Lasīšanas laiks: 5 min
Piektdien, 28.augustā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigāde (VRB) sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, Valsts policiju, Vidzemes slimnīcu un Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus informēja, kā tiks organizēts izglītības iestāžu darbs jaunajā mācību gadā, kā arī atgādināja par bērnu un jauniešu drošību gan ceļā uz skolu, skolā, kā arī atgriežoties mājās.
Preses konferences laikā Valmieras Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece Iveta Pāže pastāstīja par to, kā Valmierā plānots organizēt izglītības iestāžu darbu jaunajā mācību gadā.
1.septembrī Valmieras mācību iestādēs nenotiks visam skolas kolektīvam kopīgi Zinību dienas pasākumi. Svinīgie brīži tiks rīkoti pa grupām, īpašas satikšanās rīkojot 1. un 10. un 12. klašu audzēkņiem. Valmierā skolas izvēlējušās mācību procesa organizēšanai Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktos A un B modeļus. A modelis paredz 1.- 6.klasēm mācības klātienē, 7.-12. klasēm mācības klātienē, ar iespēju 20% mācību organizēt neklātienē. B modelis paredz 1.-6.klašu skolēniem mācības klātienē, savukārt 7.-12.klašu skolēniem mācības klātienē robežās 40-60% un attālināti 40-60% – proporciju skolas vadība izvēlas, atbilstoši iespējām. Modelis profesionālajās izglītības iestādēs paredz 60-80% robežās mācības klātienē un 20-40% mācības tiek organizētas attālināti.
B modelim sākotnēji pieteikušās divas skolas – Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija un Valmieras Gaujas krasta vidusskola-attīstības centrs.
I.Pāže norādīja, ka mācību gada laikā ir iespējas izmaiņas mācību organizēšanas modeļos, atkarībā no situācijas.
Pašvaldības pārstāve uzsvēra, ka tiks organizēta stingra izglītojamo uzskaite ne tikai skolās mācību stundu laikā, bet arī fakultatīvajās nodarbībās, pagarinātās dienas grupās un interešu izglītības pulciņos.
I.Pāže aicināja noskaidrot savās skolās noteikto kārtību par iespēju vecākiem pavadīt bērnu skolas telpās. Lielākoties pirmās divas nedēļas 1.-4. klašu bērnu vecākiem būs iespēja pavadīt bērnus līdz garderobei, taču pēc tam jebkura vecuma bērnu vecāki uzturēties skolu telpās varēs tikai ar administrācijas atļauju.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Vidzemes reģionālās nodaļas epidemioloģe Areta Vītola informēja par tām prasībām, kuras būtu jāzina un jāievēro katrai ģimenei, lai izglītības iestāžu apmeklējums arī Covid-19 pandēmijas laikā būtu pēc iespējas drošāks.
Uzsākot mācību gadu, īpaša uzmanība jāpievērš bērnu veselības stāvoklim. Bērns ar saaukstēšanās pazīmēm nekādā gadījumā nedrīkst apmeklēt izglītības iestādi. Vecākiem vispirms ir jāsazinās ar ģimenes ārstu, kas noteiks turpmāko ārstēšanas procesu. Lai novērstu, ka inficēts bērns nonāktu kontaktā ar citiem bērniem, izglītības iestādēs tiks veiktas pastiprinātas kontroles. Konstatējot saslimšanas pazīmes, bērns tiks sūtīts mājās. Vecākiem būs nekavējoties jāierodas pēc bērna un jāsazinās ar ģimenes ārstu. A.Vītola uzsvēra, ka bez iepriekšējas saziņas, potenciāli inficēto bērnu nedrīkst vest pie ģimenes ārsta, jo tas varētu apdraudēt ārstniecības personālu un citus pacientus.
Tāpat uz izglītības iestādi nedrīkst vest bērnu, ja uz viņu attiecas pašizolācijas noteikumi, kas saistīti ar kontaktēšanos ar inficētu personu vai ar atgriešanos no ārzemēm.
SPKC pārstāve atgādināja, ka efektīvākais veids, kā pasargāties no inficēšanās, ir 2m distancēšanās un higiēnas ievērošana. Rokas ir jāmazgā ar ziepēm vismaz 20 – 30 sekundes, noslaukot papīra salvetēs vai individuālas lietošanas dvieļos. Dezinfekcijas līdzekļi jālieto tikai gadījumos, kad nav iespējas nomazgāt rokas.
Bērnudārzos un skolās mācību process tiks organizēts tā, lai audzēkņu plūsmas pēc iespējas nekrustotos. Klases kolektīvs uzskatāms par vienotu grupu, kuras ietvaros distancēšanās nav jāievēro.
Speciāliste piebilda, ka lielāks risks inficēties ar Covid-19 ir iekštelpās, tādēļ ieteicams vairāk laiku pavadīt svaigā gaisā.
