Lasīšanas laiks: 7 min
Bioloģiski noārdāmo (BIO) atkritumu šķirošanas iespēja lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir jaunums, tādēļ īpaši būtiska ir informēšana un izglītošana par to, ka process var būt ērts un viegli veicams. Lielākās sabiedrības daļas noskaņojums attiecībā uz BIO atkritumu šķirošanu ir piesardzīgs, publiskajā informācijā akcentējot trūkumus un neērtības, nemeklējot risinājumus vai argumentus šķirošanas nepieciešamībai. Kustības BIO CIKLS viens no uzdevumiem ir mainīt šo viedokli un praksē parādīt, ka BIO šķirošana ir ne vien nepieciešama, bet var arī būt ērta iedzīvotājiem. Izaicinājumu pārvarēšana ir daļa BIO CIKLS būtības. Tādēļ esam gandarīti, ka otrajā projekta darbības mēnesī savākto bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoms pieaudzis par 65%, demonstrējot, ka iedzīvotāju paradumu maiņa ir iespējama pat īsā laikā, ja tiek nodrošināti atbalstoši priekšnosacījumi un apstākļi, portālu “Valmieras Ziņas” informēja SIA “ZAAO” Sabiedrisko attiecību vadītāja Dina Lukaševiča-Lāce.
Decembrī vidēji viena projekta mājsaimniecība savāca 15 litrus BIO atkritumu, kopā veidojot apjomu līdzvērtīgu lielajai smagās automašīnas kravai (30 m3). Savāktajam apjomam ir ļoti laba dinamika, taču vēl ir vieta izaugsmei, ņemot vērā, ka statistiski BIO atkritumi sastāda ap 40% no kopējiem sadzīves atkritumiem un šobrīd tuvojamies tikai 20% atzīmei. Līdzīgā projektā Kopenhāgenā BIO atkritumu apjoms piecu mēnešu laikā pieckāršojās; kāda būs Latvijas dinamika, rādīs tuvākie mēneši un mūsu katra iesaiste.
Vislielākais apjoma pieaugums decembrī bijis Ropažu novadā, kur bioloģiskie noārdāmie atkritumi savākti vairāk nekā piecas reizes lielākā apjomā nekā novembrī. Ropažu novads BIO dalītā vākšanā tieši daudzdzīvokļu namos ir viens no pirmsācējiem Latvijā, jo BIO šķiro vismaz 10 gadus. Šo gadu laikā pirmie BIO konteineri ir jau nokalpojuši savu laiku un iedzīvotāji ir guvuši virkni mācību, taču šogad novads pieņēma izaicinājumu mainīt ierastos šķirošanas paradumus un pārliecināties, ka BIO šķirošana var būt ērta un šķirošanas laikā var atbrīvoties no virknes neērtību, par kurām dzirdam visbiežāk. BIO atkritumu šķirošanu kā ikdienas sastāvdaļu projekta ietvaros turpināja arī Ropažu novada pašvaldības Domes priekšsēdētāja Vita Paulāne, kura ir iedzīvotāja vienā no projekta daudzīvokļu mājām, kā arī šķirošana uzsākta Domes un vēl dažu pašvaldības biroju telpās. “Uzsākt BIO atkritumu šķirošanu bija viegli, komplekts ar ventilējamo grozu un kompostējamiem maisiņiem to padarīja ērtāku un tiešām bez nepatīkamām smakām dzīvoklī. Ceru, ka projektam beidzoties, kompostējamie maisiņi būs viegli pieejami iedzīvotājiem un nopērkami arī mūsu novada veikalos. Uzsākot šķirošanu bija jāpiedomā, lai pārtikas atkritumus nemestu sadzīves atkritumu konteinerā, taču pieradām ātri, ” savā pieredzē dalās V.Paulāne. “Vislielākais prieks un gandarījums ir par to, ka arī citi novadnieki ir sadzirdējuši un pieņēmuši BIO atkritumu šķirošanu un papildus brūnie konteineri tiek uzstādīti ne tikai pilotprojekta mājās. Jau vēsturiski atkritumu šķirošana Ropažu novadā ir bijusi svarīga, Stopiņu novads bija starp pirmajiem Latvijā, kas uzsāka BIO šķirošanu, LIFE projekta ietvaros.”
