Lasīšanas laiks: 6 min
Agrā pavasarī jeb ziemas beigās, es ar draugu kompāniju devāmies slēpot uz kalnu kūrortu Val Di Sole Itālijā. Kopumā bijām 12 cilvēki un zemāk, par to kā nu mums gāja.
Val Di Sole, latviešu valodā – Saules ieleja, ir ieleja, kura atrodas Itālijas ziemeļos, Trentino apgabalā, aptuveni 100 kilometru attālumā no Šveices un Austrijas, un pēdējo gadu laikā to arvien vairāk iecienījuši tūristi no Austrumeiropas. To ieskauj Dolomītu kalni un Saules ielejā ir veselas 14 pilsētiņas, kuras ir cieši blakus viena otrai. Turatrodas 3 lieli kalnu kūrorti, bet zīmīgi ir tas, ka katrā no kūrortiem ir liels daudzums slēpošanas trašu, pa kurām var viegli pārvietoties izmantojot kalnu gondolas.
Itālijas kalnu kūrortiem ir viena, ļoti izdevīga īpašība. Katru gadu, slēpošanas sezonas sākumā un beigās ir akcijas nedēļas.
To laikā tūristiem ir iespēja saņemt slēpošanas kartes bez maksas, ja vien viņi nakšņo attiecīgajā kūrortā. Pēcmanas pieredzes, izvēloties nakšņot pilsētiņā Malē, slēpošanas karti saņēmām bez maksas, un par to parūpējas attiecīgās viesnīcas īpašnieks.
Sarēķinot izdevumus, secināju, ka, izvēloties braukt atvaļinājumā tieši šajās – akcijas nedēļās, var ietaupīt gandrīz pusi no izdevumiem.
Ceļā mēs devāmies ar diviem transporta līdzekļiem – busiņu un vieglo auto, jo 12 cilvēku kompānijai, deviņvietīgā busiņā tomēr vietas nepietika.
Kā vienu no lietderīgākajiem priekšmetiem varu nosaukt rāciju. Ja ceļojumā dodas liela kompānija, tad rācijas ir tas sakaru līdzeklis, kurš padara komunikāciju starp mazākām grupiņām ļoti vienkāršu.
Rācijas noder gan ceļa laikā, kad cilvēki, kas atrodas vienā auto, var paziņot ko svarīgu otrajā auto sēdošajiem. Pietam, nav vajadzīga mobilo telefonu viesabonēšanas izmantošana un rēķināšana, par to, kuram būs jāmaksā par saņemto zvanu. Šādi sakaru līdzekļi savu efektivitāti ļoti labi pierādīja arī tad, kad visi divpadsmit atradāmies uz kalna. Nereti sanāca tā, ka ātrākajiem slēpotājiem bija jāgaida gausākie, un, ja nebūtu rācijas, tad sadalīšanās nebūtu tik viegla – pēc tam nāktos vienam otru meklēt un zvanīt ar mobilo telefonu. Rācijas bija ļoti efektīvs veids kā ātri un ērti sazināties savā starpā, netērējot daudz laika.
Kopumā, no Rīgas līdz Val Di Sole ir nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem kilometru. Tā kā busā bijām četri šoferi (dāmām stūrēt nelikām), tad katram sanāca nobraukt aptuveni 500 kilometrus. Grūtākais ceļa posms, braucot turp, viennozīmīgi ir no Rīgas līdz Varšavai. Šajā posmā jārēķinās ar salīdzinoši lēnu satiksmi un daudz ātruma ierobežojumiem. Jāsaka gan, ka drīzumā tiks atvērts jauns lielceļš no Polijas pilsētas Suvalki līdz Varšavai, kas ļoti atvieglos satiksmi šajā posmā.
Ja esat nolēmuši braukt bez apstājas, kā to darījām mēs, tad noderīgs padoms ir braukt pa pāriem. Tas nozīmē to, ka šoferim, kurš vada auto, blakus vajadzētu sēdēt cilvēkam, kurš arī būs gatavs sēsties pie stūres tad, kad otrs šoferis nogurst.
Īpaši svarīgi tas ir naktī. Ļoti labs variants ir, ja šoferi mainās ik pēc stundas, tādā veidā izvairoties no tā, ka pazūd koncentrēšanās. Pēc garā brauciena visi šoferi bijām vienisprātis, ka miegu labi palīdz kliedēt arī dažādu riekstiņu ēšana.
Tā kā mēs zinājām to, ka nakšņosim apartamentos un ēst gatavosim paši, līdzi bija jāņem pārtikas produkti, jo Itālijā, piemēram, gaļa ir dārgāka nekā Latvijā, bet Austrijā gaļa un arī citi pārtikas produkti ir lētāki nekā Itālijā un Latvijā. Tātad, lieliska iespēja iegādāties pārtiku ir tieši Insbrukā – Austrijā.
