Valmieras Ziņas

Aigars Andersons: Pārdomas ārpus militārajām kategorijām

Lasīšanas laiks: 5 min

Pēdējā laikā nav bijusi tāda diena, kad ar dažādu pušu aizstāvjiem nenāktos diskutēt par to, kas šobrīd notiek mūsu acu priekšā, proti – “Ukrainas krīzi”. Lai gan vairums sarunas biedru primāri koncentrējas uz “militārām aktivitātēm”, tomēr, manuprāt, pagaidām šajā procesā vairāk ir saskatāma “ekonomisko sistēmu” šaha spēle, jo šauj maz, bet ar ekonomiskajām sankcijām draud un tās reāli iedarbina maksimāli. Tātad kādi ir izejas fakti – pirmkārt, zaudējot Ukrainu, ir beigusi pastāvēt NVS valstu “muitas ūnijas” ideja, jo tagad visi redz, ka partnervalstis Krievijai nepieciešamas, nevis “abpusēji izdevīgu” ekonomisko saišu nodibināšanai, bet gan, tikai kā kontrolēti Krievijas piedāvāto preču un pakalpojumu patērētāji.

Bet uzreiz no Krievijas puses ir izspēlēta cita veikla kombinācija – veikta ierobežota militāra akcija ar svešas zemes teritorijas (Krimas) aneksiju, kuras rezultātā Rietumi pret Krieviju uzsākuši dažāda veida ekonomiskās sankcijas. Un, pārsteidzoši, daļa no šīm sankcijām šobrīd ir izdevīgas pašai Krievijai! Kāpēc? Ir vairāki nopietni argumenti – pirmkārt, jau pagājušajā gadā bija sākusies nopietna investīciju aizplūšana no Krievijas (dažādi eksperti to lēš 30-70 miljardu USD apmērā gadā, turklāt tuvāko trīs gadu prognozētais investīciju zudums tiek lēsts no 300 miljardiem USD līdz pat triljonam USD), jo daudzi krievu oligarhi, sajutušies drošībā, sāka dibināt jaunus uzņēmumus un maksāt nodokļus jau zem Rietumu valstu “jumta” un “jurisdikcijas”, bet Rietumu investori, tieši pretēji, sajutušies nedrošībā, uzsāka Krievijā veikto investīciju kapitalizēšanu un iecerēto investīciju projektu iesaldēšanu. Tagad, ekonomisko sankciju draudu priekšā Krievijas oligarhiem ir divas iespējas – atgriezt kapitālus atpakaļ Krievijā (to šobrīd ļoti atbalsta Kremlis) vai arī noslēpt tos tālāk “ofšoros”, jo, pretējā gadījumā, tie var tikt Rietumiem tradicionālā veidā -“iesaldēti”, ar reālu konfiskācijas draudu pēc zināma laika.

Otrs Krievijas ekonomiskais ieguvums ir iespējami pieaugošās naftas produktu cenas pasaules tirgū, kā tas parasti notiek šāda veida konfliktu un neskaidrību gadījumā, it īpaši, ja vakar ASV prezidents jau Eiropas vadību brīdināja, ka uz ASV naftas produktu alternatīvajām pilna apjoma piegādēm īpaši cerēt nevajadzētu, jo, citēju Obamas teikto: “nepastāv ideāli, brīvi un lēti enerģijas avoti”. Ja vēl pirms 20 – 30 gadiem Rietumu rokās bija iedarbīgs ierocis šādu “izlēcienu” likvidēšanai naftas produktu cenu mākslīgas pazemināšanas veidā, savstarpēji vienojoties OPEC valstīm, tad šodien tāda iespēja ir loti ierobežota, jo, piemēram, krietni papostītā Irākas naftas industrija jau šobrīd var noturēties tikai tādu cenu gadījumā, ja tās pārsniedz 105 USD par barelu naftas, bet Krievija savā budžetā 2014. gadam vidējo pārdošanas cenu ir ieplānojusi pat zemāku par 94 USD par barelu naftas. Cerības uz Saūda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem arī šobrīd ir minimālas, jo viņu pēdējo 10 gadu biznesa diversifikācijas programmas, veicot liela apjoma ieguldījumus arī citās biznesa sfērās, it īpaši, vērtspapīru un nekustamo īpašumu biznesā, šobrīd ir tik lielos mīnusos, ka pārdošanas cenu krasa samazināšana savā “pamatbiznesā” vairs nav īpaši pieļaujama, lai kā Rietumi uz to necenstos “uzspiest”.

