Lasīšanas laiks: 3 min
Viens no lielākajiem katra automobiļa ienaidniekiem ir bedres. Tas ir ārkārtīgi sāpīgi nepieredzējušiem autovadītājiem, kuriem nav lielas braukšanas pieredzes, un, ja pēkšņi parādās ceļa nelīdzenumi, tiem ir grūti ātri un droši tos apbraukt. Šī problēma Latvijā kļūst aktuāla pavasarī, kad pēc ziemas uz ceļiem rodas jaunas bedres. Atkušņa dēļ tiek izskalotas milzīgas bedres – lai izvairītos no visām, ir grūti pat vislabākajiem autovadītājiem. Kā izvairīties no automobiļa remonta un ar ko sazināties, ja nepamanījāt, ka esat iebraucis bedrē?
Kas ir virsbūve?
Katrai automašīnai ir atbalsta konstrukcija – virsbūve. Virsbūvei ir: pamatne, priekšpuse; virsbūvei ir arī aizmugurējā siena, bagāžnieks, sāni un griesti. Visbiežāk virsbūve ir izgatavota no lokšņu tērauda, un stingrību nodrošina malas. Virsbūve – korpuss, pie kura ir piestiprinātas automašīnas durvis. Durvju skaits ir atkarīgs no virsbūves tipa. Piemēram, sedans, universālis parasti ir ar četrām durvīm, hečbeks – ar četrām vai divām, bet kupeja – divu durvju.
Automobiļa virsbūves daļas: sliekšņi, arkas, spārni, bamperi, durvis, režģi, rāmji, pastiprinātāji, dzinēja aizsargi, paspārni, kapoti un citas. Šīs daļas, kas ir uzstādītas uz automašīnas ārpuses, ir redzamākas nekā automašīnas iekšējās detaļas.
Uzmanīga braukšana = aizsargāta virsbūve
Ja jūs vēlaties izvairīties no zaudējumiem, kad jāaizstāj dažas virsbūves daļas un tas maksā no 50 līdz 5000 eiro, brauciet uzmanīgāk. Bedraini ceļi nav sacīkšu trase, bet otrādi – mierīgas braukšanas ceļš, kas prasa pacietību, lai uzveiktu bedraina ceļa posmu..
Visbiežāk steidzīgi braucēji sabojā riepas – tas maksā desmitus eiro. Tomēr, ja trieciens, iebraucot bedrē, būs spēcīgāks, jūs varat sabojāt ne tikai riepu, bet arī riteņa disku, piekares elementus vai pat virsbūvi. Retāk ir jāmaina bamperi, apakšdaļas aizsargdetaļas, degvielas tvertne, drošības spilveni. Šādos gadījumos remonts var maksāt vairākas reizes dārgāk.
Īpaši uzmanīgi ieteicams braukt diennakts tumšajā laikā, kad ir slikta redzamība un ir grūti novērtēt bedres dziļumu – tās bieži vien aizpilda lietus ūdens. Neizraisiet avārijas situāciju: ja plānojat izvairīties no bedres, pārliecinieties, ka, iebraucot pretējā ceļa joslā, nevienam netraucēsiet. Jūsu automobiļa virsbūves daļas vai to remonts maksās mazāk nekā vairāku automobiļu remonta izmaksas.
Viena no visbiežāk pieļautajām kļūdām – pēkšņa automašīnas bremzēšana tieši pirms bedres. Ja bedri pamanījāt pārāk vēlu un redzat, ka no trieciena nevarēsiet izbēgt, bremzes vajadzētu atlaist, jo tad riteņi varēs brīvi griezties. Pretējā gadījumā trieciens sabojās riepu, disku, piekares elementu un ABS sistēmu. Šajā gadījumā remonts var būt ļoti dārgs.
Risinājuma metodes
Ja Jums bieži ir jābrauc pa bedrainiem ceļiem, bet nopietnus bojājumus virsbūves daļām nepamanījāt – ieteicams automobili uzticēt speciālistiem, kas profilaktiski pārbaudītu piekari, riteņus un to ģeometriju. Ir svarīgi to darīt – pasliktināta riteņu ģeometrija nozīmē ātrāku riepu nodilumu, stūres rats tiek vikts uz sāniem, izmainās saskaņošana. Tāpat ir lietderīgi pārbaudīt riteņus – neregulēti riteņu leņķi ietekmē automašīnas kustību, paaugstina degvielas patēriņu, kā arī automobili ir grūtāk vadīt, ceļā tas slīd uz sāniem.
Ja ceļa bedru dēļ ir radušies nopietni bojājumi, sazinieties ar kasko apdrošināšanu. Ja jums tās nav, jūs par to varat paziņot civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai.
Ja esat iebraucis bedrē un esat cietuši zaudējumus – nesteidzieties aizbraukt. Apskatiet, vai uz ceļa ir zīme, kas brīdinātu par problemātisku ceļa posmu. Ja šādas ceļa zīmes nav, Jūs neesat pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus, un bojātas automobiļa virsbūves daļas ir ne Jūsu, bet gan pašvaldības atbildība. Sazinieties ar policiju, kur Jums izsniegs izziņu – varēsiet pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu. Nofotografējiet radītos automobiļa bojājumus – pēc dažām dienām zaudējumiem vajadzētu tikt atlīdzinātiem.
