Lasīšanas laiks: 3 min
Trīs vasaras pēc kārtas velobrauciens kādā no Baltijas valstīm. Šogad Lietuva – septiņās dienās nobraukts aptuveni 500 kilometru, maršrutu domājot ceļojuma laikā. Valmieras Tūrisma informācijas centra trešās sezonas pirmajā Ceļotāju stāstu vakarā pieredzē dalījās Klāvs Vasiļevskis un Reinis Bajors.
Klāvs, Reinis un trešais ceļabiedrs Jānis ir jauni puiši, draugi, kuri cita starpā aizraujas arī ar fotografēšanu. Cik šis vaļasprieks ir nopietns, pierāda puišu stāstītais:
“Jānis paņēma līdzi fotostatīvu, kas ir smags un neparocīgs, ja mantas jāved ar velosipēdiem, toties aizmirsa mājās guļammaisu un matraci. Vēl varētu piebilst, ka viņš ir vienīgais no mums trijiem, kurš pabeidzis tūrisma studijas.”
Pirmā pieturvieta bija dabas parkā “Daugavas loki”, kur viens no upes līkumiem iemūžināts arī desmit latu banknotē. Puiši nakšņoja teltī, paši gatavoja brokastis un vakariņas. Tradicionāli no rītiem sātīga un enerģiju dodoša maltīte bija putra ar iebiezināto pienu un augļiem, savukārt vakaros griķi, rīsi vai biezputra ar gaļas konserviem un dārzeņiem.
Šķērsojot Latvijas robežu, puiši vairākkārt sastapās ar ielu un vietu nosaukumiem, kas līdzīgi Reiņa Bajora uzvārda skanējumam, liekot domāt par saknēm šajā Baltijas valstī.
Atomenerģijas galvaspilsētā Ignalinā apskatīts enerģētikas piemineklis. Savukārt Augštaitijas Nacionālajā parkā – Ladakalna gleznainā apkārtne un augstienes paguri, kur uzrīkotas arī sacensība braucienā no kalna, ar velosipēdu sasniedzot ātrumu 56 kilometri stundā.
Kādā no kempingiem, patveroties no lietus, sanācis iepazīties ar jauniešiem no Beļģijas. Kultūrapmaiņa notikusi, uzrīkojot dziesmu vakaru, kad pamīšus izpildīti abās valstīs populāri skaņdarbi. Puiši uzskata, ka tas ir viens no braucienu plusiem, ka ir iespēja iepazīties ar dažādiem cilvēkiem. Pērn sarunas ar francūžiem jau no pirmā brīža bijušas tik interesantas, ka fakts, ka sarunu biedri nemaz nav apjautājušies viens otra vārdu, atklājies vien pēc dažām stundām.
Pēc pieredzes, kad Reiņa velosipēdam pārplīsa riepa un līdz tuvākajai pilsētai bija 20 kilometru, un bija pašiem jāgatavo ielāpi, puiši aicina drošības pēc ņemt līdzi ne tikai pumpi, bet arī ielāpus. Tāpat arī svarīgi, ka braucējiem ir viena tipa velosipēdi, lai slodze būtu pēc iespējas līdzīgāka. Savukārt lieti pašu ērtībai noder arī nedaudz uz leju novietots sēdeklis.
Anīkščos pastaigu taka starp koku galotnēm tobrīd vēl apmeklētājiem nebija atklāta. Tur arī neizdevās ieturēt maltīti nevienā no apstaigātajām ēdnīcām, jo, tā kā pilsētas skolās bija izlaidumi, visas ēstuves un restorāni bija rezervēti.
Katru dienu veikti apmēram 85 kilometri, izņemot pēdējo, kad sasniegts rekords – 113 kilometri. Pēc garā brauciena, esot jau Latvijas teritorijā Ilūkstē un domājot, kur pārnakšņot, Reinis metis kaunu pie malas un šo jautājumu uzdevis veikala rindā pie kases esošajam pārim. Sarunā iesaistījās visi rindā stāvošie, kopā vairāk nekā desmit cilvēku. Turklāt pārsteigums bija, ka uzrunātie piedāvājuši nakšņošanai savu vasarnīcu.
“Viņi pat iekurināja mums pirtiņu. Nedēļu nodzīvojot teltī, ļoti novērtējām komfortu. Kā pateicību nopirkām balzamu un dažus gardumus, ko, dodoties prom, netālu noslēpām, atsaucīgajiem cilvēkiem aizsūtot uzdevumu un koordinātas, kā dāvanu atrast.”
Puiši nodemonstrēja arī ceļotāju somas saturu, stāstot, kas pašiem lieti noderējis: atstarojošā veste ir nepieciešamība, saulesbrilles, ūdensnecaurlaidīgi maisiņi, kompakti un parocīgi trauki, prīmuss, guļammaiss, matracis, pumpis un ielāpi riepām.
Nākamajā Ceļotāju stāstu vakarā, kas notiks 29.oktobrī, interesenti ģeogrāfes un tūrisma aģentūras “Balt-Go” vadītājas Līgas Pommeres vadībā aicināti iepazīt Gruziju.
