīgu pakalpojumu sniedz Dānijā, Polijā un citur Eiropā, kā arī “B-Bus”, kas ir pazīstams sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs un nodrošina arī mikroautobusu satiksmes reisus Rīgā. Agrāk starp šā uzņēmuma īpašniekiem bija “Saskaņas centra” politiķis Aleksandrs Brandavs.
Ceturtais iespējamais pretendents konkursā ir ar ekspolitiķa Andra Šķēles ģimeni saistītais uzņēmums “Liepājas Autobusu parks”, kura valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns raidījumam pauda viedokli, ka sākto konkursu pārtraukt nevajag.
Tomēr jau tagad ir skaidrs – līdz aprīļa beigām, kad esošais līgums noslēdzas, ilgtermiņa risinājuma vēl nebūs. Jaunam pretendentam mašīnu piegādei vajadzīgi vismaz pieci seši mēneši, bet labākajā gadījumā konkurss beigsies tikai janvārī, atzina LTV.
Veselības ministrs uzskata, ka no konkursa jāatsakās, mašīnas jāpērk pašam dienestam un pašam jānodrošina transporta pakalpojums.
Lielākā atšķirība kopš iepriekšējā līguma noslēgšanas ir fakts, ka pēdējos pāris gados ar Eiropas fondu līdzekļu atbalstu iegādāts pusotrs simts automašīnu. Un, lai dienests pats varētu nodrošināt pakalpojumu arī Rīgas reģionā, tam pietrūkst tikai četrdesmit auto. Turklāt tie ir rezerves automobiļi, kas nepieciešami, ja kāds no tiem, kas ir uz līnijas, salūst, paskaidroja “De facto”.
Līdzšinējo līgumu NMPD ar RSTA noslēdza 2010.gada pavasarī. Līgumu par mediķu nodrošināšanu ar transportu noslēdza par konkrētu tarifu, taču līgumā bija punkts, kas ļāva mainīt cenu un samaksāt vairāk. Autobāzes īpašnieks uzskatīja, ka degvielas cenas ir pārāk augstas, cēlusies minimālā alga, un tas viss jākompensē.
Valsts piemaksāja pie jau nolīgtās summas klāt 707 154 eiro kā kompensāciju degvielai. Cik jāpiemaksā, rēķinājis NMPD. “Summa tika aprēķināta, vadoties pēc tā, kāds bija degvielas sadārdzinājums dienestam, un attiecīgi mēs zinām, cik bija nobrauktu kilometru, un par pamatu ņemot degvielas patēriņu, kāds bija dienesta transportlīdzekļiem, nevis ārpakalpojuma sniedzējam, bet tieši dienesta transportlīdzekļiem,” “De facto” sacīja NMPD direktors Armands Ploriņš.
To, ka autobāzei par transporta pakalpojumiem piemaksās, zināja gan Veselības ministrija, gan valdība, kas skatīja budžeta pieprasījumu. Tomēr nekādu diskusiju par to nav bijis. Valsts kontrole uzskata, ka līgums grozīts bez pietiekamas lietderības pārbaudes.
Veselības ministrijas valsts sekretārs raidījumam atzina, ka nav pārlieku detalizēti pētīts NMPD budžeta līdzekļu pieprasījuma pamatojums.
Papildus tam, NMPD Rīgas Sanitārā transporta autobāzei piemaksājis vēl 640 tūkstošus eiro par to, ka autovadītāji veic sanitāra pienākumus. Savukārt Ploriņš pievēris acis, ka mediķiem vajadzējis braukt ar pārlieku vecām mašīnām, lai gan vienošanās paredzēja, ka tarifu samazina par 20%, ja auto vecāks par septiņiem gadiem. Valsts kontrole secinājusi, ka tāda ir puse no automašīnām, ar kurām Rīgas reģionā uz izsaukumiem brauc mediķi, bet soda sankciju nav. Ploriņš LTV skaidroja, ka tas tādēļ, ka dienests nav spējis privātajam kompensēt citu izmaksu celšanos.
RSTA gada pārskati liecina, ka kompānijas peļņa četros līguma darbības gados bijusi deviņarpus miljoni eiro.
Pašlaik sākts jauns konkurss par mediķu un slimnieku vešanu nākamo septiņu gadu laikā. Lai neuzkāptu uz vecā grābekļa, Valsts kontrole nolēma par nestandarta soli un ziņot politiķiem par vēl nepabeigtā revīzijā atklāto. Jo tā liecināja, ka valsts intereses palikušas novārtā.
Jau pirms diviem gadiem politiķi solīja, ka rīkosies laikus, lai nebūtu jāpakļaujas vienīgā pakalpojuma sniedzēja prasībām, līdzīgi kā tas bija pirms pieciem gadiem. Tomēr pa šo laiku darīts ir, bet izdarīts nav. Šonedēļ finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) valdības sēdē teica: “Te vajag detalizēti izprast, vai valsts var lētāk sniegt pakalpojumu, vai nevar. No piedāvātajiem aprēķiniem man nerodas šāda pārliecība,” atgādināja raidījums.
Joprojām ir diskusijas par to, vai mašīnas, apkopi un šoferus pirkt ārpakalpojumā no privāta komersanta, vai arī auto gādāt pašiem.
Skaitļi, ar kuriem operē amatpersonas, atšķiras. Vieni apgalvo, ka var ietaupīt pusmiljonu, darot to pašiem. Un viņi salīdzina ar to naudu, kas faktiski samaksāta RSTA. Otri atzīst, ka būs par pusmiljonu dārgāk, bet viņi salīdzina ar Veselības ministrijas budžetā ieplānoto, nerēķinot papildus piešķirto naudu.
