Lasīšanas laiks: 3 min
Piektdien, 9.decembrī, plkst.16 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, noslēdzot Cēsu pilsētas 810 jubilejas gadu, tiks atklāta izstāde “Krāsās izteikts laiks. Māksla un mākslinieki Cēsīs”, portālu “Valmieras Ziņas” informēja muzejā.
Māksla un mākslinieki veido nozīmīgu pilsētas identitātes daļu, iekrāso tās smalkāko būtību – dvēseli. Cēsu novada mākslas dzīve un mākslinieki, vienmēr atradušies Latvijas mākslas dzīves uzmanības centrā, ar savu veikumu veidojot būtisku Latvijas mākslas vēstures niansi. To bagātina ne vien atsevišķu izcilu mākslinieku darbība, bet arī tie no novada nākušie mākslas censoņi, kuru daiļrade dažādu apstākļu dēļ risinājusies pieticīgos apstākļos un ievirzījusies ne tik plašas atpazīstamības gultnē. Pie tam mākslinieks, kurš darbojas vienā konkrētā novadā, visvairāk spēj ielūkoties savas dzīvesvietas specifikā un dziļāk saprast novadnieku vēlmes un ikdienas rūpes.
Cēsu mākslas dzīve vienmēr ir bijusi bagāta ar izcilām personībām un notikumiem. Tieši Cēsīs 1920.gadā pirmais latviešu profesionālais keramiķis Augusts Julla nodibināja Cēsu Valsts amatniecības skolu, par pasniedzējiem skolas mākslas nodaļā uzaicinot Kārli Brencēnu un Kārli Baltgaili. Laikā no 1920. – 1922. gadam pie viņiem savu māksliniecisko izglītību sāka vēlāk pazīstamie mākslinieki – Arturs Dronis, Jānis Rozenbergs, Voldemārs Valdmanis, Vilis Vasariņš, Arnolds Vilkins un citi. Vienpadsmit gadus vēlāk, būdami vēl akadēmijas studenti, viņi sarīkoja pirmo izstādi dzimtajā pilsētā. Pirmo reizi skaļi piesakot ideju par no Cēsu novada nākušo mākslinieku turpmāko sadarbību un kopīgiem mērķiem, kas visai veiksmīgi tiek realizēta joprojām.
Artura Droņa un Roberta Sniķera organizētajās izstādēs piedalījušies gandrīz piecdesmit mākslinieki ar vairāk kā divsimt darbiem. No izstādēm iepirktie darbi ir būtiski veidojuši Cēsu muzeja sākotnējo mākslas darbu krājumu.
Par vietējā Cēsu teātra izrāžu iekārtotāju un dažādu sarīkojumu dekoratoru aktīvi darbojās Jānis Rozenbergs. Šajā pašā laikā, pēc Mākslas akadēmijas absolvēšanas, savas tēlnieka darbnīcas iekārtošanu ”Siļķēs” uzsāk Kārlis Jansons. Top pirmie monumentālās tēlniecības darbi.
1942.gadā mākslas salonu Cēsis atver Erna Berkholce un rīko izstādes arī vācu okupācijas laikā.
Pēc Otrā pasaules kara Cēsīs atgriežas Kārlis Baltgailis. Viņa radošā un pedagoģiskā darbība kļūst par svarīgāko pilsētas mākslas dzīves faktoru, kas vainagojas ar 1956. gadā sarīkoto pirmo Cēsu novada mākslinieku izstādi.
Šie un daudzi citi notikumi, izcilās personības, mākslas saloni – košās krāsas Cēsu pilsētas mākslas paletē, būs atainoti pilsētas 810 gades jubilejai veltītajā izstādē. Izstādes veidošanā kopā ar Cēsu muzeja kolektīva radošo autoru komandu Daci Tabūni, Natu Livonsku un Daini Andersonu, darbojas arī Latvijas mākslas akadēmijas studente Beatrise Dzērve, kura ir mākslas izstādes scenogrāfijas autore. Kā izstādes konsultanti pieaicināti mākslas zinātnieki – Aivars Leitis un Dr.art. Jānis Kalnačs. Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Mūkusalas Mākslas salonu, Galeriju “Jēkabs” un Turaidas muzejrezervātu.
Izstāde “Krāsās izteikts laiks. Māksla un mākslinieki Cēsīs” būs apskatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzejā līdz 2017.gada 16.aprīlim.