Šeit pārtikas produkti ir nedaudz lētāki un tā varēsiet ietaupīt, pietam, Insbrukā ir arī labi apskates objekti. Pilsētā atrodamas neskaitāmas gleznu galerijas, muzeji un citas kultūras apskates vietas. Pilsētu no visām pusēm ieskauj Alpi, kuri nodrošina lielisku skatu uz visām debess pusēm. Nevar nepieminēt, ka Insbrukā divas reizes notikušas Ziemas Olimpiskās spēles, līdz ar to visā pilsētā un tuvākajos kalnu kūrortos ir attīstīta sporta infrastruktūra. Pilsētā ir arī parks, pa kuru var pastaigāt un pavērot skaistos skatus pirms pēdējiem 200 kilometriem līdz mūsu galamērķim – Val Di Sole.
Iebraucot Itālijā, pirmais ko var pamanīt ir daudzās vīnogu plantācijas. Kā zināms, itāļi mīl vīnu un to viņi prot taisīt ne tikai no vīnogām, bet arī no āboliem un bumbieriem. No tiem darina arī sidrus un šo augļu degvīnu, kuru vietējie sauc par grappu. Tieši Val Di Sole lielāko daļu no apstrādātās zemes aizņem bumbieru ābeļdārzi, kuri tiek ļoti rūpīgi kopti un selekcijas rezultātā, iegūti augstākās kvalitātes augļi.
Lai arī ceļojuma mērķis bija kalnu slēpošana, Saules ielejas ir arī citas nodarbes, kuras izmantojām arī mēs.
Lielisku dienu var pavadīt, pastaigājoties pa kalnu takām un apskatot kalnu ezerus. Tiem kuriem patīk copes lietas ir iespēja arī pamakšķerēt. Ja šo kūrortu apmeklē vasarā, var izmantot velosipēdu un vērot dabu un brīnišķīgās ainavas, braucot pa speciāli izveidotiem meža ceļiem un takām. Pavasaros tiek piedāvāta iespēja instruktoru pavadībā nobraukt pa kalnu upi. Ja salīdzina palus un krāces, kādus var sastapt Latvijā, tad tur, kūstot sniegam, šīs upes ir daudz bīstamākas, un šādi pasākumi vairāk pie sirds ies ekstrēmo izjūtu cienītājiem.
Kā jau minēju, mūsu mērķis bija kalnu slēpošana.
Pirmais, kas ir jāzina, ka caur ieleju kursē autobusi, kuru gala mērķis ir kalnu pacēlāju sākumpunkti, jeb gondolas.
Pamostoties un paēdot brokastis, nav jādomā par nokļūšanu uz kalna, jo praktiski no visām viesnīcām ar kājām var aiziet līdz autobusa pieturai un mierīgi aizbraukt uz pacēlāju. Ir iespējams apmesties arī tādās viesnīcās, kas atrodas pie paša pacēlāja, un šādos gadījumos ir iespējams burtiski ieslēpot istabā, bet šādas viesnīcas ir nedaudz dārgākas.
Otra, ļoti pozitīva ziņa ir tā, ka šajā kūrortā gandrīz no katras trases ir iespējams pārcelties uz pretējo kalnu, nekāpjot mašīnā vai autobusā, bet izmantojot kalnu gondolas.
Šādi pārbraucieni mēdz būt pat 20 minūtes ilgi, taču, ja apnīk slēpot pa vienu kalnu, kurā jau tā ir neskaitāms daudzums trašu, tad var pārcelties uz pretējo, kur atkal ir ļoti daudz trases, un var izmēģināt ko jaunu. Nedrīkst aizmirst to, ka šīs gondolas savu darba laiku beidz ap pulksten 16:30, vai cituviet 17:00. Ja nepaspēj iekāpt pēdējā gondolā uz savu viesnīcu, tad var sanākt ļoti dārgs brauciens ar sniega motociklu, bet var arī gaidīt rītausmu un jauno darba laiku. Par to gan lieki nevajag satraukties, jo kūrorta darbinieki jau laikus sāk atgādināt, ka tuvojās darba laika beigas un jāsāk domāt par pošanos mājup.
Nobeigumā es gribu teikt, ka
Val Di Sole ir interesanta tieši ar to, ka uzbraucot pa vienu pacēlāju, izvēloties attiecīgas trases, vari aizslēpot uz pilnīgi citu vietu, kas ir ļoti interesanti. Citos Itālijas kūrortos tā nav, piemēram Livinjo lielākā daļa slēpošanas trašu beidzās vienā punktā, līdzīgi, kā tas ir populārajā Zviedrijas kūrortā Āre. Slēpojot Val Di Sole, katra diena būs pilnīgi citādāka.
Novēlu, lai arī Tev izdodas saplānot lielisku atpūtu Itālijā. Tiekamies uz kalna!