VUGD VRB komandieris Jānis Skrastiņš uzsvēra, ka visos mājokļos jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem. Ņemot vērā skolu noteiktos mācību procesa organizēšanas modeļus, skolēni vairāk pavadīs mājās bez pieaugušo uzraudzības, nekā tas ir parasti mācību gada laikā. Tādēļ VUGD pārstāvis aicināja vecākus vēlreiz pārrunāt ar bērniem un jauniešiem ugunsdrošības noteikumus, kā arī par pareizu rīcību gan pieaugušajiem, gan arī bērniem, ja mājoklī nostrādā dūmu detektors. Lai atvieglotu šo uzdevumu, VUGD ir sagatavojis informatīvo materiālu “Ģimenes drošības plāns”.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas vecākā inspektore Ieva Ploriņa atgādināja, ka
bērni līdz 7 gadu vecumam nedrīkst palikt vieni bez pieaugušā vai vismaz 13 gadus vecas personas uzraudzības.
Taču vecākiem būtu jāizvērtē, vai 7 gadu vecumu sasniedzis bērns ir pietiekami patstāvīgs un apzinīgs, lai varētu vienatnē doties ārpus mājas. Ja bērns dosies patstāvīgi uz izglītības iestādi, viņš ir jāsagatavo, pārrunājot drošības noteikumus, iemācot svarīgāko informāciju par sevi un izveidojot vizītkarti (vārds, uzvārds, dzīvesvietas adrese, skola un klase, vecāku vārds, uzvārds un telefona numurs), kā arī kopīgi vairākas reizes veicot paredzamo pārvietošanās maršrutu. I.Ploriņa uzsvēra, ka jāizvēlas drošākais, nevis ātrākais maršruts. Tāpat būtu jāpārrunā, kā rīkoties bērnam, ja viņš ir apmaldījies, aizbraucis garām savai autobusa pieturai, kā arī atrodoties vienam mājās.
Policijas pārstāve aicināja nebūt vienaldzīgiem, redzot apjukušu, raudošu un izbijušos bērnu, un piedāvāt palīdzību, kā arī vērsties policijā.
Ne mazāk būtiski ir pārrunāt drošības noteikumus ar pusaudžiem, īpaši akcentējot drošību uz ceļa. Daudzi jaunieši dodas uz skolu ar velosipēdu, kā arī pārvietojas pa ielu, klausoties austiņās skaļu mūziku, tādējādi apdraudot sevi. I.Ploriņa arī atgādināja, ka Zinību dienas svinēšana skolēniem nav savienojam ar apreibinošo vielu lietošanu, tādēļ īpaši aicināja vecākus uzraudzīt savas atvases un svinēt svētkus kopā, lai neveidotos riskantas situācijas.
Policijas pārstāve vērsās arī pie autovadītājiem, aicinot būt vēl piesardzīgākiem, sākoties mācību gadam.
Vidzemes slimnīcas ārsts – traumatologs Matīss Lūciņš pastāstīja, ka bērni smagākās traumas gūst, ciešot ceļu satiksmes negadījumos, kā arī esot pārgalvīgiem un neuzmanīgiem sporta nodarbībās. Visbiežāk tie ir sporta viedi, kur ir liels ātrums – velobraukšana, motobraukšana un citi. Pēdējos gados arvien vairāk smagas traumas bērni gūst, lēkājot pa batutu. Šādu traumu ārstēšana bieži vien prasa ķirurģiskas operācijas un ilgstošu rehabilitāciju. Tādēļ M.Lūciņš uzskata, ka šī ir nevajadzīga izklaide, bez kuras bērni varētu iztikt. Ja tomēr batuts tiek lietots, vecākiem ir rūpīgi jāseko, lai tiktu ievēroti drošības noteikumi.
Lai novērstu nelaimes, vecāku pienākums ir regulāri ar bērniem pārrunāt drošības noteikumus, piedaloties satiksmē, sportojot un pavadot brīvo laiku. Tāpat vecāku pienākums ir iegādāties bērnam aizsargaprīkojumu, lai pārvietošanās ar transportlīdzekli un sportošana būtu droša. Rūpējoties par mazākiem bērniem, ir jāgādā, lai viņiem būtu droša vide mājās – nebūtu pieejami karsti šķidrumi, bīstamas vielas, elektroierīces u.c.
Bērnam gūstot vieglas traumas, vecākiem būtu jāzina kā sniegt pirmo palīdzību, jo ne vienmēr ir nepieciešama mediķu palīdzība. Tādēļ mājas aptieciņā ir jābūt pārsienamajam materiālam un brūču dezinfekcijas līdzeklim. Ledusskapī vajadzētu glabāt aukstuma elementu, ko sasitumu gadījumā izmantot pietūkuma mazināšanai.
