Lasīšanas laiks: 4 min
Valmieras muzeja Izstāžu namā 4. jūnijā plkst.14.00 atklās izstādi “No vienas saknes”, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Bulmeistare.
Izstādes “No vienas saknes” idejas pamatā ir pagātnes un šodienas sintēze – dzimtas mantojums trijās paaudzēs, taču izstādes atskaites punkts ir mākslinieka Jāņa Galzona seniora 110. jubileja. Izstādē aplūkojamas novadnieku Galzonu ģimenes – seniora Jāņa Galzona, viņa dēlu Miķeļa un Jāņa (juniora) Galzonu, vedeklas Antras Galzones un mazdēla Matīsa Galzona – mākslas darbi, kas tapuši, sākot no 20. gadsimta vidus līdz pat mūsdienām. Saturiski izstāde aptver robežu starp trīs dimensijām – simbolismu, klasisko glezniecību un fotomākslu.
Gleznotājs un pedagogs Jānis Galzons (1912–1979) galvenokārt gleznojis ainavas. 1935. gadā iestājies Mākslas akadēmijā, mācījies pie pazīstamiem meistariem Ubāna, Miesnieka, Tones, Skulmes, Vītola. Līdz 1944. gadam strādāja dekoratīvās glezniecības darbnīcā pie J. Kugas, studējot vecmeistarus, tad tapa daudz gleznojumu skiču un zīmējumu. Jau studiju gados mākslinieks piedalījies Mākslas akadēmijas rīkotajās izstādēs, kā arī Rūjienas, Valmieras un Cēsu novada mākslas izstādēs. Iecienītākie motīvi – Rūja, Rūjiena un Ziemeļvidzeme.
J. Galzona māksla ir cieši saistīta ar vidi un laikmetu, kurā viņš dzīvoja. Valmieriešiem (un ne tikai) svarīga bijusi arī mākslinieka pedagoģiskā darbība kā zīmēšanas skolotājam. Tāpēc izstādē “No vienas saknes” liela uzmanība veltīta mākslinieka dzīves, laika idejiskam strāvojumam, mākslas vides, laikmeta un mākslas pēctecībai triju paaudžu atspoguļojumā.
J. Galzons pieder pie Latvijas mākslas klasiķiem, taču ir viens no savrupākajiem latviešu māksliniekiem. Viņš bija talantīgs pedagogs, interesanta personība, jaunu māksliniecisko izpausmes formu meklētājs un filozofs. J. Galzons bija latviešu nacionālā reālisma gleznotājs un gleznoja galvenokārt eļļas tehnikā. Gleznu krājums, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir salīdzinoši mazs, daudzi darbi sadega Rūjienā Otrā pasaules kara beigās. Mākslinieka darbi glabājas Valmieras muzeja krājumā un dažās privātkolekcijās.
Lai arī izstādē galvenā uzmanība veltīta Jānim Galzonam senioram, tās koncepciju iezīmē arī dēlu Miķeļa, Jāņa Galzona (juniora), Antras Galzones, kā arī Matīsa Galzona mākslas darbi.
Fotogrāfs Miķelis Galzons (1944–1992) pabeidzis Rūjienas vidusskolu un Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolas dekoratoru nodaļu. Miķelis no 1969. gada bijis mākslinieks Rūpnīcā “Straume”, mākslinieks-fotogrāfs rūpnīcā “Radiotehnika”. Darbojies arī kā foto mācības skolotājs Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Miķelis Galzons izdevniecībā “Avots” veica foto redaktora darbu. Viņa redakcijā tika izdoti fotoalbumi, piemēram, “Gauja” 1983. gadā un “Daugava” 1984. gadā.
Fotogrāfa Gunāra Bindes atmiņas no 2006. gadā izdevniecībā “Neputns” izdotā foto kataloga “Gunārs Binde” par fotogrāfu grupu Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas foto laboratorijas darbnīcā: “..No grupām izcēlās Aldonis Klucis, Atis Ieviņš, Henrihs Vorkals, Juris Zvirbulis, Miķelis Galzons…”. Pēc Gunāra Bindes darbu Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas foto darbnīcā turpināja Miķelis Galzons.
Brāļa Jāņa komentārs par Miķeļa radošo darbību: “Ļoti paškritisks pret saviem darbiem un ar lielu atlasi pret sava darba rezultātu. Uzskatu, ka mans brālis Miķelis bija ļoti radošs savos kompozīciju un tehniku daudzveidību meklējumos.”
Jānis Galzons (juniors) 1972. gadā pabeidzis Rūjienas vidusskolu, 1977. gadā – Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas dekoratoru nodaļu un 1993. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju. Izstādēs piedalās kopš 1977. gada. Ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1999. gada. Mākslinieks par savu radošo darbību: “Mākslas uzdevums ir atspoguļot savu personīgo esību un izpratni par norisēm pasaulē. Savos darbos pasauli sajūtu caur metafizisko prizmu. Metafizika ir viena no iespējām pavērt durvis uz robežu starp gaismu un tumsu. Manuprāt, mākslas uzdevums ir ne tikai priecāties par dabas neizmērojamo skaistumu un visaptverošo monumentalitāti, kuras viesi mēs esam, bet arī filozofiski un simboliski izprast personīgo dzīves uzdevumu dabas un sabiedrības procesos.”
Antra Galzone 1980. gadā pabeigusi Valmieras bērnu mākslas skolu, 1984. gadā – Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un 1993. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Māksliniece par iedvesmas avotiem gleznās: “Manā dzīvē ik mirklis ir ceļojums. Satiktie cilvēki, redzētās vietas un notikumi, jauna informācija un domas rada iedvesmu gleznu tapšanā. Svarīga ir krāsa un gaisma, tāpat arī ornamentāla ritmika un plastiskā līnija. Ceļojums nozīmē ne tikai fizisko pārvietošanos, bet arī nokļūšanu citā garīgajā pasaulē, kurā var iztēloties vēl nebijušas sajūtas un asociācijas.”
Matīss Galzons 2003. gadā pabeidzis Rūjienas Mākslas skolu, 2007. gadā – Rūjienas vidusskolu, 2010. gadā Valmieras Mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina programmu, 2016. gadā – Profesionālo foto skolu, 2018. gadā – ISSP Skolu un 2020. gadā – Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultāti Multimediju komunikācijas apakšprogrammā “Fotogrāfija”. Izstādēs piedalās kopš 2018. gada. Fotogrāfs par savu darbu ciklu: “Šis ir stāsts par radīšanu, jaunradi un ar to saistītajiem jautājumiem. Mērķis ir izraisīt sajūtas un emocijas, kas tālāk dod impulsus jaunām pārdomām un idejām. Rodas vērtējums. Vērotāj, kas esi Tu, kāda ir Tava patiesā seja? Kādas ir tavas kompetences un dzīves pieredze? Cik bagāta Tava emociju lāde un vēlme iedziļināties idejas tulkojumā? Piedalies jaunradē un radīšanas priekā sevī!”
Izstāde apskatāma līdz 16. jūlijam.