Nodrošinot iedzīvotājus ar skaidru informāciju un ērtiem apstākļiem, ne vien pieaug cilvēku iesaiste šķirošanā, bet arī sašķiroto atkritumu kvalitāte uzlabojas , lai tos varētu pārstrādāt, iegūstot augsnes mēslojumu vai biogāzi. To apliecina ne vien pieaugošais BIO atkritumu apjoms, bet arī gada nogalē trīs sadzīves atkritumu poligonos veiktās morfoloģiskās analīzes – kompostējamos atkritumu maisiņos sašķirotie atkritumi ir pat 10 reizes labāk sašķiroti (99% tīrības) nekā tie, kas BIO atkritumus vākuši un izmetuši plastmasas maisos, kur bija līdz pat 29% dažādu piejaukumu, ieskaitot pašu plastmasas maisiņu.
“Ieradumu maiņa pēc noklusējuma nav viegla un ātra, taču kustības BIO CIKLS gadījumā mēs skaidri redzam, ka ieviest savā ikdienā jaunu paradumu – šķirot BIO atkritumus – var īsā laikā un labā kvalitātē, ja tiek nodrošināti tam ērti apstākļi, šajā gadījumā ērta ventilējama konteinera un kompostējamo maisu veidā, ir pietiekama informācija, un visas iesaistītās puses ir ieinteresētas un sadarbojas. BIO CIKLS ir labs precedents un var palīdzēt arī citām Latvijas pašvaldībām uzsākot BIO atkritumu šķirošanu,” uzsver kustības BIO CIKLS organizatore, ClenLiving Trade valdes locekle Zanda Briķe.
Sabiedriskie ēdinātāji: Lielākais materiālais ieguvums ir sadzīves atkritumu samazinājums
Sabiedriskie ēdinātāji rada ievērojamu apjomu BIO atkritumu, piemēram, Itālijā tie ir pat 60% no kopējā BIO atkritumu masas apjoma, tādēļ kustības BIO CIKLS dalībnieku vidū tika iekļautas arī ēdināšanas iestādes katrā reģionā. Katra no tām saņēma īpaši HoReCa segmentam sagatavoto komplektu – 35l spaini un īpaši izturīgus un elastīgus kompostējamos bioplastmasas atkritumu maisus.
“Atkritumu šķirošanai mūsdienās būtu jābūt pašsaprotamai lietai. Tas ir draudzīgi dabai, un, jau uzsākot šķirošanu, ir acīmredzami, kā samazinās sadzīves atkritumu apjoms. Sākumā bija jāpiedomā, kur katri atkritumi metami. Taču saņemtais konteiners un kompostējamie maisi ir ļoti ērti mums ikdienas izmantošanā, kas lielā mērā sekmēja arī ātro ieradumu maiņu. Jau pēc aptuveni trim dienām bijām pieraduši pie BIO šķirošanas. Šobrīd dalīti vācam BIO atkritumus, plastmasas un papīra iepakojumu un sadzīves atkritumus – noteikti ieteiktu arī citiem ēdināšanas uzņēmumiem to praktizēt, jo tas nav apgrūtinoši, bet sniedz lielu ieguvumu dabai,” pieredzē dalās BIO CIKLS dalībnieki no Saldus, Hot Cafe bārmene Līga Jauntēva.
Savukārt Grobiņas kafejnīcā “Lielā Pietura” atkritumus šķirošana bija iepazīta jau pirms iesaistes kustībā BIO CIKLS – pārtikas atkritumi, pamatā dārzeņu mizas, tiek vāktas dalīti un nonāk Liepājas RAS poligonā, kur no tām tiek iegūta biogāze, no kā ražo elektrību un siltumu. Kā galveno ieguvu pašam uzņēmumam no dalītas atkritumu vākšanas arī “Lielā Pietura” atzīmē sadzīves atkritumu samazinājumu.
