Lasīšanas laiks: 5 min
Pēdējo pāris nedēļu laikā ir nācies pārsteidzoši bieži atcerēties divus sen dzirdētus pastāstus par baložiem. Pirmais, ka politiķi ir, akurāt, kā tādi baloži – pirms vēlēšanām visiem “ēd no rokas”, bet pēc vēlēšanām – visiem “taisa uz galvas”. Otrā ir tikpat slavenā pasaka par balodi, kurš tikai no skatīšanās vien uzzināja, kā pareizi ligzda vijama un ar lepnām “protu, protu” dziesmām visu salaida pilnīgā “dēlī”.
Latvijā šobrīd notiek kas līdzīgs – pirms vēlēšanām gandrīz visas partijas solīja izskatīt progresīvā nodokļa ieviešanu, visas partijas solīja ieviest samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai, šo pašu partiju pārstāvji dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām ar absolūtu balsu pārsvaru nobalsoja par “nolikto atslēgu” principa ieviešanu hipotekārajiem kredītiem un solīja daudzas citas pašsaprotamas, progresīvas un valsts kopējo tautsaimniecības attīstību veicinošas lietas, kuras jau ir ar labiem panākumiem aprobētas daudzās Eiropas attīstītākajās valstīs.
Bet uzreiz pēc vēlēšanām iestājusies tik totāla “partiju galvu” amnēzija, ka sāk rasties zināmas aizdomas, vai tikai Saeimā un Ministru Kabinetā nav nokritis kāds indīgs citplanētiešu meteorīts un visiem valdībā mītošajiem pilnībā izdzēsis operatīvo atmiņu.
Piemēram, samazinātās PVN likmes noteikšana pārtikai. Šī gada februārī, izskatot šo jautājumu Ministru Kabinetā, tāda ideja tika nocirsta jau saknē un noraidīta kā pilnīgi nejēdzīga un Latvijas valstij kaitnieciska, kura momentā iecirtīs gandrīz 200 miljonu eiro lielu robu valsts budžetā.
Tas lika nopietni aizdomāties. Paši ministri, noteikti nav tādi, kuriem būtu daudz brīva laika ekonomisko pētījumu rezultātu studēšanai un patiesi pierādītas informācijas meklēšanai, tātad to, kas ir pareizi un kas nē, viņiem pasaka priekšā kāds no viņu daudzskaitlīgajiem ekonomikas konsultantiem vai padomdevējiem. Pieņemot, ka šie konsultanti ir izcilākie no izcilākajiem Latvijas ekonomistiem un vispārākajiem “prāta gigantiem”, kuriem algas par šīm konsultācijām maksā turpat vai divas reizes lielākas nekā augstskolu profesoriem, rodas nepārvarama vēlēšanās noskaidrot, kas tad, reizēm, liek viņiem tik atklāti melot vai sniegt ļoti sagrozītu informāciju tiem, kuru rokās ir reālā lēmējvara.
Tātad, pirmais pret PVN likmes samazināšanu pārtikai izteiktais arguments – tad momentā radīsies 200 miljonu liels “caurums” valsts budžetā, kuru nevarēsim nekādi nosegt! Tieši otrādi, ieslēdzam elementāro loģiku – kas ir tie, kuri Latvijā par pārtiku maksā 21% PVN? Tieši tā, tie ir produkta gala patērētāji – lielākoties, tieši Latvijas iedzīvotāji! Tas nozīmē, ka šie 200 miljoni neiztvaikotu gaisā, bet paliktu “uz rokas” Latvijas iedzīvotājiem un šo naudu viņi iztērētu, pērkot un apmaksājot citas svarīgas lietas un nodokļus! Jo šeit nodokļi nekur nepazudīs, tikai tiks samaksāti citādā veidā!
Otrs ir demagoģiski izteiktais arguments, ka tad jau Latvijā arī konjaks, vīns, alus un liķieris arī kļūs lētāki – vai mēs šādi gribam nodzirdīt savu tautu? Sakarīgs ministra konsultants, ar vismaz apgūtu ekonomikas pamatkursu uzreiz ieskatītos http://www.csb.gov.lv/node/42036/list, kur melns uz balta ir dota visu esošo preču statistiskā klasifikācija pēc saimniecības nozarēm, kur var absolūti precīzi atlasīt tikai tās pozīcijas, par kurām prioritāri tika runāts pirmsvēlēšanu debatēs – svaiga gaļa, maize un piena produkti. Un tad lēmējiem skaidri pateiktu – produktiem ar tādiem klasifikācijas kodiem nodokli samazinām, bet ar citiem kodiem, kā alkoholam, vēl pat pieliekam PVN klāt. Kāpēc to tā nepasaka valdībai konsultanti un padomdevēji?