Protams, ir vairākas lietas, ko Rietumi spēj ietekmēt īstermiņā un kas jau ir tikušas iedarbinātas – pirmkārt, Krievijas rubļa kursa straujš kritums un pasaules vadošo kredītreitinga aģentūru Krievijas valsts kredītreitinga samazinājums līdz zemākajam investīciju līmenim ar negatīvu tendenci, kas padara dārgāku iespējamo naudas aizņemšanos un dod pieaugumu cenām rubļu izteiksmē importētajām precēm un pakalpojumiem, tai pašā laikā padarot lētākus vietējo ražotāju un pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus. Un, papildus, te jāņem vērā arī jau oficiāli izskanējušais paziņojums, ka Krievija varētu pārskatīt naftas produktu pārdošanu par ASV dolāriem, liekot pircējiem norēķināties citās pasaules valūtās, tostarp, Krievijas rubļos. Un šāds apdraudējums no spēlētāja, kuram pieder aptuveni desmitā daļa kopējā pasaules naftas tirgus apjoma, ir vērtējams ļoti nopietni, it īpaši, ja, Krievijas gadījumā, neder tradicionālie “situācijas noregulējumi”, kā pret tiem, kuri gatavojas atteikties no jēlnaftas pārdošanas atsaistes no USD, kā mēs to skaidri redzējām Irākas un Lībijas gadījumos, jo atklāti iesaistīties militārā konfliktā ar Krieviju nav gatavs neviens.

Neskatoties uz dažādām sarežģītām ekonomiskajām “konstrukcijām”, reālajā dzīvē viss ir vienkārši – nafta un gāze nepieciešama tikai dažiem praktiskiem mērķiem – lai sildītos, kad ir auksti, lai pagatavotu ēdienu, lai darbinātu transportlīdzekļus un lai ražotu rūpniecības preces. Bet tas nozīmē to, ka naftas produktu galvenie tirdzniecības kanāli pārvietojas uz vietām, kur ir liela ražošanas un patērētāju koncentrācija. Un pēdējos 20 gados šie ražošanas un patērētāju centri ir acīmredzami pārvietojušies no Ziemeļamerikas un Eiropas uz Āziju. Tātad, nākamajā desmitgadē Āzijas lielrūpniekiem vajadzēs aizvien vairāk šāda veida resursu, bet Eiropai un Ziemeļamerikai – aizvien mazāk. Un šādā skatījumā Krievijai ir pat izdevīgas starptautiskās sankcijas, kas ļauj atteikties un nepildīt iepriekš noslēgtos piegāžu līgumus ar Rietumiem, pārceļot lielu daļu savu naftas produktu eksporta apjomu uz Āziju (galvenokārt, Ķīnu) jau iespējami tuvākajā laikā, paralēli izraisot mākslīgu šī produkta deficītu Eiropā, kā rezultātā noteikti pieaugs patēriņa cenas šī reģiona uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Vienā no pirmajām e-pasta vēstulēm, ko man atrakstīja studiju draugs no Maskavas, Krimas aneksijas laikā bija samērā loģisks secinājums: “Jebkurā gadījumā, tagad cietīs gan Eiropas, gan Krievijas “parastie” iedzīvotāji. Tikai Krievijā dzīvojošajiem ir vienkāršāk – mēs jau tūkstošiem gadu ilgā vēsturē esam iemācījušies ciest gandrīz bezgalīgi, bet eiropieši pēdējos 60 gadus ir dzīvojuši īpašā pārticībā un labklājībā, bet tagad kādu daļu no tā visa viņiem atņems! Vai maz viņi vairs māk kaut nedaudz ciest?” Baidos, ka lielai daļai Eiropas un ASV iedzīvotāju ir grūti iedomāties savu dzīvi savādāku, nekā tas bijis pēdējo 20 – 30 gadu laikā. Un kas notiks tālāk, ja šis abu pretstāvošo sistēmu “mēreno abpusējo sankciju” periods ieilgs uz pieciem – piecpadsmit gadiem, kad vairs lielākā daļa cilvēku attīstītajās valstīs nevarēs dzīvot tā, kā to bija paraduši līdz šim? “Dzelzs priekškars” sāk atkal nolaisties…