Jāpiezīmē, ka no janvāra Latvijā BIO atkritumiem ir spēkā samazinātais tarifs – 60% no sadzīves atkritumu maksas, kas nozīmē jūtamāku materiālo ieguvumu gan iedzīvotājiem, gan ēdināšanas uzņēmumiem, kuru radītais BIO atkritumu apjoms un līdz ar to arī potenciālais ietaupījums ir vēl lielāks.
Izplatītākie piejaukumi BIO atkritumos pilotprojekta laikā
Vienlaikus negatīvu tendenci iezīmē dažu iedzīvotāju neuzmanība, brūnajā BIO atkritumu konteinerā metot neatbilstošu saturu – no sadzīves atkritumiem plastmasas maisiņos līdz sadzīves ķīmijas produktiem, kas potenciāli sabojā visu konteinera saturu. Izplatīta kļūda ir sabojājušos pārtikas produktu izmešana ar visu plastmasas iepakojumu, piemēram, desas apvalki, maizes iepakojums u.c.
Tomēr galvenais piesārņojums joprojām ir plastmasas iepirkumu maisiņi. Cilvēki ir pieraduši atkritumus izmest šādos maisiņos, kā arī šobrīd ir nepietiekams regulējums un informācija par to, kā veikala plauktā viegli atšķirt kompostējamu maisiņu, kas metams brūnajā konteinerā, no plastmasas maisiņiem, kam uz zaļām lapiņām rotātām etiķetēm ir uzraksti “recycable” un “recycled”, vedinot domāt, ka šie maisiņi ir metami BIO atkritumos, lai gan tie ir ražoti no pārstrādātas plastmasas vai ir pārstrādājami tikai kā plastmasas atkritumi. Regulāri projekta laikā informējam sabiedrību, ja pārtikas atkritumi ir savākti plastmasas maisiņā, tad lūdzam saturu izbērt BIO konteinerā, savukārt plastmasas maisiņu mest sadzīves atkritumu konteinerā.
Mājās, kas nepiedalījās pilotprojektā, pēc atkritumu apsaimniekotāju novērojumiem BIO kvalitāte ir krietni zemāka un citu atkritumu piejaukums ir lielāks. Kopumā secinājums ir viens – ja gribam šķirot kvalitatīvi, ir jārada atbilstoši apstākļi un jāstrādā ar iedzīvotājiem mājsaimniecības līmenī.
Kustības BIO CIKLS būtība
Kustību BIO CIKLS novembrī uzsāka Latvijas Pašvaldību savienība, Liepājas RAS, ZAAO, CleanLiving, CleanR, vairākas pašvaldības, atkritumu apsaimniekotāji un namu apsaimniekotāji, lai veicinātu sabiedrības informētību un iesaisti BIO atkritumu šķirošanā. Tajā piedalās ap 5000 iedzīvotājiem no Liepājas, Grobiņas, Saldus, Cēsu un Ropažu novadiem.
BIO atkritumu šķirošana no šī gada ir obligāta visā Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas izvirzīto mērķi dalībvalstis, tai skaitā Latvija, 2035. gadā poligonos varēs apglabāt ne vairāk kā 10% no visiem atkritumiem. Izmetot BIO atkritumus sadzīves atkritumu konteinerā, tos visus kopā apglabā poligonos, radot nopietnu vides piesārņojumu un palielinot atkritumu kalnu, kas jau ir nopietns izaicinājums visā Eiropā. Savukārt, atšķirojot BIO atkritumus, mēs varam tos pārstrādāt jaunā resursā – gan biogāzē, gan augsnes kompostā, vienlaikus samazinot savas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu, veidojot savu zemi tīrāku un virzoties tuvāk minētā mērķa sasniegšanai.
Pasaules prakse, šobrīd realizētais BIO CIKLS projekts un arī pērn Rīgā īstenotais pilotprojekts #biovaig pierāda saprotamas informācijas pieejamības un sistēmas ērtuma nozīmīgumu un ietekmi uz rezultātu. Kustības BIO CIKLS uzdevums ir BIO atkritumu šķirošanas labo praksi attīstīt arī pārējā Latvijas teritorijā, veicinot iedzīvotāju iesaisti un informētību par to. Projekts BIO CIKLS simbolizē bio atkritumu atjaunojamību un iespēju tos izmantot kā resursu.
