Lasīšanas laiks: 3 min
Inflācijas rezultātā pieaugošās cenas pārtikai un komunālajiem maksājumiem likušas pusei Latvijas iedzīvotāju pārskatīt savus ikdienas paradumus izdevumu samazināšanas nolūkā, noskaidrots bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat janvārī veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā, informē banka Citadele.
- Teju katrs trešais jeb 32 % aptaujāto Latvijā nolēmuši pagaidām atteikties no iecerētajiem liela apjoma pirkumiem, ko bija plānojuši ilgtermiņā.
- Lai samazinātu tēriņus, taupīt ir gatavi 57 % Igaunijā, 50 % Latvijā un 45 % Lietuvā.
- 13 % Latvijas sabiedrības gatavi cenu pieaugumu pārtikai, elektrībai un siltumam finansēt no saviem iekrājumiem.
- 18 % aptaujāto iedzīvotāju Latvijā norāda, ka ir gatavi atteikties no ikdienas pakalpojumiem, lai ietaupīto novirzītu tieši drošības uzkrājumu veidošana.
Lai samazinātu tēriņus, visbiežāk taupīt gatavi iedzīvotāji Igaunijā – 57 %, bet Latvijā un Lietuvā ierobežot ikdienas paradumus un saņemtos pakalpojumus plāno, attiecīgi, 50 % un 45 % sabiedrības. Latvijā vistaupīgāk noskaņotas ir sievietes vecumā no 60 – 74 gadiem, secināts aptaujā.
Teju katrs trešais jeb 32 % aptaujāto Latvijā nolēmuši pagaidām atteikties no iecerētajiem liela apjoma pirkumiem, ko bija plānojuši ilgtermiņā. Vienlaikus 13 % sabiedrības gatavi cenu pieaugumu pārtikai, elektrībai un siltumam finansēt no saviem iekrājumiem.
“Inflācija un tās rezultātā augošās cenas gan pārtikai, gan komunālajiem maksājumiem atstāj ietekmi uz visām iedzīvotāju grupām – gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Šādos laika posmos no iedzīvotāju perspektīvas ļoti svarīgi ir uzturēt ģimenes vai individuālo drošības spilvenu, kas ir iekrājums vismaz trīs mēnešu izdevumu apmērā neparedzētām situācijām, piemēram, būtiski dārgāku apkures vai elektrības rēķinu apmaksai. Pozitīvi ir tas, ka 18 % aptaujāto iedzīvotāju Latvijā norāda, ka ir gatavi atteikties no ikdienas pakalpojumiem, lai ietaupīto novirzītu tieši drošības uzkrājumu veidošanai, kas palīdzēs vieglāk pārdzīvot potenciāli sarežģītas situācijas nākotnē. Šeit gan joprojām ir vieta progresam, jo, piemēram, Igaunijā drošības spilvena nozīmi šobrīd vērtē augstāk – mūsu ziemeļu kaimiņvalstī ietaupīt iekrājumu veidošanas vārdā gatavi 29 % sabiedrības,” norāda Jānis Mūrnieks, Citadeles privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
Uzņemties papildu darbus vai slodzi, lai vairāk nopelnītu, Latvijā gatavi 12 % respondentu, un visbiežāk tie ir jauni cilvēki vecumā no 18 – 29 gadiem, kuri dzīvo Rīgā vai Pierīgā un ik mēnesi atalgojumā saņem starp 351 – 550 eiro.
Naudas aizņemšanos kā risinājumu ikdienas izdevumu segšanā par labu esam atzīst 6 % Latvijā, 5 % Lietuvā un 4 % Igaunijā.
Starp aptaujātajiem 12 % Latvijā atzinuši, ka neizjūt ikdienas izdevumu pieaugumu, kamēr Lietuvā un Igaunijā šāds noskaņojums ir, attiecīgi, 15 un 17 % sabiedrības.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par inflācijas ietekmi uz iedzīvotāju paradumiem banka Citadele veica janvārī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, katrā Baltijas valstī aptaujājot vismaz 1000 iedzīvotājus vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem.
