Lasīšanas laiks: 4 min
“SEB bankas” aptauja visās trīs Baltijas valstīs veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Atbilstoši aptaujas rezultātiem, visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināti ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā – 27%.
Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotāju pamatienākumu zaudēšanas gadījumā draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Tāpat lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā vienam mēnesim.
Runājot par ienākumu nepietiekamību, liela daļa Latvijas iedzīvotāju (48%) atbildējusi, ka to ienākumi ir pietiekami, lai iegādātos pārtiku un apģērbu, un viņi var pat novirzīt daļu uzkrājumiem, tomēr nevar atļauties uzreiz veikt kādu lielāku pirkumu, piemēram, ledusskapi vai televizoru. Turklāt gada laikā Latvijas iedzīvotāju finansiālā situācija mazliet uzlabojusies – samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri atbild, ka viņi var atļauties iegādāties vien pirmās nepieciešamības preces (24%), kā arī to respondentu skaits, kas atbild, ka naudas nepietiek pat pārtikas iegādei.
Lielākā aptaujāto daļa, kas norāda, ka to ienākumi nepietiek pat pārtikas iegādei, ir iedzīvotāji, kuriem ir 64 gadi un vairāk, iedzīvotāji ar pamatizglītību, nestrādājošie vai tie, kam ir ienākumi pēc nodokļu nomaksas nepārsniedz 260 eiro, kā arī Vidzemē un Latgalē dzīvojošie. Apmēram viena piektdaļa iedzīvotāju atzīmējuši, ka viņi var atļauties lielākus pirkumus, piemēram, televizoru, tomēr viņi nevar atļauties tādas dārgas lietas kā, piemēram, jaunu auto, vasarnīcu vai dzīvokli, neņemot kredītu vai neaizņemoties no citiem avotiem. Tikai 1% aptaujāto var atļauties visu, ko vēlas.
Lietuvā ir mazāk iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem (18%) un ir Baltijā augstākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo “no rokas mutē” (7%). Savukārt visturīgākie iedzīvotāji ir Igaunijā – 45% atbildējuši, ka var atļauties iegādāties gandrīz visu, izņemot dārgas lietas – jaunu auto, vasarnīcu vai mājokli, un tikai 5% aptaujāto apgalvojuši, ka var atļauties pilnīgi visu, ko vēlas.
“SEB bankas” valdes loceklis Arnis Škapars norādīja, ka, neskatoties uz to, ka gada laikā vidējā darba samaksa visā Baltijā ir palielinājusies, piemēram, Latvijā par 8,7%, Latvijas iedzīvotāju neapmierinātība šogad pieaugusi no 41% pērn uz 46% 2017.gadā.
Pēc Škapara teiktā, vairāk apmierinātas ar savu pašreizējo finansiālo situāciju ir sievietes, iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 25 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību, publiskajā sektorā nodarbinātie, ar augstiem ienākumiem, Pierīgā, Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie. Savukārt mazāk aizsargāti jūtas vīrieši, iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 55 gadiem, ar vidējo vai pamatizglītību, nestrādājošie vai ar zemākiem ienākumiem un Latgalē dzīvojošie. “Iedzīvotāju apmierinātība ar savu finansiālo situāciju visvairāk ir atkarīga no ienākumu pietiekamības un iespējām iegādāties vairāk nekā tikai pirmās nepieciešamības preces,” skaidroja Škapars.
Viņš uzsvēra, ka no aptaujas laikā veiktajiem secinājumiem, draudošākais ir tas, ka gandrīz pusei Baltijas valstu iedzīvotāju vispār nav uzkrājumu vai uzkrātie līdzekļi ienākumu zaudēšanas gadījumā pietiktu ne ilgāk kā vienam mēnesim. Tas nozīmē, ka, zaudējot regulāros ienākumus, šīm ģimenēm būtiski nāktos samazināt savus izdevumus vai arī sliktākajā gadījumā tās paliktu bez iztikas līdzekļiem.
“Visbēdīgākā situācija ir Latvijā, kur 39% iedzīvotāju nav vispār nekādu uzkrājumu, un vēl 17% uzkrāto līdzekļu apjoms pietiktu knapi mēnesim. Lietuvā situācija ir mazliet labāka – 17% iedzīvotāju uzkrājumi pietiktu mēnesim, bet uzkrājumu vispār nav 29% aptaujāto. Vislabākā situācija ir Igaunijā, kur 35% iedzīvotāju uzkrājumi pietiktu trim un vairāk mēnešiem. Taču arī Igaunijā ir 13% iedzīvotāju, kuru uzkrājumi pietiktu vien mēnesim, un 21% iedzīvotāju uzkrājumu nav vispār,” sacīja Škapars.
Viņš atzina, ka uzkrāšanas kultūra Baltijā joprojām nav attīstīta un tā ir arī banku atbildība – izglītot sabiedrību, skaidrojot, cik svarīgs ir finansiālais “drošības spilvens”. aldes loceklis uzsvēra, ka, lai būtu finansiālā drošība un spēja pārvarēt īslaicīgas grūtības, ģimenē jābūt uzkrājumam vismaz trīs mēnešalgu apmērā.
Aptauja veikta 2017.gada rudenī, katrā no Baltijas valstīm aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