Aktuālais jautājums

Vai esi apmierināts ar 15. Saeimas vēlēšanu rezultātiem?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (reģ. nr.90001834941) izsludina konkursu uz šādu ierēdņa amatu: vecākais inspektors/e (uz nenoteiktu laiku, darba vieta "Agroserviss", Kauguru pagasts, Valmieras novads, LV- 4224; izbraukuma darba pienākumu veikšana Valmieras un Limbažu novados). Prasības amata pretendentiem: augstākā izglītība atbilstība Valsts civildienesta likuma 7. panta prasībām vēlama praktiskā vai profesionālā darba pieredze inženierzinātnē vai lauksaimniecības mehanizācijā vismaz trīs gadi vēlama pieredze administratīvo aktu sagatavošanā teicamas komunikācijas un sadarbības prasmes B kategorijas autovadītāja apliecība (papildus kategorijas vai traktortehnikas vadīšanas apliecība tiks uzskatītas kā priekšrocība) prasme strādāt ar standarta biroja programmatūru un datu bāzēm Galvenie pienākumi: traktortehnikas un tās piekabju reģistrācijas un pārreģistrācijas veikšana traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskašu veikšana traktortehnikas vadītāju eksaminācija un vadītāja apliecību izsniegšana un apmaiņa traktortehnikas un tās piekabju tirdzniecības vietu kontrole konsultāciju sniegšana Piedāvājam: dinamisku un aizraujošu darba vidi apmācību, uzsākot pildīt amata pienākumus pieredzējušu kolēģu (mentoru) atbalstu un praktiskas apmācības, lai veiksmīgi iekļautos darba procesos bruto mēnešalgu no 1600 euro (uzsākot pildīt amata pienākumus atbilstoši kvalifikācijai un kompetencēm ) līdz 1736 euro (pēc pārbaudes laika beigām atbilstoši individuālās mēnešalgas novērtēšanas kritērijiem ) profesionālās izaugsmes iespējas sociālās garantijas (veselības apdrošināšana, beidzoties pārbaudes laikam u.c.) Ja vēlies pieteikties konkursam, lūdzu aizpildi Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras mājas lapas sadaļā Pieteikuma anketa (ierēdnis) atrodamo Pieteikuma anketa (ierēdnis) un nosūti to līdz 2026. gada 4. decembrim uz e-pastu: vakance@vtua.gov.lv vai sūti pa pastu Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010 ar norādi: Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra Konkursam_TUD_vec_inspektors_Vidzemes reģiona nodaļā. Informējam, ka jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, atbilstoši personas datu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi. Personas datu pārzinis: Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, reģ. Nr. 90001834941, Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, e-pasta adrese: pasts@vtua.gov.lv. Plašāk ar personas datu apstrādi Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā Jūs varat iepazīties tīmekļa vietnē (www.vtua.gov.lv), sadaļā “Privātuma politika”. * Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra sazināsies ar tiem pretendentiem, kuri tiks izvirzīti uz nākamo konkursa kārtu. Profesija: VECĀKAIS INSPEKTORS Darba vietas adrese: LATVIJA, Agroserviss, Kauguru pag., Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-12-04 Kontaktpersona: vakance@vtua.gov.lv Izglītības līmenis: Augstākā izglītība (bakalaura grāds)

Mūsu partneri