Un te jau ir kārta arī trešajam pretargumentam – “Eiropa” rekomendē ne vairāk par divām samazinātajām PVN likmēm konkrētā valstī. Tas tiesa. Bet ja ieskatāmies http://www.vatlive.com/vat-rates/european-vat-rates/eu-vat-rates/, kur ir aktualizētas visu Eiropas Savienības valstu PVN likmes, tad, piemēram, Francijā ir 3 pazeminātās PVN likmes 10%, 5,5% (pārtikai) un 2,1% apjomā, Īrijā ir pat 4 pazeminātās PVN likmes 13,5%, 9%, 4,8% (pārtikai) un 0% apjomā, Luksemburgā arī ir 3 pazeminātās PVN likmes 14%, 8% un 3% (pārtikai) apjomā un Maltai arī 3 dažādas pazeminātās PVN likmes 7%, 5% un 0% (pārtikai) apjomā.
No visām ES valstīm tikai Latvijā, Rumānijā, Lietuvā, Igaunijā, Horvātijā, Bulgārijā un Dānijā pārtikai nav samazināto PVN likmju.
Izņemot Dāniju, kurai savukārt ir izteikti kompensējoši progresīvā ienākumu nodokļa mehānismi – kura no minētajām ir tā ekonomiski attīstītā valsts, uz kuru Latvijai tiekties kā uz neapstrīdamu Eiropas “ekonomisko paraugu” un “labklājības zvaigzni”? Kāpēc to nepasaka konsultanti un padomdevēji?
Un visbeidzot, pilnīgas objektivitātes labad, ir jāiejūtas arī otrās puses lomā, lai visus augstāk uzskaitītos faktus un konstatējumus uzreiz paslaucītu pagaldē pēc varai līdzi stāvošo īsti “latviskā garā” tradicionāli piekoptā “uzrūciena” – Tu tikai visus īstos pratējus un lietu darītājus lamāt vien proti, bet kādi tad ir Tevis, nejēgas, paša priekšlikumi? Ja tādu nav – muti ciet un sēdi pie ratiem, gudrinieks atradies! Nu ko, Latvija šajā ziņā nav vientuļa sala ar savām problēmām. Piemēram, visā pasaulē atzītā auditorfirma KPMG jau 2012.gadā saņēma identisku uzdevumu no Meksikas valdības – izpētīt, pamatojoties uz attīstītāko pasaules valstu praksi, optimālās samazinātās PVN likmes pārtikai un zālēm. Un viņu atbilde ir pavisam vienkārša, tikai jāieskatās šī 2013. gada pētījuma kopsavilkumā, lai konstatētu, ka pārtikai ieteicamā PVN likme ir 9%. Bet mūsu valdībai pat par 12% samazinātā likme atsevišķām pamata pārtikas grupām ir par daudz! Kāpēc viņi nespēj, negrib vai vienkārši baidās vienoties? Un atkal jautājums – kāpēc šo elementāro patiesību valdībai nepasaka viņu daudzskaitlīgie ekonomikas konsultanti un padomdevēji?
Negribas ticēt, ka amatos ir celti un godāti tikai tādi padomdevēji, kuri paši neko nezina ne par ekonomikas pamatprincipiem, ne spēj angļu valodā izlasīt jau nopublicētos pētījumus par apskatāmo tematu. Tad kāda ir viņu motivācija neteikt patiesību? Vai viņi tikai vadās pēc tautas atziņas “nekod rokā, kas Tevi baro” un piekrītoši klana galvas visam, ko pauž viņu maizes devēji? Bet varbūt ir vēl kāds cits, nevienam, izņemot valsts vadoņus, neizpausts “lielā ekonomikas eksperimenta” Baltijas valstīs ieviešanas plāns? Jo kā gan citādi izskaidrot brīnumainās pārvērtības, piemēram, ar Latvijas bankas vadītāju, kuram 2009.gadā lata iespējamā devalvācija bija “inde Latvijas ekonomikai”, bet līdzīga šī brīža eiro devalvācijas aktivitāte no Eiropas Centrālās bankas puses ir “nektārs ekonomikas sildīšanai”.
Jā, ar pierādījumiem un matemātisku loģiku Latvijā ir daudz par maz, lai saprastu, kāpēc un kā vārdā šeit tiek darīts tas, kas tiek darīts. Laikam baloži vainīgi…
