Lasīšanas laiks: 3 min
Vairumam dzīvnieku un putnu pavasaris ir mazuļu gaidīšanas laiks, tāpēc vasarā ir liela iespējamība tos dabā sastapt. Lai novērstu nepārdomātu un nepareizu rīcību sastopoties, Dabas aizsardzības pārvalde uzsāk informatīvo kampaņu “Neizdzēs dzīvību!”, atgādinot, ka vairumā gadījumu savvaļas dzīvnieku mazuļiem palīdzība nav nepieciešama, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Dabas aizsardzības pārvaldes Vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.
“Mūsdienu cilvēku pasaulē ļoti izteikta īpašība ir līdzjūtība, kas nereti tiek pārspīlēta attiecībā uz dzīvnieku pasauli. Mēs pārnesam cilvēku savstarpējos attiecību modeļus uz dzīvniekiem, tiem nodarot pāri. Piemēram, dabā pamanīts viens pats stirnēns, zaķēns vai pūčulēns nav vecāku pamests. Tas tiek rūpīgi pieskatīts no attāluma. Nesot to mājās, mēs atņemam šo mazuli viņa mammai un padarām to atkarīgu no cilvēka, nespējot vairs pašam izdzīvot savvaļā,” kampaņas problemātiku skaidro pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.
Ar kampaņas saukli “Atstāj mani savvaļā! Gribu augt savā vaļā” pārvalde uzsver, ka labākās mājas savvaļas dzīvniekam ir savvaļa. Lai palīdzētu izvērtēt situācijas, kurās palīdzība nav nepieciešama, bet kurās palīdzīga roka noderētu, kampaņas vietnē www.neizdzesdzivibu.lv eksperti apkopojuši informāciju, kurā gadījumā dzīvnieks uzskatāms par bezpalīdzīgu, bet kurā nē, kā pareizāk sniegt palīdzību un kurām iestādēm ziņot atšķirīgās situācijās.
Nereti cilvēki maldīgi domā, ka dzīvnieka mazulis, kas nekustīgi guļ zālē vai mežā ir vecāku pamests, taču tā ir ierasta prakse dzīvnieku pasaulē – iekams vecāki devušies barības meklējumos, jaunākie ģimenes locekļi paliek ierastajā vidē un gaida vecākus pārnākam. Tāpēc pārvalde mudina ikvienu Latvijas iedzīvotāju iespēju robežās izvairīties no savvaļas dzīvnieku un mazuļu traucēšanas.
Tomēr gadījumos, ja dzīvnieks nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī, ieteicams vērsties atbildīgajās iestādēs, piemēram, ja dzīvnieks ir savainots, jāziņo pašvaldībai, savukārt ja dzīvnieks ir iesprūdis, sapinies, iesprostots, iekritis, ielūzis un pats nespēj atsvabināties vai izkļūst no sprosta, nepieciešams zvanīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma tālruņa numuru 112.
Latvijā visbiežāk sastopamās savvaļas zīdītāju sugas ir aļņi, brieži, lapsas un stirnas. Vienlaikus gan pārvalde, gan veterinārārsti, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs un dzīvnieku patversmes saņem regulāras ziņas par cilvēku satiktiem ežiem, zaķiem, pūcēm un vāverēm, kas mīt tuvu cilvēkiem. Sastapties ar savvaļas dzīvniekiem var ne tikai dabā, bet arī pilsētvidē, kur dzīvnieki novērtē pilsētvides sniegtās ērtības – salīdzinoši viegli pieejamo pārtiku atkritumu novietnēs, komposta kaudzēs, mājdzīvnieku bļodās. Lai mazinātu savvaļas dzīvnieku vēlmi uzturēties cilvēku dzīvesvietu tuvumā un mudinātu tiem barību meklēt savvaļā, eksperti aicina savvaļas dzīvniekus nebarot un novērst iespēju tiem piekļūt atkritumu urnām un kompostu kaudzēm.
Ja nepieciešams padoms vai atbildes uz jautājumiem, sastopot savvaļas dzīvnieku, aicinām sazināties pa tālruni 27313200 un saņemt bezmaksas konsultāciju par atbilstošāko rīcību konkrētajā situācijā.
Pērn veiktais SKDS pētījums liecina, ka teju 20 % iedzīvotāju uzskata, ka savvaļas dzīvnieka mazuli, piemēram, lūsi vai lāci, var izaudzināt par mājdzīvnieku, līdzīgi kā suni vai kaķi. Tas liek atkal un atkal vērst sabiedrības uzmanību savvaļas dzīvnieku tēmai, lai novērstu situācijas, kurās pie cilvēkiem pieradināti savvaļas dzīvnieki tiek pēcāk pamesti vai atgriezti savvaļā, apdraudot sabiedrību, paši sevi, apdzīvotas vietas vai publisko infrastruktūru.
