Lasīšanas laiks: 3 min
No pirmdienas, 8, jūnija, militārie gaisa kuģi veiks zemos lidojumus Latvijas gaisa telpā, aģentūru BNS informēja Aizsardzības ministrijā.
Militārie gaisa kuģi pirmdien veiks pirmos zemos lidojumus, kas līdz šim ārpus gaisa telpas virs Ādažu poligona citviet Latvijas gaisa telpā netika veikti, bet ir nepieciešami, lai to piloti uzturētu kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas vajadzīgas kaujas un citu lidojumu veikšanai.
Pirmo zemo lidojumu Latvijas gaisa telpā veiks ASV lidmašīnas A-10 “Thunderbolt II”, kas februārī nosūtītas uz Eiropu operācijas “Atlantic Resolve” ietvaros, kas izveidota pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par sabiedroto spēku pastiprinātu klātbūtni alianses austrumos. Daļa no šīm lidmašīnām izvietotas Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.
Zemie lidojumi notiks tikai šādiem lidojumiem paredzētās lidojumu zonās un tikai iepriekš saskaņotos datumos un laikos, informācija par kuriem sabiedrībai jau ir pieejama Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnē “www.mil.lv”.
Bruņotie spēki uzsver, ka gan zemie lidojumi, gan vispārējās un operacionālās gaisa satiksmes lidojumi, Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.
Par zemo lidojumu norisi Aizsardzības ministrija jau ir informējusi tās pašvaldības, virs kuru teritorijas atrodas zemo lidojumu zonas.
Zemo lidojumu veikšanai Latvijas gaisa telpā izveidotas septiņas lidojumu zonas: Rūjiena, Smiltene, Alūksne – Gulbene, Balvi – Viļāni, Madona – Pļaviņas, Jēkabpils un Preiļi – Līvāni.
No pirmdienas, 1.jūnija, stājas spēkā jauna zemo lidojumu sistēma, kas nosaka militāro gaisa kuģu zemo lidojumu veikšanu Latvijā. Tā atbilst Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas “EUROCONTROL” un NATO drošības standartu prasībām un nosacījumiem, kas jāievēro militārajiem gaisa kuģiem Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas gaisa telpā. Zemie lidojumi tiek veikti arī citās NATO un ES dalībvalstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā, un tie tiek uzskatīti par ierastu praksi.
Zemos lidojumus, kas ir specifiski militāri taktiskie militārās aviācijas gaisa kuģu – lidmašīnu un helikopteru – lidojumi, Latvijas gaisa telpā lidmašīnas veic ne zemāk par 61 metru virs pārlidojamās virsmas vai lidojumiem potenciāli bīstamiem objektiem, kas atrodas ne tuvāk par 150 metriem no lidojuma maršruta, ar ātrumu, kas nepārsniedz 475 mezglus, bet helikopteri – ne zemāk par 15 metriem virs pārlidojamās virsmas vai lidojumiem potenciāli bīstamiem objektiem, kas atrodas ne tuvāk par 50 metriem no lidojuma maršruta. Savukārt visi militārās aviācijas gaisa kuģi, veicot zemos lidojumus, nelido augstāk par 610 metriem virs pārlidojamās virsmas.
Zemos lidojumus Latvijas gaisa telpā veic noteiktā gaisa telpas struktūras elementā jeb zemo lidojumu zonā (EVR) un diennakts gaišajā laikā tos sāk ne agrāk kā plkst.8 un pabeidz ne vēlāk kā plkst.18 pēc vietējā laika. Tos veic ne vairāk kā četri gaisa kuģi vienā grupā, un laika intervāls starp grupām ir ne mazāks par 30 sekundēm.
Zemos lidojumus veic, ņemot vērā arī informatīvajā izdevumā “Aeronavigācijas informācijas publikācija” ievietoto informāciju par putnu sezonālajiem migrācijas ceļiem un masveida uzturēšanās vietām uz sauszemes un jūrā.
Latvijas gaisa telpā aizliegts veikt zemos lidojumus ārpus zemo lidojumu zonas un ilgāk par trīs stundām, kā arī brīvdienās un valsts noteiktās svētku dienās un laika apstākļos, kas ir nepiemēroti gaisa kuģu vizuālo lidojumu veikšanai. Zemos lidojumus aizliegts veikt virs valsts teritorijas sauszeme, izņemot Nacionālo bruņoto spēku poligonus, laikposmā no 1.marta līdz 1.maijam un apdzīvotām vietām, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, kā arī lidlaukiem un lidlauku satiksmes zonām.
Tos nedrīkst veikt arī virs dabas rezervātiem, nacionālajiem parkiem un dabas lieguma “Lubāna mitrājs” laikposmā no 1.marta līdz 1.novembrim, kā arī virs valsts nozīmes paaugstinātas bīstamības objektiem, rūpnieciskā riska teritorijām un objektiem, valsts nozīmes jonizējoša starojuma objektiem, kā arī objektiem, kuros atrodas elektromagnētisko lauku izstarojošās lieljaudas iekārtas ar jaudu no 10 kilovatiem līdz vienam megavatam, un valsts aizsardzības objektiem.
